Ventspils brīvosta ir universāla osta, kura piedāvā labākos tehniskos un citus apstākļus visu veidu kravu – lejamkravu, beramkravu un ģenerālkravu, kā arī ro-ro kravu un konteinerkravu – apstrādei. Ar laiku kravu nomenklatūras struktūra mainās un Ventspilī ienāk jaunas kravu plūsmas, kas iepriekš nav bijušas raksturīgas šai ostai.
Ventspils ostā šogad janvārī pārkrauts 2,071 miljons tonnu kravu, kas ir par 40,1% vairāk nekā pērn šajā periodā, liecina Ventspils ostas publiskotā informācija.
Mūsdienās Ventspils ostā ienāk daudzveidīgi kuģi, kas vienlaikus ir arī modernas peldošas inženiertehniskās būves. Tie atbilst augstākajiem kvalitātes un aprīkojuma standartiem. Taču pirms daudziem gadsimtiem cilvēki lietoja no koka tēstas laivas, kuras turklāt varēja izmantot tikai ceļošanai pa mierīgiem iekšzemes ūdeņiem.
Ventspils brīvostas pārvalde nodrošina nepieciešamos apstākļus ne tikai ostas termināļu darbam un kravu pārkraušanai, bet arī uzņēmējdarbības attīstībai pilsētā. Tā ir vesela virkne dažādu pasākumu, kas veicina visstraujāko industrializācijas izaugsmes tempu Latvijā.
Ventspils brīvostas pārvalde ik gadu realizē vērienīgus projektus būvniecības jomā. Nupat sācies 2019. gads, tādēļ piedāvājam ieskatīties šī gada plānos. Nozīmīgākais būvniecības objekts šajā gadā būs Ziemeļu mola rekonstrukcija.
Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis vērtē aizvadīto – 2018. – gadu kā veiksmīgu: kravu ostā bija vairāk nekā 2017. gadā, ostas infrastruktūra tika atjaunota, turpinājām apgūt piesaistītās investīcijas jaunu rūpniecisko ēku būvniecībai. Jaunajā gadā Ventspils brīvostas pārvalde pieņem jaunus izaicinājumus.
2018. gadā kopējais kravu apjoms Ventspils ostā strādājošajos termināļos otro gadu pēc kārtas atkal pārsniedzis 20 miljonus tonnu. Šī gada rādītāji par 1% pārsniedz 2017. gada un par 8% 2016. gada apjomu.
Šī gada nogalē savu desmito dzimšanas dienu svinēs uzņēmums Ventspils-Andren, kas kopš 2009. gada darbojas Ventspils brīvostas industriālajā teritorijā un ražo lielgabarīta stiklplasta konstrukcijas, kuras pēc tam tiek sūtītas ne vien uz Skandināvijas un citām Eiropas valstīm, bet arī uz tālākām zemēm.
Stipro vēja brāzmu dēļ jau no 1. janvāra rīta Ventspils ostā tika ierobežota kuģu satiksme. Ostā vējš pūta brāzmās līdz 28 metriem sekundē, pastāstīja Ventspils ostas sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa.
Ostas darbā iesaistīti dažādu profesiju pārstāvji. Kuģu loči ir speciālisti, kuru darbs nepieciešams tikai un vienīgi ostā, taču bez loču zināšanām, pieredzes un profesionalitātes ostas darbība nemaz nebūtu iespējama.
Izskaņai tuvojas vēl viens gads Ventspils brīvostas vēsturē. 2018. gads izskanējis ar spilgtiem notikumiem visās brīvostas darbības jomās: kuģu apkalpošanā – bija ienākuši kruīza laineri, infrastruktūras attīstībā – atjaunoja pievedceļus ostas termināļiem un industriālajām zonām, jauniem panākumiem industrializācijā, kas palīdzējis Ventspilij iekarot līderpozīcijas.
Nākamais gads Ventspils brīvostā sāksies ar ostas lielākās hidrobūves – Ziemeļu mola – visu laiku vērienīgāko atjaunošanu, kas ilgs gandrīz divus gadus un ko veiks AS BMGS.
Ventspils brīvostas pārvalde pagājušajā gadā uzsāka darbus vērienīgā pievedceļu rekonstrukcijas un izbūves projektā. Plānots, ka līdz 2022. gadam par teju 20 miljoniem eiro tiks atjaunoti vai no jauna izbūvēti kopumā 19 pievedceļu posmi gandrīz 13 kilometru garumā. 85% no projekta attiecināmajām izmaksām sedz ES Kohēzijas fonds.
No šodienas, 14. decembra, satiksmei abos virzienos tiek atvērta Durbes iela visā pārbūves posmā. Remontdarbi šajā posmā gan pilnībā noslēgsies 2019. gadā.
No 12. decembra satiksmei abos virzienos atkal atvērta Kurzemes iela visā pārbūves posmā no Mazās Kurzemes līdz Embūtes ielai Ventspilī. Remontdarbi noslēgti arī šogad vērienīgu pārbūvi piedzīvojušajā Kuldīgas ielas posmā no Tērauda līdz Jēkaba ielai.
