Izskaņai tuvojas vēl viens gads Ventspils brīvostas vēsturē. 2018. gads izskanējis ar spilgtiem notikumiem visās brīvostas darbības jomās: kuģu apkalpošanā – bija ienākuši kruīza laineri, infrastruktūras attīstībā – atjaunoja pievedceļus ostas termināļiem un industriālajām zonām, jauniem panākumiem industrializācijā, kas palīdzējis Ventspilij iekarot līderpozīcijas.
Simtgadīgais mols atgūst jaunību
Aizvadītais gads Ventspils vēsturē paliks atmiņā ar gadsimta notikumu – atjaunoja Dienvidu molu, kas ir svarīga hidrotehniska būve, jo pasargā ostu no vējiem un viļņiem, kā arī ir populāra pastaigu vieta iedzīvotājiem un viesiem. Remonts, kāds uz mola nebija bijis jau vairāk nekā pusgadsimtu, tika veikts rekordīsā laikā – pusgadā. Mols ir nostiprināts ar vairāk nekā pusotru tūkstoti daudztonnu betona tetrapodiem, kas izgatavoti Ventspilī, BMGS – celtniecības darbu ģenerāluzņēmēja – ražošanas bāzē. Projekts ir līdzfinansēts no Eiropas Kohēzijas fonda, kopējie izdevumi – 2,4 miljoni eiro.
Astoņi kilometri jaunu ceļu
Šogad tika turpināti darbi, kas saistīti ar ostas termināļu un industriālo zonu pievedceļu grandiozā piecu gadu projekta īstenošanu. Ventspils osta atrodas pilsētas robežās, tādēļ pievedceļu rekonstrukcija nozīmē vienlaikus arī pilsētas ielu atjaunošanu, kuras izmanto iedzīvotāji. Aizvadītajā gadā tika paveikta vairāk nekā puse visu darbu, kas bija paredzēti pieciem gadiem! Darbi tika veikti desmit ielu posmos aptuveni 8 kilometru garumā, toskait pilsētas kartē un pievedceļu shēmā jau ar nākamo gadu parādīsies divas jaunas ielas – Rāvas un Apļa, kurās atlicis tikai veikt labiekārtošanu un apzaļumošanu. Šie darbi ir atlikti līdz pavasarim.Daļa objektu, kas tika uzsākti šogad, tiks pabeigti nākamajā gadā.
Smakas ķer elektroniskie deguni
Šogad Ventspils spēra lielu soli virzienā uz vides aizsardzību un smaku samazināšanu dzīvojamajā zonā. No 1. jūnija ir stājušies spēkā jaunie Ventspils brīvostas noteikumi, kas izvirza stingrākas prasības termināļiem ķīmisko un naftas kravu pārkraušanā. Pirmo reizi Latvijā ieviesta gaistošo organisko savienojumu (GOS) izmešu un smaku kompleksa kontroles sistēma, kad tankkuģos tiek iekrautas kravas. Noteikta gaistošo vielu izmešu pieļaujamā norma. Lai izpildītu jaunos noteikumus, naftas pārkraušanas termināļi tankkuģu piekraušanas laikā izmanto tvaiku savākšanas tehnoloģiju un veic regulāru GOS un smaku izmešu monitoringu, izmantojot elektroniskos degunus.
Zvejniekiem ir sava saldētava
Ventspils brīvosta – tās ir ne tikai piestātnes, termināļi un pievedceļi, tās ir arī brīvās teritorijas, kas noder komercdarbībai. Šogad tāda darbība aizsākās industriālajā teritorijā Talsu ielā 200, kur kādreiz atradās zvērsaimniecība. Ventspils brīvostas pārvalde sakārtoja teritoriju, kas netika izmantota vairāk nekā 20 gadus. Par industriālās teritorijas pirmo nomnieku kļuva Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija, kas uzbūvēja šeit saldētavu, kurā varēs uzglabāt zivju produkciju līdz 5 tūkstošiem tonnu. Vietējās zvejniecības kompānijas ir gandarītas un pateicīgas – tām vairs nevajag nomāt saldētavu citās vietās, tagad ir sava!
Mašīnbūves līderis
Šogad ventspilnieki kļuvuši par lieciniekiem industrializācijas programmas, ko pilsētas pašvaldība pieņēma pirms vairāk nekā 15 gadiem un ko īsteno Ventspils brīvostas industriālajā teritorijā, pārliecinošiem sasniegumiem. Pēc Latvijas Bankas reitinga, līderpozīcijas mašīnbūves jomā, kas strauji attīstās pēdējo trīs gadu laikā, pārliecinoši iekarojusi Ventspils, apsteidzot Rīgu, Rēzekni, Jelgavu un citus mašīnbūves tradicionālos centrus! Ventspils uzņēmumu īpatsvars nozares kopējā apgrozījumā tuvojas 40%. Starp desmit uzņēmumiem, kas visstraujāk attīstās, ir arī trīs Ventspils uzņēmumi – Bucher Municipal, Malmar Sheet Metal un TC Steel.
