Uzturējās vienlaikus 50 kuģu

Pēckara gados un līdz 1970. gadam vienīgi zvejas kolhozs Sarkanā bāka izmantoja Veco zvejas ostu, stāsta bijušais ilggadējais kolhoza darbinieks, arī kolhoza priekšsēdētājs 13,5 gadus, pensionārs Alfrēds Dekšenieks. 1957. gadā viņš sāka strādāt Sarkanajā bākā par kadru nodaļas vadītāju, bet no 1975. līdz 1989. gadam vadīja kolhozu. 1957. gadā, kad Dekšenieks sāka strādāt Sarkanajā bākā, kolhoza flotē bija 45 nelieli RB kuģi (zvejas laivas) ar koka korpusiem un 80 ZS dzinējiem un četri MRT kuģi (mazie zvejas kuģi), kas bija pārtaisīti no bijušajiem vācu krasta apsardzes kuģiem. Visi kuģi zvejoja Baltijas jūrā.

Daudzi zvejnieki vēl atceras, ka pirmās Latvijas Republikas neatkarības gados Vecajā zvejas ostā stāvēja zvejnieku laivas un tika uzbūvēta ēka Zvejas ostas kapteinim un uzraugiem. Vēlāk šajā pašā ēkā strādāja arī Sarkanās bākas brigadieri. «Kad darba nebija, zvejnieki spēlēja kārtis, gadījās, ka arī iedzēra,» ar smaidu atminas Dekšenieks. Tagad šīs ēkas vairs nav.

Šodien grūti iedomāties, ka reiz Zvejas ostā varēja vienlaikus uzturēties līdz 50 zvejas kuģu vienlaikus! Tomēr Dekšenieks atceras tādus brīžus, jo īpaši ledus iešanas laikā, kad vajadzēja paslēpt kuģus no iznīcinošā ledus spēka. «Likām kuģus tik ļoti tuvu cits citam, ka pēc tam stundām vajadzēja ņemties, lai kuģi varētu iziet no Zvejas ostas,» stāsta kolhoza bijušais priekšsēdētājs.

Zvejas flote attīstījās, un Vecā zvejas osta kļuva arvien šaurāka šiem kuģiem. 50. gadu beigās un 60. gadu sākumā Sarkanajā bākā parādījās okeāna klases kuģi – vidēji refrižeratorkuģi Cerība, Kurzeme, Lāčplēsis un Taimiņš, kā arī pārstrādes kuģi Šilka, Džankois un Aisbergs, uz kuriem no nozvejotajām zivīm gatavoja preservus, atceras Guntis Tīrmanis, kurš tolaik arī strādāja Sarkanajā bākā, toskait bijis arī okeāna kuģu kapteinis.

Vidējie kuģi zvejoja ne tikai Baltijā, bet arī Ziemeļjūrā, Lamanšā, Īrijas, Norvēģu jūrā, ASV, Kanādas un Āfrikas krastos. Savu izmēru dēļ tie nevarēja ienākt Ventspils Vecajā zvejas ostā, tādēļ 60. gados sāka būvēt Jauno zvejas ostu, uz kurieni vēlāk pārcēlās visi Sarkanās bākas kuģi. Jaunajā zvejas ostā uzcēla arī ēku zvejas ostas kapteinim un uzraugam. Savukārt Vecajā zvejas ostā savu stāvvietu atrada kolhozu 1. maijs, Padomju zvejnieks un Selga zvejas kuģi, kuri zvejoja Rīgas līcī, savu stāstījumu turpina Tīrmanis. Vecās zvejas ostas nosaukums radās tikai pēc tam, kad uzbūvēja Jauno zvejas ostu – lai tās varētu atšķirt, piebilst Tīrmanis.

Vēlāk Sarkanā bāka tika pie vēl lielākiem kuģiem – lieliem saldēšanas traleriem Dzintarjūra, Dzintarkrasts, Ozeri, Augusts Bērziņš, kas zvejojuši teju visos okeānos, atceras Dekšenieks.

Šie kuģi jau vairs nevarēja ieiet Jaunajā zvejas ostā un stāvēja pie dažādām ostas piestātnēm. Kolhozs Sarkanā bāka bija slavens ar to, ka 80% tā darbinieku bija latvieši. 90. gadu sākumā kolhozā strādāja pusotrs tūkstotis cilvēku. Diemžēl pēc tam, kad Latvija atguva neatkarību, kolhozs pārstāja pastāvēt, bet flote tika izpārdota.

Atskatoties vēsturē

Ingrīda Štrumfa, Ventspils muzeja Krājumu nodaļas vadītāja

– Vieta, kuru šodien saucam par Veco zvejas ostu, vairākus gadsimtus līdz tam tika izmantota kā ziemas osta, ļoti iespējams, jau Livonijas ordeņvalsts un Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā. Kad 19. gadsimta beigās sāka strauji attīstīties Ventspils ostas darbība, 1891. gadā Ventas kreisajā krastā blakus Tirgus laukumam izbūvēja jaunu Ziemas ostu, kur ledus iešanas laikā varēja patverties burinieki. Savukārt vecajā iepriekšējā ziemas ostā tika izbūvēta Zvejas osta, bet Ventspils zvejnieki to vēl līdz pat pēdējam laikam pēc veca paraduma sauc par vintrāfenu (no vācu valodas – Winterhafen – Ziemas osta).

Zvejniecībai 20. gs. sākumā strauji attīstoties, šī osta drīz vien kļuva par šauru. Bija iecere par jaunas, plašākas zvejas ostas izbūvēšanu Ventas kreisajā krastā tuvāk jūrai, bet Pirmais pasaules karš šos nodomus izjauca.

Jaunā zvejas osta izveidota 70. gados, vairākus gadus pārsūknējot smiltis uz pārpurvoto aizkāpu zonu dienvidos no Medņu ielas. Tā pamazām izveidojās teritorija, kurā šodien atrodas akvaparks un Jūrmalas parka daļa.