Īstenots desmitgades plāns

Pusotra gada laikā starp Ventas tiltu un Apvedtiltu Ventas kreisajā krastā uzcelts sauskravu terminālis, izmantojot jaunākās seguma ieklāšanas tehnoloģijas. Patlaban terminālis jau tiek izmantots koksnes pārkraušanai. Pateicoties termināļa jaudai, operatorkompānija Ventplac varēs iekraut koksni vienlaikus divos kuģos, nostiprinot aiz sevis visintensīvākā koksnes termināļa Baltijas piekrastē slavu.

Ventplac vadītājs Aivars Baude ir pateicīgs drosmīgās idejas autoram – Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam – par ideju attīstīt ostu augšup pa Ventu. Pēc Ventas tilta rekonstrukcijas un Apvedtilta uzbūvēšanas tai bija lemts piepildīties dzīvē.

Paguvām maksimāli izmantot Eiropas naudu

Aivars Lembergs, Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs

– Aptuveni pirms desmit gadiem mēs analizējām, kādā virzienā vislabāk attīstīt ostu – augšup pa Ventu, pašreizējās robežās līdz Ventas tiltam, vai jūras virzienā. Teritoriju aiz tilta nevarēja apgūt, jo traucēja tilts, kas bija sliktā tehniskā stāvoklī. Un tomēr tika pieņemts stratēģisks ostas attīstības plāns, kas paredzēja attīstīt ostu augšup pa Ventu, iekļaujot teritoriju aiz Ventas tilta. Lai izmantotu šo teritoriju termināļu attīstībai, tika uzbūvēts Apvedtilts, rekonstruēts Ventas tilts, kas kļuva paceļams, uzbūvēts universālo kravu terminālis ar 300 metrus garu piestātni, kur ir iespēja uzņemt kuģus ar iegrimi līdz 8 metriem, bet Ventas labajā krastā vēl tiek būvēta 12. piestātne. To visu īstenot pilnā apjomā izdevās, pateicoties Eiropas Savienības naudas piesaistei. Var teikt, ka mēs veiksmīgi izmantojām šo iespēju iepriekšējā plānošanas un finansēšanas periodā no ES budžeta 2007.–2013. gadam. Abu tiltu un pievedceļu, kas vienlaikus ir arī pilsētas ielas, būvniecībā ES finansējums bija 85%, bet jaunā termināļa celtniecībā, kura izmaksas sasniedza 13 miljonus, Eiropas līdzfinansējums bija 8 miljoni. Vai varēs izmantot Eiropas naudu ostas attīstībai arī pašreizējā plānošanas periodā 2014.–2020. gadam – tas vēl nav zināms, Eiropas Komisija tam nepiekrīt. Tāpēc varam apgalvot, ka paguvām līdz 2014. gadam uzbūvēt par Eiropas naudu visu, ko mēs gribējām. Jaunā termināļa būvniecība palīdzēs palielināt visas ostas darbības efektivitāti, jo tagad ģenerālkravu un ro-ro kravu pārkraušana ir atdalīta no koksnes pārkraušanas, pārceļot no NNVT teritorijas uz jauno termināli aiz paceļamā tilta. Atliek īstenot vēl Ziemeļostas projektu, kas faktiski nozīmēs jaunas ostas celtniecību Ventspilī. Šim nolūkam meklējam lielus investorus, ar cerību raugoties Ķīnas virzienā.

Koksnes terminālis – modernākais Baltijā

Aivars Baude, SIA Ventplac valdes priekšsēdētājs

Kādas bija jūsu emocijas, kad atklāja jauno termināli?

– Beidzot ir piepildījies sapnis – mums tagad ir savs terminālis, viens no modernākajiem koksnes pārkraušanas termināļiem Baltijā. Mūsu uzņēmums ir dibināts 1995. gadā, kad savu darbu sākām no nulles. Katru gadu Ventplac palielina kravu apgrozījumu un, sasniedzot 18 gadu pilngadību, saņēma dāvanu – mūsdienīgu un jaunu termināli, kuru nomājam no Ventspils brīvostas pārvaldes. Pateicoties tam, Ventplac kļuvis par spēcīgāko spēlētāju Ventspils ostas termināļu komandā. Koksne no Ventspils tiek sūtīta uz celulozes rūpnīcām Zviedrijā. Ņemot vērā nelielo attālumu un kuģu iekraušanas ātrumu – vairāk nekā 700 kubikmetru stundā –, vidēji iekraujam un nosūtām katru dienu pa vienam kuģim. Ilggadēja sadarbība ir izveidojusies ar Zviedrijas kompānijām Rottneros Baltic, Billerudkorsnas Latvia. Zviedri uzskata mūs par saviem stratēģiskajiem partneriem, jo mēs atrodamies vienas jūras pretējos krastos, turklāt šī jūra neaizsalst.

Vai jūs sadarbojaties arī ar vietējiem koksnes eksportētājiem?