Septiņas reizes ātrāk
Ventspils brīvostas industriālajā teritorijā rekordus demonstrē ne tikai mašīnbūve, bet arī visa apstrādes rūpniecība. Deviņu mēnešu laikā rūpnieciskie uzņēmumi saražojuši produkciju teju par 183 miljoniem eiro, palielinot ražošanas apjomus, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pagājušajā gadā, par 57%! Tas ir visstraujākais rūpnieciskās ražošanas pieaugums Latvijā. Pēc šī rādītāja Ventspils attīstās teju septiņas reizes ātrāk nekā pārējā Latvija. Ventspils kļūst ne tikai par mašīnbūves, bet arī augsto tehnoloģiju centru. Nesen augsto tehnoloģiju kompānija HansaMatrix saņēma pirmo aizņēmumu privātajā sektorā no Eiropas Investīciju bankas. Divas trešdaļas aizņēmuma jeb 6 miljoni eiro paredzēti jaudu palielināšanai, jaunu tehnoloģiju un produkciju ieviešanai divos uzņēmumos, kas darbojas Ventspils brīvostas teritorijā – HansaMatrix Ventspils un EuroLCDs.
Labāko ekonomisko zonu sarakstā
Šogad Ventspils brīvosta tradicionāli iekļauta globālo brīvo ekonomisko zonu pētījumā, ko katru gadu rīko prestižā britu laikraksta Financial Times izdevums FDI (Foreign Direct Investment). Ventspils brīvostas pārvalde arī šogad kārtējo reizi saņēma augstu novērtējumu – četras speciālās balvas par rūpniecisko telpu un platību attīstību, infrastruktūras attīstību, IKT klāsteri un par mārketinga devīzi. Pēc Ventspils brīvostas pārvaldnieka Imanta Sarmuļa domām, augstais novērtējums un iekļaušana labāko ekonomisko zonu sarakstā pēc FDI versijas ir ļoti laba reklāma un veicina interesi par Ventspili.
Brīvostas saldā dzīve
Teju divus gadus Ventspils brīvostas industriālajā teritorijā darbojas Krievijas šokolādes un šokolādes izstrādājumu uzņēmums Pobeda Confectionery. Šogad uzņēmuma ražošanas cehā uzstādīta jauna tehnoloģiskā līnija, un papildus šokolādes tāfelītēm Ventspilī sākuši ražot šokolādes konfektes – sirsniņas folijā, Lāču ģimeni un jaunas konfektes Aksioma ar veseliem riekstiem. Speciāli Ventspils fabrikai izstrādāta inovatīva porainās šokolādes ar pildījumu recepte, kādas nav nekur citur pasaulē. Šokolādes produkcija no Ventspils tālāk tiek transportēta uz vairāk nekā 20 pasaules valstīm.
Ventspils kruīza maršrutu kartē
Ventspils iekaro ne tikai izcilas ostas kravu pārvadāšanai reputāciju, bet tā ir arī ideāla vieta pasažieru kuģu apkalpošanai. Tam piekrīt arī kruīza kuģu operatori. Arvien biežāk pie mums ienāk lieli pasažieru laineri. Šā gada augustā Ventspils uzņēma trīs kruīza lainerus ar vairāk nekā tūkstoš pasažieru no Vācijas, Lielbritānijas un citām valstīm. Ne pirmo reizi mūsu ostā ienāca tādi kuģi, jo Ventspils brīvostas pārvalde izveidojusi piemērotu infrastruktūru pasažieru pārvadājumu attīstībai, toskait piestātni un pasažieru termināli, bet kruīzu laineru piesaistīšanas jomā aktīvi strādā piestātnes nomnieks SIA Noord Natie Ventspils Terminals. Kompānijas kalendārā uz diviem nākamajiem gadiem ir atzīmēts, ka Ventspilī plāno ienākt astoņi kruīza kuģi.
Saglabā industriālo mantojumu
Ventspils brīvostas pārvalde rūpējas ne tikai par kravām, infrastruktūru un industriālajām zonām, bet arī par vēsturiskā mantojuma saglabāšanu savā paspārnē. 2017. gadā tā iekļāvās kopīgā Latvijas un Igaunijas projektā Industriālā mantojuma atdzīvināšana tūrisma attīstībai ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un pārrobežu sadarbības programmas Interreg finansējumu. Projektā ir iekļauti 26 objekti, toskait trīs bākas, kas atrodas Ventspils brīvostas pārvaldes uzraudzībā. Savukārt Ovišu bāka saņēma finansējumu ekspozīcijas atjaunošanai. Visas trīs Ventspils brīvostas uzraudzībā esošās bākas ir iekļautas jaunajā tūrisma maršrutā, iepazīstot industriālā mantojuma objektus.
Komentāri (0)