Vērtība uz mūžu (VIDEO)

Šai saiknei tagad var izsekot arī grāmatā Ventspils osta 750, kuras prezentācija notika pagājušajā nedēļā. Salīdzinot grāmatu ar zeltu, kura vērtība var mainīties atkarībā no tirgus konjunktūras, kāds no prezentācijas dalībniekiem sacīja, ka pirmais visaptverošais ilustratīvais izdevums par Ventspils ostas vēsturi ir vērtība uz mūžiem. Tā ir gan aizraujoši izglītojoša ekskursija vēsturē, gan cieņa pret tiem, kas veidoja un turpina veidot ostas biogrāfiju. Kā sacīja Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, «ir patīkami būt par šīs grāmatas lasītāju, taču vēl patīkamāk – par tās turpmāko attīstītāju».

Zināmā un nezināmā osta

Ingrīda Štrumfa, Ventspils muzeja vēsturniece

– Ventspils ostas vēsturē ir periodi, kas labi zināmi mūsu laikabiedriem, un ir tādi, par kuriem mēs zinām mazāk un kuriem ir vajadzīga papildu izpēte. Piemēram, Kurzemes hercogistes laiks, kas nav līdz galam izpētīts. Lai gan pēdējā laikā ir parādījušās vairākas Latvijas zinātnieku publikācijas par šo laikmetu, kas liek mums pārvērtēt savu cildinošo priekšstatu par šo laika posmu. Mums vienmēr ir gribējies lielīties par šo periodu, kas patiešām ir interesants un sasniegumiem bagāts, tomēr bez redzamām palikušām pēdām mūsu novada dzīvē. Ir daudz periodu, par kuriem mēs maz runājam. Piemēram, 19. gadsimta vidus ar vācu tirgotāju buriniekiem vai 19. gadsimta otrā puse, kad jūrniecībā ārkārtīgi aktīvi ienāca latviešu zemnieki, kurus pamudināja Krišjānis Valdemārs, un uzbūvēja šeit desmitiem burinieku. Šī darbība bija tik ļoti aktīva, bet tipāži, kas brauca ar šiem kuģiem, tik spilgti, ka par tā laika leģendārajiem kapteiņiem stāstīja vēl veselām paaudzēm. Gribu atzīmēt arī žurnālistus, kas Ventspilī strādāja pagājušā gadsimta 30. gados, kuri apjautāja jūrniekus un publicēja avīzē viņu atmiņas. Pateicoties viņiem, mēs tagad daudz zinām. Ja nekā tamlīdzīga nebūtu, vesela lappuse ostas vēsturē būtu zaudēta. Jo visaktīvākajās aprindās un pat latviešu literatūrā šī tēma praktiski nav skarta. Grāmata Ventspils osta 750 bija iecerēts kā speciāls izdevums par godu ostas jubilejai, un tās uzdevums bija interesantā un aizraujošā formā sniegt priekšstatu par visiem Ventspils ostas vēstures periodiem. Domāju, ka savu uzdevumu grāmata ir izpildījusi, tā būs laba dāvana pilsētas viesiem un gandarījums tiem, kuri visu savu darba mūžu saistījuši ar Ventspils ostu un tās vēsturi. Tik visaptveroša darba par Ventspils ostu līdz šim vēl nav bijis, lai gan mēs nevaram uzskatīt grāmatu par izsmeļošu ostas vēstures pētījumu. Tomēr kā populārs ilustratīvs izdevums, kas sniedz priekšstatu par visiem mūsu ostas attīstības periodiem, tas kalpos ļoti daudziem cilvēkiem, kuri interesējas par mūsu pilsētu un ostu.

Ventspils – debešķīga vieta

Arvīds Buks, Ventspils ostas kapteinis

– Mana jūrnieka dzīve ir sadalīta divās daļās – viena saistīta ar Liepājas ostu, kur es sāku savu karjeru, bet otra daļa saistīta ar Ventspils ostu, kur es, visticamāk, savu karjeru arī pabeigšu. Ventspils ir debešķīga osta. Strādājot 23 gadus par ostas kapteini, es zinu daudzus sīkumus un varu apgalvot, ka tā ir vislabākā osta. To apstiprina gan tās vēsture, gan tagadne, pozitīvās atsauksmes par mūsu ostu, kurā var ienākt lielākie kuģi Baltijas jūrā. Ventspilī sāku strādāt pagājušā gadsimta 80. gados, kad šeit bija liels zvejnieku kolhozs. Es biju kapteinis direktors uz diviem lieliem zvejas kuģiem, kuri varēja nozvejot un apstrādāt līdz simts tonnām zivju. Pati osta padomju laikā arī nebija slikta – tieši tad īstenojās viens no tās attīstības posmiem. Taču, manuprāt, šodienas osta ir labāka.

