Osta attīstās visās jomās

Kāds Ventspils brīvostai bija aizvadītais – 2018. – gads?

– Ja paraugās uz ostas termināļu kopējo kravu apgrozījumu, tad rezultāts apmierina – termināļos pārkrāva vairāk nekā 20 miljonus tonnu kravu, tas ir nedaudz vairāk kā iepriekšējā gadā. Ņemot vērā pašreizējo situāciju tranzīta jomā, kaut ko vairāk gaidīt grūti. Tuvākajos gados redzam sev izvirzītu uzdevumu saglabāt kravu apgrozījumu pašreizējā līmenī un attīstīt citus darbības virzienus, industrializāciju ieskaitot. Gribu atgādināt, ka ostas kravu apgrozījumu nodrošina privātie termināļi. Gada laikā tie ir darbojušies dažādi – kāds labāk, kāds sliktāk. Taču kopsummā sasniegto kravu apgrozījumu var uzskatīt par apmierinošu. Galvenie kravu veidi ir ogles, naftas produkti, ro-ro kravas, dažādas citas beramkravas, piemēram, zāģmateriāli.

Katru gadu ostas infrastruktūra uzlabojas. Pagājušajā gadā atkal akvatorijā strādāja celtniecības tehnika.

– Pildot Ventspils brīvostas attīstības programmu, pagājušajā gadā darbi noritēja divos lielos projektos – hidrobūvju attīstība un remonts un ostas termināļu un industriālo zonu pievedceļu attīstība. Katrā projektā ir jāapgūst ap 20 miljoniem eiro. Darbi sadalīti uz vairākiem gadiem. Ja runājam par hidrobūvju attīstības programmu, tad pagājušajā gadā mēs veicām Dienvidu mola rekonstrukciju, vēl šogad turpinās krasta stiprinājuma un Zvejas ostas pieejas rekonstrukcija. Tikko pabeigts Ziemeļu mola rekonstrukcijas iepirkumu konkurss. Rekonstrukcija tiks uzsākta šogad. Tas ir ļoti sarežģīts objekts. Saskaņā ar pievedceļu attīstības programmu šogad turpināsies darbi Ostas ielas posmā, pagarinot pilsētas krastmalu – gar divām bijušās ostas darbnīcu ēkām, tiks pabeigta Kurzemes ielas rekonstrukcija un vēl citi objekti.

Vai plānojat atjaunot arī palīgflotes kuģus, kas tiek ekspluatēti jau ilgstoši?

– Par lielu izaicinājumu Ventspils brīvostas pārvaldei šogad kļūs jauna zemessūcēja iegāde. Pašreizējais zemessūcējs Dzelme patiešām ir jau diezgan nolietojies: jāmaina liela daļa korpusa, bet tādi remonti ir ļoti dārgi. Taču mēs esam spiesti to darīt, jo, ja nav gultnes padziļināšanas kuģa, nav iespējams ostā uzturēt nepieciešamos dziļumus. Vislielākās uzslavas pelnījusi ūdenslīdēju komanda ar Denisu Lapinu priekšgalā, kurš izgudrojis veidu, kā remontēt kuģu dzinējus ūdenī, neizceļot kuģi krastā. Taču ikvienam kuģim pienāk brīdis, kad tas ir jāmaina pret jaunu. Tāds brīdis ir pienācis arī gultnes padziļināšanas kuģim Dzelme. Ventspils brīvostas pārvalde izsludinājusi konkursu jauna zemessūcēja iegādei. Konkursa nosacījumi jaunā kuģa būvniecības finansējumam paredz eksporta kredītu. Tas nozīmē, ka kuģa ražotājs pats piesaista kredītu. Tāda Holandē izplatīta sistēma veicina kuģu būves un eksporta attīstību, bet mums nodrošina pieņemamus nosacījumus jauna kuģa iegādei. Janvāra beigās gaidām piedāvājumus, vismaz divas kompānijas jau ir izrādījušas interesi.

Kādi ir panākumi un tuvākie plāni industrializācijas jomā?

