Ventspils prot piesaistīt investorus

Šogad pirmo reizi FDI Intelligence īpašu uzmanību pievērsuši pilsētu ārvalstu investoru piesaistes stratēģijām. Iepriekšējos gados šis rādītājs tika iekļauts kā kopēja vērtējuma sastāvdaļa. Specializējoties ar tiešajām ārzemju investīcijām saistītajās nozarēs, FDI Intelligence izpētījis Eiropas pilsētas un reģionus, lai noskaidrotu, kas piesaista kompānijas izvēlēties investīciju vietu, kas ir sektori ar lielāko potenciālu un ko par vietas izvēli investēšanai domā paši investori. Investoru piesaistes stratēģijas kategorijā kopumā šogad tika vērtēti 190 iesniegumi. Pilsētu līdz 100 000 iedzīvotājiem grupā Ventspils ieguvusi augsto 2. vietu. Tas ir labākais rezultāts starp Baltijas valstu pilsētām. 9. vietu šajā topā ieguvusi Jelgava, bet 10. – Tartu (Igaunija).

«Ventspils rezultāti norāda, ka tas nav vienkārši tukšs, abstrakts aprēķins, bet tie ir reāli rezultāti,» šādi augsto vērtējumu komentē Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Rūpniecības produkcijas eksports 12 gados ir pieaudzis 40 reizes, un nodarbināto īpatsvars apstrādes rūpniecībā ir pieaudzis divas reizes. «Līdz ar to mums ir mainījusies tautsaimniecības struktūra. Ventspils ir kļuvusi daudz industriālāka,» norāda Lembergs.

Ventspils industrializācijas process mērķtiecīgi uzsākts 2002. gadā. Pašvaldības un brīvostas īstenotās aktivitātes ir devušas rezultātu – 12 gadu laikā rūpnieciskās produkcijas izlaides rādītāji Ventspilī palielinājušies 21 reizi, bet eksporta apjoms palielinājies pat 40 reizes! Ventspilī savas ražotnes atvēruši vairāk nekā 20 jauni uzņēmumi. Pilsētas dzīve vairs nav iedomājama bez tādiem uzņēmumiem kā Bio-Venta, kas nodarbojas ar biodīzeļdegvielas ražošanu, pasaules mēroga komunālo automašīnu ražotāja Bucher Municipal, sveču ražotāja Diana Sveces, poliuretāna izstrādājumu ražotāja Froli Baltic, metālapstrādes uzņēmumiem Malmar Sheet Metal un Ventspils metināšanas rūpnīca, augsto tehnoloģiju uzņēmumiem EuroLCDs un Ventspils Elektronikas fabrika, šokolādes fabrikas Pobeda Confectionery un virkni citiem. Jau šogad durvis vērs Ventspils Tehnoloģiju centrs, kur darbu uzsāks inovatīvu apkures sistēmu un iepakojumu materiālu ražotāji.

Pilsēta kļūst arvien industriālāka

Pagājušajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējo, uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjoms Ventspilī reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos audzis par 7,7 milj. eiro, sasniedzot 194,6 milj. eiro. Ventspilī ir reģistrētas tiešās investīcijas no 32 ārvalstīm.

Pēc ārvalstu investoru uzkrāto tiešo investīciju apjoma republikas pilsētu grupā Ventspils ierindojas otrajā vietā aiz Rīgas. Uzkrātās ārvalstu tiešo investīciju apjoms uz 1 iedzīvotāju Ventspilī ir 4859 eiro – tas ir par 43% vairāk nekā vidēji Latvijā. Arī pēc šī rādītāja Latvijas pilsētu grupā Ventspils ierindojas otrajā vietā pēc Rīgas. Šie sasniegumi ir Ventspils pašvaldības un Brīv­ostas pārvaldes mērķtiecīgas industrializācijas politikas pēdējo 14 gadu gaitā īstenošanas rezultāts.

Ekonomikas diversifikācija

Pagājušā gadsimta vidū un otrajā pusē Ventspils tika intensīvi veidota kā nozīmīgs ostas pakalpojumu un tranzīta centrs. Ventspils ekonomika, arī mainoties valsts iekārtai 90. gados, bija pilnībā atkarīga no vienas nozares, kuru turklāt pati tieši nespēja ietekmēt, proti, no starptautiskā tranzīta, kas atkarīgs no pasaules ģeopolitiskajiem un ekonomiskajiem procesiem valstīs, kur ir kravu bāzes, pamatā – Krievijas. Ventspils pašvaldība, saprotot, ka Krievija ar laiku vēlēsies kravu transportēšanu pārvirzīt uz savām ostām, ka ostas termināļos modernizācijas procesā būs nepieciešams arvien mazāk darbaroku, kā arī to, ka ekonomikas atkarība no vienas nozares ir pārāk riskanta, pieņēma stratēģisku lēmumu Ventspilī uzsākt mērķtiecīgu rūpniecības attīstību. Ventspils brīvostai, kam tika piešķirts speciālās ekonomiskās zonas statuss, kā viena no pamatfunkcijām tika noteikta rūpniecības attīstīšana brīvostas teritorijas industriālajā zonā. Par šīs stratēģijas īstenošanas sākumu uzskatāms 2002. gads. Ventspils pašvaldība un Ventspils brīvosta uzsāka intensīvu darbu starptautiskajā mārketingā un infrastruktūras sakārtošanā, lai Ventspilij piesaistītu Latvijas un ārvalstu ražošanas uzņēmumus.

