Ventspils brīvosta atbalsta uzņēmējus

Kas nosaka investora izvēli

Ventspils brīvostas pārvalde ir viens no būtiskajiem elementiem Ventspils industrializācijas politikas īstenošanā. Kopš 2000. gada sākuma Ventspils brīvostas industriālajās teritorijās izveidotas aptuveni 20 dažāda mēroga un profila ražotnes. Rūpnieciskajās ražotnēs šodien nodarbināto ir vairāk nekā ostas termināļos. Pēc rūpniecisko ražotņu apjoma izaugsmes Ventspils ieņem līderpozīcijas Latvijā, bet trīs no desmit lielākajiem Latvijas mašīnbūves uzņēmumiem strādā Ventspils brīvostas teritorijā.

Ventspils brīvostas pārvalde ir veikusi vairākus pētījumus, tai skaitā par faktoriem, kuri ietekmē uzņēmēju izvēli un lēmumu pieņemšanu, meklējot vietu savu ražotņu izvietošanai un attīstībai, stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks, Attīstības un mārketinga nodaļas vadītājs Igors Udodovs. Vispirms ražotājus interesē infrastruktūra – rūpnieciskās ēkas un telpas ražotņu izvietošanai. Tikpat svarīgi ir arī cilvēkresursi – darbinieki un speciālisti ražošanas uzņēmumiem. Treškārt, transports un loģistika. Investoru lēmumu tāpat ietekmē arī tādi otršķirīgi, taču ne mazāk svarīgi faktori kā biznesa atbalsta pakalpojumi, nodokļu atlaides utt.

Laikam ritot, prioritātes mainās. Ja pirms desmit gadiem svarīgākais faktors, izvēloties vietu ražotnes atvēršanai, bija infrastruktūra, tad tagad pirmajā plānā izvirzās uzņēmumu nodrošināšana ar cilvēkresursiem. Ja atskatās vēl tālāk pagātnē, ap 2000. gadu sākumu, kad Ventspils tikko uzsāka ceļu uz industrializāciju, tad toreiz ļoti svarīga bija loģistika. No vienas puses, Ventspils osta bija spēcīgs tranzīta mezgls, taču tas nebija piemērots vietējo ražotāju saražoto preču un izejvielu piegādēm. Nepieciešamas bija prāmju līnijas un iespējas pārvadāt unificētas kravas – kā konteineri vai kravas auto.

Sāka ar infrastruktūras izveidi

Ventspils brīvostas pirmais uzdevums un izaicinājums bija universālā termināļa izveide un prāmju līniju piesaistīšana. Tagad abi uzdevumi ir veiksmīgi atrisināti – Ventspilī veiksmīgi darbojas un attīstās prāmju līnija uz Zviedriju. Ventspils kļuvusi par atzītu centru kravu prāmju pārvadājumu ziņā Baltijas jūras reģionā, bet preces, kas šeit saražotas, ar prāmjiem viegli un ātri sasniedz starptautiskos tirgus caur Skandināviju. Katru gadu prāmju pārvadājumu kravu apgrozījumā tiek uzstādīti jauni rekordi pēc pārvadāto kravu apjoma.

Nākamais risināmais jautājums – rūpnieciskās ēkas ražotņu izvietošanai. Vēsturiski Ventspilī nebija industriālā mantojuma no padomju laika. Tolaik Ventspils pozicionējās un attīstījās tikai kā tranzīta osta. No lielajām rūpnieciskajām ražotnēm, kas kā pārtikas pārstrāde neatradās pilsētas centrā, var atcerēties tikai ventilatoru rūpnīcu un kokapstrādes kombinātu Ventspils koks. Turklāt minētās ražotnes aizņēma salīdzinoši nelielas platības, salīdzinot ar citiem rūpnieciskajiem centriem un kompleksiem, kas tolaik pastāvēja Latvijā.

Faktiski rūpnieciskā infrastruktūra Ventspilī bija jāveido no nulles. Turklāt vajadzēja konkurēt ar Pierīgas reģionu, kuram, no investoru skatījuma, bija neapšaubāmas priekšrocības. Tā kā privāto uzņēmēju interese būvēt ražošanas telpas bija ļoti maza vai nekāda, tad šo uzdevumu uzņēmās Ventspils brīv­ostas pārvalde, uzbūvējot brīvostas industriālajās teritorijās vairākas rūpnieciskās ēkas, kurās atrodas un attīstās ražotnes, kā arī izveidoti jau aptuveni divi tūkstoši darba vietu ventspilniekiem un apkaimes iedzīvotājiem. Ražošanas infrastruktūras attīstība, kas ietver sevī arī ērtus pievedceļus un visas komunikācijas, turpinās. Uzņēmēji un investori uzskata to kā pretimnākošu soli un ievērojamu atbalstu ražošanas izveides sākumposmā.

Prakse pierādījusi tādas politikas tālredzību: pirmajos gados pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā bija atsevišķi ārzemju uzņēmēji, kuri bija gatavi paši būvēt sev ēkas, taču, laikam ejot, pārsvarā visi investori kā prioritāti izvirza nomāt gatavas telpas.

Speciālistus gatavo uz vietas

Ļoti būtisks faktors, protams, ir darbinieki un pilsētā pieejamie cilvēkresursi. Šeit galvenie dalībnieki, sagatavojot nepieciešamās kvalifikācijas speciālistus Ventspilī, ir tehnikums un augstskola. Bez šīm mācību iestādēm būtu grūti pārliecināt un motivēt investorus attīstīt savas ražotnes tieši pie mums. Tieši pateicoties pašvaldības atbalstam šo iestāžu modernizēšanā un pilnveidošanā, investoriem pārliecinoties, cik modernas programmas izmanto tehnikums un augstskola, pārliecība par kvalitatīvu cilvēkresursu pieejamību nostiprinās.