– Turpinām attīstīt rūpniecisko infrastruktūru. Esam uzvarējuši projektu konkursā un saņēmuši Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu trīs rūpniecisko ēku būvniecībai – pa 1,16 miljoniem eiro uz katru ēku. Pratām piesaistīt kredītus ēku celtniecības līdzfinansējumam. Divu ēku celtniecībai jau ir pabeigti iepirkumu konkursi, gatavojamies parakstīt līgumus ar darbuzņēmējiem. Jau ir zināmi šo ēku nomnieki – tas ir iepakojumu ražotājs Immer Digital un elektronisko komponentu ražotājs Quality Jobs; noslēgti nomas līgumi, un ēkas tiks būvētas, ņemot vērā uzņēmumu vēlmes. Trešās ēkas būvniecības iepirkumu konkurss tiks izsludināts tuvākajā laikā. Tā ka arī šajā jomā ar pagājušā gada rezultātiem esam apmierināti. Visām trim ēkām jābūt uzceltām un tajās ir jāsākas ražošanas procesam jau līdz 2020. gada beigām. Investīcijas trīs rūpniecisko ēku būvniecībā ir pietiekami nopietnas – ap 16 miljoniem eiro.

Vai industriālo teritoriju attīstība nekļūst par brīvostas pamatfunkciju?

– Industriālo teritoriju attīstībā un kravu pārkraušana – tie ir divi atsevišķi ostas darbības virzieni, kas savā starpā nekonkurē. Ostas pamatfunkcija bija un paliek kravu pārkraušana. Viens no Ventspils brīvostas pārvaldes uzdevumiem ir nodrošināt termināļiem vislabākos nosacījumus veiksmīgam darbam. Un mēs šo uzdevumu veiksmīgi pildām, nodrošinot termināļiem pilnīgi visu nepieciešamo infrastruktūru par ļoti saprātīgu piestātņu nomas maksu un viszemākos ostas nodevu maksājumus, kas ienāk Ventspils brīvostas budžetā.

Šogad Ventspils brīvostas pārvalde palielinājusi ostas nodevas par 8%. Kā to uztvēra termināļi?

– No termināļu īpašnieku puses izskanēja kritika, kuru mēs nevaram atzīt par objektīvu. Gribu uzsvērt vēlreiz: Ventspils brīvostas pārvalde saņem vismazāko daļu no ostas nodevām, salīdzinot ar Rīgas, Liepājas, Klaipēdas un citām ostām. No nodevām, ko maksā ostā ienākošie kuģi, Ventspils brīvostas pārvalde saņem tikai 70%, pārējo daļu nopelna privātie uzņēmumi – velkoņu kompānija un termināļu īpašnieki. Turklāt astoņos gados, kuru laikā neesam paaugstinājuši ostas nodevas, inflācija pieaugusi par 12%, bet mēs savu nodevu paaugstinājām par 8%, proti, pat inflāciju neesam kompensējuši.

Ostas kravu apgrozījums un ienākumi atkarīgi no kravu plūsmas. Kādas ir tranzīta nozares prognozes šim gadam?

– Kaut ko prognozēt šobrīd ir grūti, turklāt, atkārtošos, Ventspils brīvostas pārvalde ar tranzītu nenodarbojas, tā tikai nodrošina apstākļus un infrastruktūru pārkraušanas termināļu darbībai. Speciālisti lēš, ka ogles Latvijas ostās pagaidām paliks, naftas produktu plūsma pakāpeniski samazināsies, toties Ventspilī pieaugs prāmju pārvadāto ro-ro kravu apjoms. Pārējās Latvijas izcelsmes kravas – kokmateriāli, graudi un citi – saglabāsies aptuvenu tādos pašos apjomos kā tagad. Tādēļ rēķināties ar ievērojamu kravu pieaugumu ostā nevajadzētu, ir jācenšas saglabāt to, kas ir.

Vai pienāk papildu kravas no rūpnieciskajiem uzņēmumiem, kas darbojas brīvostas industriālajā teritorijā, vai tās tuvumā?

