Britu laikraksta Financial Times starptautiskais izdevums FDI Intelligence publicējis pētījumu 2016./2017. gada Eiropas nākotnes pilsētas un reģioni, kurā Ventspils ārvalstu investoru piesaistes stratēģija atzīta par otro labāko Eiropā. Vienlaikus tas ir augstākais rezultāts starp Baltijas valstu pilsētām.
2016.gada februārī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 2,1 miljons tonnu kravu. Tas ir lielākais viena mēneša kravu apjoms Ventspils ostā kopš pagājušā gada maija. Kopējais kravu apgrozījums divu mēnešu laikā Ventspils brīvostas termināļos sasniedzis 3,9 miljonus tonnu.
Pagājušā gada nogalē Ventspilī, Rūpniecības ielā 27, darbību sācis jauns modulārās būvniecības uzņēmums Forta Modular. Šobrīd norit saspringts darbs, lai augstā kvalitātē, iekļaujoties termiņā, pabeigtu moduļus jaunai viesnīcai pie Ārlandas lidostas Zviedrijā.
Ventspils brīvostas industriālajā zonā debitējusi jauna nozare – līdzās kokapstrādes, mašīnbūves, elektronikas, metālapstrādes rūpniecības uzņēmumiem sākusi darboties šokolādes ražotne ar zīmīgu nosaukumu Pobeda (Uzvara). Iespējams, kādreiz fabrikā ražos šokolādi vai konfektes ar nosaukumu Ventspils.
Lai nodrošinātu kravas kuģu veiksmīgu ienākšanu un pietauvošanos Ventspils ostā un iziešanu no tās, kā arī sniegtu atbalstu laikā, kad kuģis noenkurojies, pašlaik ostā darbojas 16 kuģi un kuteri, no kuriem katram ir savas funkcijas un uzdevumi. Vieni atnākušos kuģus apkalpo tiešā veidā, piemēram, palīdz tiem ienākt ostā vai uzpildīt degvielu, bet citi nodrošina labus apstākļus kuģu kustībai, piemēram, uztur nepieciešamo ostas dziļumu.
Ventspils brīvostas pārvalde sniedz daudzpusīgu atbalstu vietējiem uzņēmējiem, toskait veicina viņu izglītotības līmeņa paaugstināšanu. Jau trešo gadu ar Ventspils brīvostas pārvaldes, SEB bankas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) atbalstu Ventspilī notiek informatīvi izglītojošo semināru cikls Biznesa rīts. 2015. gadā seminārus apmeklēja 420 cilvēku, no kuriem 65% ir uzņēmumu vadītāji vai vadošie speciālisti.
Ventspils brīvostas pārvalde noslēgusi sešus gadus ilgušo Ventspils ostas termināļu un industriālo zonu pievedceļu rekonstrukcijas un izbūves projektu. Ventspilī pārbūvēti un atjaunoti 48 ielu posmi un laukumi 28,7 kilometru garumā un 14,6 hektāru platībā. Šī Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansētā projekta ietvaros Ventspils ielu un laukumu izbūvē ieguldīti gandrīz 36 miljoni eiro.
Ventspils brīvostas pārvalde ir noslēgusi sešus gadus ilgušo pievedceļu rekonstrukcijas un izbūves projektu Ventspils ostas termināļiem un industriālajām zonām. Ventspilī pārbūvēti un atjaunoti 48 ielu posmi un laukumi 28,7 kilometru garumā un 14,6 hektāru platībā. Šī ES Kohēzijas fonda finansētā projekta ietvaros Ventspils ielās un laukumos ieguldīti gandrīz 36 miljoni eiro.
Viena no Ventspils brīvostas pārvaldes galvenajām funkcijām ir nodrošināt infrastruktūru un labus apstākļus drošai kuģošanai un kravu pārkraušanai ostā. Rūpējoties par to, šobrīd tiek veikta kuģošanas kanāla padziļināšana līdz 15 metriem no Ventas apgriešanās baseina līdz pat paceļamajam tiltam. Projektu, kura izmaksas pārsniedz 1,74 miljonus eiro, īsteno beļģu kompānija Jan De Nul, kam šajā jomā ir ilggadēja pieredze, kas gūta visā pasaulē.
Kapteiņa dienests ir katrā ostā, un tā uzdevums ir nodrošināt kuģošanas drošību, tāpēc nav jābrīnās, ka tajā parasti strādā kārtīgi jūras vilki, jo kas gan labāk zina visu par šīm lietām, ja ne daudz pieredzējuši kapteiņi. Tā tas ir arī Ventspils brīvostas pārvaldē, kuras Kapteiņa dienesta kolektīvā ir 32 dažādu līmeņu kuģu vadītāji.
2016. gadā universālais terminālis Noord Natie Ventspils Terminals, kas darbojas Ventspils brīvostas teritorijā, orientējas uz beramkravu un ģenerālkravu pārkraušanu, dodot priekšroku vietējiem ražotājiem. Jauno gadu terminālis uzsācis ar pārliecību un optimismu, solot savam kolektīvam daudz darba.
Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas ietekmē ostas darbu, ir meteoroloģiskie apstākļi. Tāpēc Ventspils brīvostas speciālisti cieši sadarbojas ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru (LVĢMC), kā arī darbā izmanto vietējo meteostaciju rādījumus.
2015. gads nebija vienkāršs Ventspils ostai. Dažādu, no Ventspils brīvostas pārvaldes neatkarīgu apstākļu dēļ kravu apgrozījuma prognoze izrādījās nesasniedzama. Tajā pašā laikā šogad paredzētā investīciju programma izpildīta pilnā apjomā – vairāk nekā 30 miljoni eiro. Ostā tiek būvēti pievedceļi un industriālās ēkas, rekonstruētas un nostiprinātas piestātnes. Pēc būvdarbu apjoma aizejošais gads kļuvis pat par vienu no spilgtākajiem brīvostas vēsturē. Par to, kā arī par nākotnes plāniem intervijā ar Ventspils brīvostas pārvaldnieku Imantu Sarmuli.
Šogad Ventspils brīvostas pārvaldei izdevies veiksmīgi īstenot vienu no pēdējos gados vērienīgākajām investīciju programmām ostas konkurētspējas uzturēšanai. Kopējais apgūto investīciju apjoms sasniedzis 32 miljonus eiro. Šogad tika pabeigti Eiropas Savienības fondu līdzfinansētie projekti ar maksimālu atbalsta līmeni 85%. Šajā gadā apaļas jubilejas svinējuši stividorsabiedrība, Ventspils brīvostas nodibinājums un ekskursiju kuģis.
Spēcīgo vēju dēļ Ventspils ostas jūras kanālā izveidojušies smilšu sanesumi, tādējādi kuģu iegrimi samazinot no maksimālajiem 15 metriem līdz 13 metriem. Lai operatīvi attīrītu jūras kanālu no smiltīm un atjaunotu nepieciešamo kuģu iegrimi, nepārtraukti strādā ne tikai Ventspils brīvostai piederošais zemessūcējs Dzelme, bet piesaistīts arī četras reizes lielāks zemessūcējs Poseidon I no Lietuvas.