Taču šodien daudzas Latvijas un Baltijas pilsētas ir spējīgas nodrošināt līdzvērtīgus vai tuvu tiem apstākļus investoru primāro nepieciešamību apmierināšanai. Tieši tāpēc ir jādara vairāk, nekā to dara citi. Ventspilī tiek piedāvāta vesela virkne atbalsta pasākumu jauna biznesa uzsākšanai. Liela nozīme tajā ir Biznesa atbalsta centram, ko izveidojusi pilsētas pašvaldība sadarbībā ar Ventspils Augsto tehnoloģiju parku (VATP). Ikviens uzņēmējs – gan mazais, gan lielais – var šeit atrast telpas birojam, kopradei, saņemt pirmās konsultācijas par uzņēmuma atvēršanu, par pieejamiem Eiropas fondiem utt. Biznesa atbalsta centrs, kas vispirms izveidots, lai palīdzētu jaunajiem uzņēmējiem, tikpat labi palīdz orientēties jaunajā vidē arī pieredzējušākiem uzņēmumiem, kas atver šeit savas filiāles. Līdz ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Biznesa inkubatoru Biznesa atbalsta centrs veido Ventspilī labvēlīgu vidi biznesa uzsākšanai un attīstībai.

Inženieru domāšanas kults

Uzņēmējdarbības atbalsts no Brīv­ostas pārvaldes puses sniedz jūtamus rezultātus. Darba vietu skaits rūpniecībā no pāris simtiem izaudzis līdz vairākiem tūkstošiem un veido ievērojamu īpatsvaru pilsētas ekonomikā. Pirms vairākiem gadiem pašvaldība pieņēma IKT attīstības stratēģiju. Tā un tās īstenošana sastāv no vairākām sastāvdaļām, taču tieši šajā jomā galvenā ir nevis infrastruktūra, bet cilvēkresursi. Liels uzsvars tiek likts, bez kadru sagatavošanas, arī uz pārkvalificēšanu. Šajā virzienā strādā gan Biznesa atbalsta centrs, gan Ventspils Augstskola, gan Digitālais centrs, kas veicina interesi par IKT zināšanām bērniem jau no pašas mazotnes. Jāpiemin arī Zinātnes un inovāciju centrs, kas tiek projektēts Ventspilī. Tas veicinās inženieru, digitālo domāšanu bērniem, kā arī piedāvās telpas IKT uzņēmumu birojiem un citus atbalsta pasākumus. Visi uzskaitītie pasākumi loģiski vainagojušies ar to, ka Ventspilī ienākuši atsevišķi pasaules grandi IKT jomā, kas reģionālajai pilsētai uzskatāms par lielu sasniegumu. Tās ir kompānijas Accenture, Emergn, kā arī vietējais uzņēmums TestDevLab.

Vienā no Ventspils brīvostas industriālajām teritorijām – Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā – attīstās mūsdienīgi uzņēmumi ar labi apmaksātām darba vietām.

Ventspils Biznesa atbalsta centrā uzņēmēji var saņemt konsultācijas un iegūt vērtīgu informāciju semināros. Attēlā: apmeklētājus uzrunā centra vadītāja Ilze Valdmane.

Ventspils atšķiras no citām pilsētām

Igors Udodovs, Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks

– Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi pilsētā, ko veic pašvaldība un Ventspils brīvostas pārvalde, nodrošina ļoti ievērojamus un būtiskus rezultātus. Pērnā gada deviņos mēnešos rūpnieciskās ražošanas apjoms Ventspilī pieaudzis pusotru reizi. Ventspils pēc ražošanas apjomiem kļuvusi par trešo industriālo centru Latvijā pēc Rīgas un Liepājas un strauji tuvojas Liepājai. Rūpniecība pilsētā pieaug daudz straujāk nekā pārējā Latvijas teritorijā. Latvijas mašīnbūvē vadošā ražotne šobrīd ir Ventspils uzņēmums Bucher Municipal, kurā jau nodarbināti vairāk nekā 300 cilvēku. Atceros, kad Šveices uzņēmēji pirmo reizi atbrauca uz Ventspili, mēs viņiem varējām parādīt tikai tukšu pļavu, kur solījām uzbūvēt viņiem ražošanas ēku. Viņi mums noticēja, un šobrīd tas ir viens no uzņēmumiem, kas visstraujāk attīstās Ventspilī un nozarē kopumā.

Līdztekus visiem pasākumiem, ko īsteno pilsētas pašvaldība un Ventspils brīvostas pārvalde uzņēmējdarbības atbalstam, ir vēl viens svarīgs aspekts, kuram paši ventspilnieki, iespējams, vairs nepievērš uzmanību, jo tas kļuvis par ierastu viņu dzīves sastāvdaļu. Savukārt uzņēmēji un investori, atbraucot uz mūsu pilsētu, uzreiz pievērš uzmanību tās sakoptībai un sakārtotībai. Toskait arī kvalitatīviem piedāvājumiem atpūtas un izklaides jomā – bērnu pilsētiņas, slēpošanas kalns, Piedzīvojumu parks, pludmale, atklātais akvaparks, iespējas aktīvai atpūtai un sportošanai – braukšanai ar velosipēdu, nūjošanai, skriešanai, nodarbībām ar trenažieriem sporta zālēs. Ventspilnieki ir pieraduši pie tā, ka viņiem tas viss ir un pieejams ikvienam. Taču tik augstas kvalitātes infrastruktūra ir tikai retajās Austrumeiropas pilsētās. Ar to Ventspils ļoti atšķiras un sāk arvien vairāk līdzināties Skandināvijas pilsētām. Ventspilnieki ar to var pamatoti lepoties!