– Ostas tuvums, protams, ir izdevīgs eksportspējīgiem ražotājiem, un ražotāji ir svarīgi ostai, jo tās ir papildu kravas. Liela daļa uzņēmumu savus produktus eksportē caur ostu, kaut vai minam zāģmateriālus no Kureksa vai koksnes granulas no ražotnes Kurzemes granulas, no citiem Latvijas reģioniem ostā ienāk kūdra, baļķi. Tomēr, lai arī šo vietējo kravu apjoms ar katru gadu pieaug, tas nav tik liels, lai aizstātu tranzītkravas. Ja runājam par rūpniecību, tad tās attīstība nodrošina vispirms jaunas darba vietas. Šobrīd Ventspilī ražošanā strādā vairāk cilvēku nekā ostā.

Aizvadītajā gadā Ventspilī ienāca vairāki kruīza kuģi. Vai, jūsuprāt, šim ostas biznesa virzienam ir perspektīvas?

– Domāju, ka pie mums turpinās ienākt no 3 līdz 5 kruīza kuģiem gadā. Ar šī biznesa attīstību nodarbojas kompānija Noord Natie Ventspils Terminals. Ventspils brīvostas pārvalde uzbūvējusi piestātnes un divus atsevišķus prāmju termināļus – pasažieru un kravu, radot tādējādi nosacījumus toskait arī kruīza satiksmes attīstībai. Esam gandarīti, ka terminālis izmanto šīs iespējas un piesaista Ventspilij kruīza kuģus. Taču ir jāsaprot, ka Ventspilij šajā ziņā ir grūti konkurēt ar Tallinu vai Rīgu un tā vienmēr būs osta pa ceļam. Par lielu kruīza ostu mēs nekad nekļūsim.

Pēdējos gados ventspilnieki interesējas, vai atsāks kursēt prāmis uz Sāremā.

– Tāda vēlme saglabājas no abām pusēm, taču tirgus situācija diemžēl liecina par to, ka bez dotācijām nav iespējams atrast kuģi šīs līnijas apkalpošanai. Ventspilnieki atceras prāmi Scania, kas kursēja starp Ventspili un Sāremā. Taču, kad kuģim bija vajadzīgs remonts, kļuva skaidrs, ka nepieciešamās investīcijas nekad neatmaksāsies ar ienākumiem no šīs līnijas. Vēlāk Ventspils brīvostas pārvaldei izdevās iesaistīties projektā GoVeSa – Gotlande–Ventspils–Sāremā, kas ieguva Eiropas Savienības atbalstu 1,3 miljonu eiro un 900 000 eiro apmērā gadā uz trīs gadiem pasažieru plūsmas izpētei. Tāpat bija paredzētas investīcijas katrai ostai. Taču pat ar tādiem nosacījumiem neizdevās atrast kuģošanas kompāniju, kas piekristu kļūt par līnijas operatoru. Galvenā problēma – sezonalitāte, prāmis uz salu var kursēt trīs mēnešus gadā. Sāremā pašvaldība nezaudē cerību uz kuģošanas līnijas atjaunošanu, savukārt salas iedzīvotāji izjūt nostalģiju pēc tūristiem no Latvijas. Ventspilij šis bizness arī ir izdevīgs. Arī braucieni uz salu paši par sevi ir ļoti romantiski, bet Sāremā izceļas ar īpašajām gleznainajām ainavām. Bet, kamēr neatradīsim piemērotu kuģi tādai līnijai, nekas nenotiks.

Pagājušajā gadā Ventspils brīvostas pārvaldei radās jauns pienākums – naftas produktu smaku monitorings uz termināļu robežas. Kā jūs vērtējat pirmos rezultātus?

– Pateicoties monitoringam un elektroniskajiem deguniem, adreses, no kurienes nāk smakas, tagad ir viegli nosakāmas. Lielā mērā smaku problēma pilsētā ir atrisināta, kas attiecas uz kravu iekraušanu kuģos. Tagad ir jānovāc smakas, kas rodas, nolejot un uzpildot cisternas. AS Ventbunkers ir izsniegta jauna atļauja piesārņojošās darbības veikšanai, kurā paredzēts divu gadu laikā ieviest vislabākos tehniskos risinājumus smaku utilizācijai, kas rodas, kad tiek nolietas un uzpildītas cisternas. Kad tas notiks, smaku problēma pilsētā tiks atrisināta pilnībā.

Ventspils brīvostas pārvalde nodrošina apstākļus drošai kuģošanai ostā.