– Gribu izcelt mūsu ilggadējos partnerus – Latvijas valsts mežus, kuriem ir bagāti resursi Ventspils novada teritorijā un labi attīstīta loģistika. Latvijas valsts meži mums nodrošina līdz 70% kravu apgrozījuma. Sadarbojamies arī ar Ventspils novada kokapstrādes uzņēmumiem – Kurekss, ML Dvīņi –, citiem Latvijas uzņēmumiem. Ja kādreiz Latvija pārstās eksportēt apaļkokus, mūsu universālo termināli varēs viegli pielāgot citām kravām – koksnes granulām, citiem zāģmateriāliem.

Kādas galvenās priekšrocības jūsu kompānijai sniedz jaunais terminālis?

– Mums ir ļoti svarīgi, ka jaunā piestātne ir 300 metrus gara. Tas būs mūsu konkurētspējas pamats, jo šeit var vienlaikus uzņemt kravu divi un citreiz pat trīs kuģi. NNVT teritorijā mums bija tikai viena garantētā vieta kuģim. Tāpat svarīgi arī tas, ka jaunajā terminālī koksnes iekraušana notiek daudz tālāk no dzīvojamās zonas, nekā tas bija NNVT. Tādēļ tagad varam neuztraukties par iedzīvotāju labsajūtu, ja naktī tehnika darbosies skaļāk nekā parasti. Jaunajā terminālī ir izbūvēts dzelzceļš, tādēļ vagoni ar koksni varēs pienākt pie paša kuģa un ieiet starp mobilā portālā iekrāvēja Multi Docker kājām. Jaunajā teritorijā jūtamies daudz ērtāk. Pavisam no Ventspils brīvostas pārvaldes nomājam 12,8 ha zemes, apbūvēts – 5,2 ha. Tas nozīmē, ka, ja izdosies piesaistīt papildu kravas, tad varam plānot otru termināļa kārtu.

Strādāja saliedēts profesionāļu kolektīvs

Genādijs Kalaneps, AS BMGS izpilddirektors

– Būdama galvenais darbuzņēmējs sauskravu termināļa būvniecībā, mūsu kompānija izpildīja savus solījumus – objektu uzcēla laikus, kvalitāte atbilst izvirzītajām prasībām, panākts budžeta cenas ietaupījums. Tas ir visu celtniecībā iesaistīto dalībnieku – pasūtītāja, projektētāju, būvnieku, nomnieka – saliedēta darba rezultāts. Būvniekiem izdevās īsā laikā veikt milzīgu darba apjomu. Līdz ar hidroceltniecības kompāniju BMGS objektā bija nodarbināti arī Ventspils uzņēmumi Variants, Elektriķis, VIA, seguma materiālu ražošanas rūpnīca Ventbetons, kā arī Rīgas kompānijas Transceltnieks un BGS. BMGS un Ventspils apakšorganizāciju darba apjoms veidoja vairāk nekā 70% no kopējā apjoma, kas ļāva lielāko daļu saņemto nodokļu atstāt Ventspilī.

Jāizceļ arī mūsu pasūtītājs – Ventspils brīvostas pārvalde. Atšķirībā no citiem pasūtītājiem, ar kuriem nācies strādāt BMGS, Ventspils brīvostas pārvalde pilnībā izpildīja visas saistības, kas arī veicināja objekta nodošanu noteiktajā laikā un labā kvalitātē. Šī objekta īpatnība bija tā, ka sākumā vajadzēja veikt iepriekšēju termināļa noslogošanu, lai zemākās grunts kārtas nosēstos. Šis process izrādījās neprognozējams – plānoto trīs mēnešu laikā tas viss aizņēma vairāk nekā četrus mēnešus, līdz ar to tas ietekmēja visu darbu grafiku. Vēl viena būvniecības īpatnība bija tāda, ka piestātnes enkuru sienu vajadzēja veidot, kad ūdens līmenis bija pazemināts un grunts – vāja.

Tomēr visgrūtākais mūsu apakšuzņēmējam kompānijai Variants bija pirmo reizi Ventspilī izmantot nesošu pamatu zem termināļa virsmas klājuma cementa un šķembu plākšņu veidā, ko piedāvāja holandiešu projektētāji. Šeit mēs to agrāk nekad nebijām izmantojuši, tādēļ vajadzēja doties uz ārzemēm, lai gūtu pieredzi. Lai nodrošinātu nepieciešamo cementa un šķembu maisījuma apjomu, pavisam vajadzēja 25 tūkstošus kubikmetru, mēs apturējām visus pārējos pasūtījumus mūsu rūpnīcā Ventspilī, bet kompānija Variants bija spiesta vēl iepirkt pārvietojamo betona mezglu, kas gatavoja betona maisījumu tieši celtniecības vietā.

Pateicoties tam, ka termināļa būvniecībā bija iesaistīts augsta līmeņa profesionāļu kolektīvs, paguvām visu pabeigt laikā. Ceram, ka terminālis veiksmīgi darbosies, pildīs savas funkcijas un varēs attīstīties, jo tam ir pietiekami daudz vietas.

Jaunais sauskravu terminālis

Pirmās kārtas platība – 5,2 ha

Piestātnes garums – 300 m

Dziļums – 8 m

Dzelzceļa garums – 2 km