Kopš 2002. gada darbam Ventspils brīvostas industriālajā zonā piesaistīti 20 ārvalstu un pašmāju ražojoši uzņēmumi. 2010. gadā pirmo reizi darbavietu skaits rūpnieciskajā sektorā Ventspilī pārsniedza darbavietu skaitu ostas sektorā. Ventspils ierindojusies Latvijas lielāko rūpniecisko centru vidū – pēc produkcijas izlaides, apgrozījuma un eksporta apjoma rādītājiem apsteidzot tādu vēsturisku rūpniecisko centru kā Jelgava un ierindojoties vienā līmenī ar Daugavpili.

Piedāvātās priekšrocības

Investoram Ventspilī tiek piedāvāti ar nepieciešamajām inženierkomunikācijām aprīkoti zemesgabali un gatavas ražošanas ēkas. Katram investīciju projektam tiek piesaistīts profesionāls projektu vadītājs no Ventspils brīvostas pārvaldes, kas palīdz investoram praktisko jautājumu risināšanā sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām un ātrākā projekta virzībā. Vienlaikus uzņēmuma produkcijas ērtākai loģistikai Ventspils piedāvā ostas priekšrocības – regulāru prāmju satiksmi uz Zviedriju un Vāciju, visu veidu termināļus neaizsalstošā ostā, kas spēj nodrošināt kravu eksportu visa gada garumā. Tāpat Ventspilī tiek nodrošināts jaudīgs internets un moderns IKT nodrošinājums.

Ražojoši uzņēmumi Ventspils brīvostas industriālajā zonā var nomāt zemi termiņā līdz 45 gadiem ar iespēju šo termiņu pagarināt, kā arī iegādāties zemi īpašumā. Nomas maksa šādiem uzņēmumiem ir 0,25%–0,5% no zemes kadastrālās vērtības. Ventspils pašvaldība sniedz nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus apstrādes nozares jaunajiem komersantiem, izmitināšanas pakalpojumu sniedzējiem u.c.

Sasniegtie rezultāti liecina par to, ka ārvalstu investori augsti novērtējuši Ventspilī piedāvātās priekšrocības un sākuši aktīvi tās izmantot. Nu jau šobrīd šeit labi iejutušies daudzi uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu. Pēc Lursoft datubāzes informācijas, lielākais ārvalstu investors Ventspilī ir Šveice. Uz 2016. gada 15. janvārī Šveice Ventspils uzņēmumos ieguldījusi tiešās investīcijas 55,4 milj. eiro (28% no tiešo investīciju kopapjoma).  Nīderlandes tiešo ieguldījumu apjoms ir 33,8 milj. eiro (17% no tiešo investīciju kop­apjoma). Trešajā vietā ir Krievijas Federācija ar 23,6 milj. eiro (12% no tiešo investīciju kopapjoma). Starp citām valstīm, kas ir investējušas Ventspils ekonomikā, ir Beļģija, Kipra, Lietuva, Kazahstāna, Igaunija, Panama, Norvēģija u.c.

Ņemot vērā Ventspils īpašo ģeogrāfisko vietu un tās neaizsalstošo ostu, pilsētas nozīmīgākā nozare, kurā investē ārvalstu uzņēmēji, ir transports un loģistika. Līdz 2016. gada 15. janvārim uzkrātās ārvalstu tiešo investīciju apjoms šajā nozarē bija 98,3 milj. eiro. Tas ir 57% no visām uzkrātajām ārvalstu tiešajām investīcijām. Rūpniecība no 2004. gada, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, ir visdinamiskāk augošā Ventspils ekonomikas nozare. Līdz 2016. gada 15. janvārim uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas rūpniecībā bija 11,4 milj. eiro. Rūpniecības uzkrāto ārvalstu investīciju īpatsvars ir 7%. Viena no Ventspils svarīgākajām nozarēm ir būvniecība. Līdz 2016. gada 15. janvārim uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas būvniecības nozarē bija 9,5 milj. eiro. Būvniecības uzkrāto ārvalstu investīciju īpatsvars ir 5%. Svarīga loma pilsētas ekonomikā ir pakalpojumu sektoram, toskait tirdzniecībai. Līdz 2016. gada 15. janvārim uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas tirdzniecības nozarē bija 33,9 milj. eiro. Tirdzniecības nozares uzkrāto ārvalstu investīciju īpatsvars ir 20%.

Uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas uz 1 iedzīvotāju Latvijā un republikas pilsētās.

Darbs Ventspils brīvostā

Uzņēmumi, kas darbojas Ventspils brīvostas teritorijā, piedāvā šādas vakances:

SIA Ventspils metināšanas rūpnīca –

tehniskais direktors (aktuāla līdz 04.04.16.),

krāsotājs (aktuāla līdz 15.05.16.),

tāmētājs (aktuāla līdz 31.03.16.),

metināšanas tehnologs (aktuāla līdz 30.05.16.),

metāla konstrukciju atslēdznieks (aktuāla līdz 30.05.16.),

metinātāji (aktuāla līdz 30.05.16.),

meistars (aktuāla līdz 31.03.16.);

SIA Pobeda Confectionery – grāmatvedis (aktuāla līdz 31.03.16.);

SIA Stena Line – klientu apkalpošanas operators (aktuāla līdz 03.04.16.);

SIA Ventamonjaks Serviss – apsargs (aktuāla līdz 13.03.16.);

SIA Malmar Sheet Metal – ražošanas inženieris (aktuāla līdz 11.03.16.);

SIA Noord Natie Ventspils Terminals – finanšu analītiķis (aktuāla līdz 17.03.16.).

Vairāk informācijas: NVA, CV-Online, KurDarbs.lv