Pirmdien, 17.martā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) notiks svinīga līgumu parakstīšana par Eiropas Savienības līdzfinansējuma saņemšanu ražošanas telpu būvniecībai Ventspilī.
Iestājoties pavasarim, tiek atsākti darbi piesārņotās grunts attīrīšanas poligonā. Piesārņotā grunts ir iegūta Ventspils brīvostā nebijuša projekta laikā – demontējot padomju periodā būvēto naftas muliņu.
Februārī Ventspils brīvostā pārkrauti vairāk ne kā 3 miljoni tonnu kravas, kas ir par 22% vairāk nekā pagājušā gada februārī.
Krišjāņa Valdemāra ielas gals un Loču ielas sākums ir vieta, kur ostā ienākošie kuģi sveicina pilsētniekus. Tajā vēsture mijas ar šodienu, līdzās sadzīvo šīs zemes ļaužu nerimstošās alkas pēc dziesmas, teātra un kultūras ar to pasauli, kurā savulaik latviešus aicināja Krišjānis Valdemārs. Loču ielā pārliecināmies, ka aizvien ne tikai braucam jūriņā un zvejojam, bet arī kuģus remontējam. Zvejas ostas dokos notiek aktīvi kuģu remontdarbi.
Pagājušajā nedēļā Ventspils ostā nodeva ekspluatācijā jaunu termināli, tādējādi īstenojot pirms desmit gadiem pieņemto attīstības plānu.
Arī šogad turpināsies brīvostas pievedceļu izbūve. No tā iegūs arī iedzīvotāji, jo daudzi no pievedceļiem sakrīt ar ielām, kuras ik dienu lieto ventspilnieki. Tāpat tiks turpināta jaunās piestātnes izbūve, esošo renovācija un naftas muliņa demontāža.
Trešdien, 19. februārī, plkst. 14.30 Ventspilī tiks atklāta viena no pēdējo gadu nozīmīgākajām ostas infrastruktūras būvēm – Ventspils brīvostas sauskravu terminālis, kur turpmāk tiks nodrošināti kokmateriālu pārkraušanas un uzglabāšanas pakalpojumi.
2014.gada janvārī Ventspils brīvostā pārkrauti 2,9 miljoni tonnu kravas, kas ir optimālais rādītājs, tāpēc var uzskatīt, ka gads iesākts veiksmīgi.
Ventspils ostas termināļu kravu apgrozījuma prognoze arī šogad, tāpat kā pērn, ir ļoti piesardzīga. Ja pērn ostā tika pārkrauti 28,8 miljoni tonnu kravu, tad šogad 28 miljoni tonnu jau būtu labs rezultāts, šodien preses konferencē atzina Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs, Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").
2013. gads Ventspils ostas vēsturē atvēris jaunu lapaspusi. Paceļamais tilts pirmo reizi tika pacelts Ventspilī ražotai kravai. Taču ir lapas, kas tiek aizvērtas, – naftas muliņš, pie kura savulaik piestāja pirmais tankkuģis Ventspilī, paliks vien fotogrāfijās, lai dotu vietu modernā ogļu termināļa attīstībai.
Šī gada 11 mēnešos no Baltijas valstu ostām visvairāk pārkrauts Rīgas ostā, bet Ventspils ieņem trešo vietu.
Šis gads ir bijis nozīmīgs Ventspils brīvostas uzņēmumam Bio-Venta. Baltijā lielākajai biodīzeļdegvielas ražotnei ir izdevies iegūt vietējo zemkopju uzticēšanos. Šogad kopējā izejvielas piegādes apjomā biodīzeļdegvielas ražošanai pieaudzis no Latvijas zemniekiem iepirktā rapša īpatsvars.
Šī gada pirmajos 11 mēnešos kravu apgrozījums Ventspils ostā bijis 26,3 miljoni tonnu, kas ir par 1,9 miljoniem tonnu jeb 6,7% mazāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā, kad pārkrāva 28,2 miljonus tonnu.
Ventspils brīvostā ne tikai apkalpo Baltijas jūrā vislielākos kuģus un prāmju līnijas, bet arī nodrošina labvēlīgus nosacījumus ražošanas attīstībai brīvās ekonomiskās zonas industriālajās teritorijās. Pateicoties industriālo zonu attīstībai brīvostā, Ventspils kļūst par vienu no lielākajiem rūpnieciskajiem centriem Latvijā.
Šodien, 27.novembrī, Ventspilī viesosies Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija (MASOC) pārstāvji, lai tiktos ar Ventspils brīvostas, pašvaldības un tehnikuma vadību un apmeklētu Ventspils metālapstrādes uzņēmumus.