Vēsture – dzīvā valodā

Imants Sarmulis, Ventspils brīvostas pārvaldnieks

– Beidzot par Ventspils ostu ir uzrakstīta laba grāmata ar labām ilustrācijām. Grāmatai par mūsu ostu ir izcils autors, lielisks attēlu režisors, atsevišķu nodaļu autori, kolosāli vēsturnieki, kuri papildinājuši grāmatas datubāzi. Grāmata nav iznākusi akadēmiska, bet tļoti dzīva un interesanta, tajā ir arī smieklīgi atgadījumi, dažādi stāsti – tas, kas cilvēkiem patīk. Varu ar pārliecību sacīt, ka šī grāmata, kad to paņem rokās, neapniks. Pagājušajā gadā Ventspils osta atzīmēja savu 750 gadu jubileju, kurai grāmata tika veltīta. Ceru, ka arī nākamos 750 gadus osta darbosies tikpat veiksmīgi.

Grāmata – kā teātra uzvedums

Ēriks Hānbergs, publicists, grāmatas Ventspils osta 750 autors

– Esmu ļoti priecīgs, ka Ventspils brīvostas pārvalde tieši mani uzrunāja uzrakstīt grāmatu par ostas 750-gadi. Savukārt nedomāju, ka grāmata būtu iznākusi tik veiksmīga, ja es nebūtu pieaicinājis pie tās izveides mākslinieku Gunāru Lūsi, kuram ir ļoti liela pieredze daudzu grāmatu izveidē, toskait cieši saistītu ar Ventspili. Pietiekami atzīmēt, cik veiksmīgi viņš piemeklējis fotogrāfijas grāmatas ilustrācijām – katrā attēlā iemūžināts vesels laikmets. Es viens pats nevarētu sastādīt arī grāmatas tekstu. Kopā ar Brīvostas pārvaldnieku Imantu Sarmuli vienojāmies, ka grāmatā ir jāparādās visām ostas struktūras apakšvienībām. Savukārt Aivars Lembergs ieteica sadalīt visu 750 gadu vēsturi vairākos laikmetos. Katram laikmetam bija izvēlēts vēsturnieks, kas pētīja savu laika posmu un nodrošināja mūs ar izejvielu grāmatas tekstam. Mums jau vajadzēja izsijāt šos garos tekstus, lai tajos paliktu pats svarīgākais, kas raksturojis tālo ostas pagātni. Mums bija izvirzīts uzdevums – uzrakstīt grāmatu tā, lai lasītājs nenogurtu, ne lasot, ne skatoties attēlus. Tādēļ es salīdzinu šo grāmatu ar teātra uzvedumu, kura autors ir Ēriks Hānbergs, scenogrāfs – mākslinieks Gunārs Lūsis, režisors – mārketinga padome, kas visu laiku koriģēja mūsu darbu. Direktora lomu izpildīja Ventspils domes izpilddirektors Aldis Ābele, vēsturnieku darba koordinators – Armands Vijups. Vēlos pateikties visiem šī projekta dalībniekiem, kura rezultātā tapa grāmata Ventspils osta 750. Mani kā autoru visvairāk aizrāva divi ostas vēstures posmi – apbrīnojamais burinieku laikmets un mūsdienu osta ar savu ārkārtējo sakārtotību un savu pieteikšanos pasaulē.

Ģeopolitiskās cīņas epicentrā

Aivars Lembergs, Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs

– Ļoti lietderīgi un svarīgi reizēm, un pat pēc iespējas biežāk, apstāties un atskatīties nevis uz vienas dienas, nedēļas un pat vairāku gadu notikumiem, bet gan uz simt, pat tūkstoš gadu seniem notikumiem. Palūkoties uz tiem no malas. Tad ir vieglāk saprast un izvērtēt tagadni, atsijājot graudus no pelavām un ieraugot patiesi zelta vērtus notikumus. Grāmatā Ventspils osta 750 ir mēģināts caur ikdienu un faktiem parādīt laikmeta griežus, vēsturiskos akcentus, un faktiski ir iezīmēta ostas nākotne. Ventspils ostas pagātne un tagadne ir saistīta ar to, ka Latvija un Ventspils vienmēr bijušas un paliek ģeopolitisko cīņu epicentrā. Visas ostas attīstības garumā skaidri izcelti šīs cīņas posmi un rezultāti. Pašā sākumā tie bija krustneši, kuri savos pārgājienos izplatīja kristietību. Notika ģeopolitiska cīņa par to, kura reliģija valdīs. Un visi turpmākie Ventspils ostas un pilsētas dzīves posmi ir attīstījušies saskaņā ar pārmaiņām, kas notika ģeopolitiskās cīņas kontekstā Eiropā un Austrumeiropā. Mēs redzam, ka šīs cīņas rezultātā ostas attīstībā bijuši kā kritumi, tā arī pacēlumi. Šodien mums no šī viedokļa ir jāraugās un jāsaprot, ka ģeopolitiskā cīņa nekad nav beigusies un nebeigsies. Tādēļ ir svarīgi, lai mēs neuzķertos šī vārda negatīvajā nozīmē, ka ģeopolitika nospiedīs ostu, pilsētu, bet, iespējams, arī visu Latviju. Svarīgi, lai Ventspilij ģeopolitiskās cīņas rezultāts vienmēr būtu pozitīvs. Taču mēs nespēlējam ģeopolitiskajā arēnā vieni, bet kopā ar Latviju, tādēļ mūsdienu cīņas rezultāts būs atkarīgs no tā, cik gudri vai negudri Latvija mācās no ģeopolitisko pārmaiņu vēstures pasaulē.