Cels divas jaunas ražošanas ēkas

Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, parakstot līgumu, atzina: «Jau 15 gadus Ventspilī realizējam industriālo politiku. Deviņdesmito gadu beigās, analizējot procesus, sapratām, ka transports un tranzīts ir ļoti jutīgs, un sākām industrializāciju. Tas bija tālredzīgi, ko pierāda arī šī brīža notikumi pasaulē. Ražošanā nodarbināto skaits pilsētā palielinājies par 1000, bet transporta nozarē apmēram par tikpat darba vietas samazinājušās. Ja nebūtu šeit izveidotās rūpnīcas, mums pilsētā būtu par 1500 bezdarbnieku vairāk. Tas, ka Ventspils ostā ir izveidota speciālā ekonomiskā zona, dod iespēju sniegt atbalstu arī industrijas attīstībai. Šādas industriālās zonas būtu jābūvē tieši pašvaldībai un valstij, jo tas nevar būt peļņas avots. Tāpēc brīvosta šāda veida ēkas izīrē pēc principa, lai investīcijas atmaksātos 15 gados. Tādai būtu jābūt politikai visā Latvijā. Šie divi projekti mums atbilst pēc nozares, jo elektronikas virziens mums ir ļoti svarīgs. Mums šajā jomā ir apmācība augstskolā un arī ražošanā. Otrs, protams, tehnoloģiju centrs – ja parādās investori, kuriem vajag telpas.»

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) konkursā par Eiropas Savienības līdzfinansējuma saņemšanu ražošanas telpu izveidei Ventspils brīvostas pārvaldes iesniegtie projekti saņēmuši pozitīvu novērtējumu un līdz ar to iegūta iespēja saņemt finansējumu divu jaunu ražotņu izveidei. Tās tiks izveidotas teritorijā, kas atvēlēta tehnoloģiju un elektronikas nozares attīstībai – Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā, Pārventā. Jau šogad tiks uzsākta Elektronikas centra un Tehnoloģiju centra būvniecība. Elektronikas centra telpas plānotas 4300 kvadrātmetru platībā, savukārt Tehnoloģiju centrs tikai nedaudz mazāks – 4200 kvadrātmetru platībā.

Kā stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs, Elektronikas centrs būs kā papildinājums ēkai, kurā šobrīd atrodas Ventspils Augsto tehnoloģiju parks un tostarp arī uzņēmums SIA Ventspils elektronikas fabrika. Līdzīga būs arī tās funkcionalitāte – vairāk atbilstoša tieši elektronikas komponenšu un elektrotehnikas ražošanai. Savukārt Tehnoloģiju centra ēka plānota universālāka, un tā varētu tikt izmantota gan mašīnbūves, gan metālapstrādes, gan ķīmiskās rūpniecības un liela gabarīta produktu ražotāju vajadzībām.

Finansējuma piesaistes nosacījumi paredz, ka 12 mēnešu laikā pēc projekta pabeigšanas jārada vismaz 20 jaunas darbavietas, 36 mēnešu laikā – vismaz 50 jaunas darbavietas, bet 10 gadus pēc projekta pabeigšanas ražošanas telpas tiek izīrētas vismaz 3 nesaistītiem apstrādes rūpniecības komersantiem. Udodovs atklāj, ka šobrīd Ventspils brīvostas pārvalde aktīvi strādā pie potenciālo nomnieku piesaistes šīm ražošanas ēkām un jau ir saņemti vairāku uzņēmumu apliecinājumi par interesi. Viens no uzņēmumiem, kas plāno pretendēt uz telpu nomu, ir Ventspils elektronikas fabrika (VEF), jo vēlas paplašināt savu darbību Ventspilī. Esošās telpas Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā vietējam vefiņam ir kļuvušas par šauru. Alvis Vagulis, VEF mātes uzņēmuma Hanzas Elektronika valdes loceklis, neslēpa, ka šāds atbalsts uzņēmējiem ir ļoti būtisks, jo dod iespēju investēt tehnoloģijās un biznesa attīstībā, nevis nekustamajā īpašumā. Projekts tiks īstenots ES līdzfinansējuma programmā Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu izveidei vai rekonstrukcijai, ko administrē LIAA. Ēku būvniecība tiks uzsākta jau šogad. Piesaistītais ES līdzfinansējums katram projektam ir aptuveni 1,4 miljoni eiro.

Labs piemērs

– Šis ir vienīgais projekts šajā programmā, kur iniciators ir pašvaldība jeb šajā gadījumā – Brīvostas pārvalde, pārējie ir privātie attīstītāji. Turklāt Ventspils ir vienīgā, kas šajā programmā spējusi sagatavot divus kvalitatīvus projektus, kas guvuši atbalstu. Varētu rasties jautājums, kādēļ tiek atbalstīti starpnieki, nevis uzņēmēji nepastarpināti. Taču Ventspils ir labs piemērs Latvijā, kā ar pašvaldības, Brīvostas pārvaldes iesaisti tiek veidotas industriālās zonas, pēc iespējas samazinot izmaksas. Ja šādi industriāli parki netiek veidoti ar mērķi gūt peļņu un parkiem tiek izbūvēta vienota komunikācija un ceļu infrastruktūra, tad šī ekonomija ir ievērojama. Jāpiebilst, ka šī ir LIAA administrētās ES fondu programmas otrā kārta, jo iepriekš kvalitatīvu projektu trūkuma dēļ vairākus no iesniegtajiem nācās noraidīt.