Viena no Ventspils brīvostas pārvaldes galvenajām funkcijām ir nodrošināt infrastruktūru un labus apstākļus drošai kuģošanai un kravu pārkraušanai ostā. Rūpējoties par to, šobrīd tiek veikta kuģošanas kanāla padziļināšana līdz 15 metriem no Ventas apgriešanās baseina līdz pat paceļamajam tiltam. Projektu, kura izmaksas pārsniedz 1,74 miljonus eiro, īsteno beļģu kompānija Jan De Nul, kam šajā jomā ir ilggadēja pieredze, kas gūta visā pasaulē.
Nodrošinās maksimālo iegrimi
Projekta mērķis ir Ventas kuģošanas kanālā nodrošināt maksimālo dziļumu un iegrimi, kāda vien iespējama Ventspils ostā. Pēc projekta pabeigšanas kuģošanas kanāla dziļums no apgriešanās baseina līdz gandrīz pašam tiltam sasniegs 15 metrus visā tā 100–125 metru platumā, stāsta Tehniskās nodaļas vadītājs Māris Petrovskis. Līdz šim šāds dziļums nodrošināts vien jūras kuģošanas kanālā, priekšostā un Ventas kanālā līdz apgriešanās baseinam. Kad tiks pabeigti pašreizējie padziļināšanas darbi, visām kuģošanas kanālam piegulošajām piestātnēm būs nodrošināts pienākošā kuģošanas kanāla dziļums 15 metri, kas ļaus palielināt kuģu iegrimi piestātnēs, skaidro Petrovskis. Liela daļa kanāla būs jāpadziļina par 2–4 metriem, bet dažviet līdz projektētajam dziļumam – 15 metriem – pietrūkst 6–7 metri. Lai sasniegtu nepieciešamo dziļumu, no Ventas gultnes kopā būs jāizvāc 330 tūkst. kubikmetru grunts! Iepriekš tik apjomīgi gultnes padziļināšanas darbi Ventspils ostā veikti pirms gandrīz 20 gadiem – priekšostas, kuģošanas kanāla no priekšostas līdz apgriešanās baseinam un jūras kuģošanas kanāla padziļināšanas laikā, norāda Petrovskis.
Uzvarētājs – ar pasaules vārdu
Nepieciešamo darbu veikšanai Ventspils brīvostas pārvalde noslēgusi līgumu ar beļģu uzņēmumu Jan De Nul, kas uzvarēja atklātajā iepirkuma konkursā. Tā ir viena no pasaulē lielākajām gultnes padziļināšanas kompānijām, kuras flote pārsniedz 80 kuģus, bet apgrozījums 2014. gadā bija 2 miljardi eiro, stāsta Petrovskis. Līgums ar beļģu uzņēmumu parakstīts pagājušā gada novembra beigās, projektēšanas un darbu izpildes laiks – 100 dienas. Projekta kopējās izmaksas ir 1 743 495,43 eiro.
Jan De Nul nebija vienīgais pretendents uz darbu veikšanu, interese par iepirkuma konkursu bijusi negaidīti liela. Taču tieši beļģu piedāvātā līgumcena izrādījās vispievilcīgākā, atklāj Petrovskis. Iespējams, Jan De Nul vēlējies sevi labi parādīt Latvijas tirgū, kur nonācis pirmoreiz. Turklāt uzņēmumam piederošais gultnes padziļināšanas kuģis, pirms uzsāka darbus Ventspilī, strādāja Klaipēdas ostā Lietuvā, tādēļ bija iespējama ātra tā nogādāšana mūsu ostā. Jāatzīmē, ka parasti Jan De Nul un tā kuģi strādā Tuvo Austrumu ostās, arābu valstīs un Āfrikas krastos.
Septiņreiz jaudīgāks par Dzelmi
Beļģu gultnes padziļināšanas kuģis Al-Idrisi kopš decembra vidus strādā Ventspils ostā. Tā kravas telpu ietilpība ir 7,5 tūkst. kubikmetru. Un tas nebūt nav pats lielākais uzņēmuma Jan De Nul kuģis! Tā rīcībā ir arī kuģi, kuru kravas telpu ietilpība ir 46 tūkst. kubikmetru! Salīdzinājumam: Ventspils zemessūcēja Dzelme kravas telpu ietilpība ir nedaudz vairāk kā 1000 kubikmetru. Atliek vien piebilst, ka zemessūcējs Al-Idrisi ir būvēts 2012. gadā, tādēļ nodrošina ļoti ērtus apstākļus apkalpes komandai – kā darbam, tā arī atpūtai. Tāpat tam ir arī moderns aprīkojums. Uz Al-Idrisi strādā 21 cilvēks.
Kravas telpu piepildīšana ar grunti no Ventas gultnes kuģim prasa laiku no vienas līdz trīs stundām. Pēc tam zemessūcējs dodas uz jūras izgāztuvi, kas atrodas netālu no Staldzenes, iztukšo tur savas kravas tilpnes un atkal atgriežas darba vietā. Ņemot vērā projekta izpildes ierobežotos termiņus, zemessūcējs strādā nepārtraukti – 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā. Zemessūcēja darbu var patraucēt vien laika apstākļi – viļņi, kas augstāki par 4 metriem, un stiprs noteikta virziena vējš, kas var apdraudēt kuģi un tā ekipāžu –, kā arī citu kuģu kustība Ventas kuģošanas kanālā. Decembrī laika apstākļu dēļ darbs bija jāpārtrauc uz vairākām stundām, tā kā kuģa kapteinim drošības jautājums ir pirmajā vietā.
Tomēr Ventspils brīvostas pārvalde stingri seko līdzi darbu izpildes grafikam. Al-Idrisi kapteinis ik dienas nosūta Mārim Petrovskim atskaiti par iepriekšējā dienā paveikto – cik stundu diennaktī strādāts, ja bijusi dīkstāve – tad kādu iemeslu dēļ, cik daudz grunts ir izsūkts un nogādāts izgāztuvē. Petrovskis norāda, ka pirmajās dienās Al-Idrisi izvedis vairāk grunts, tagad padziļināšanas darbu intensitāte ir nedaudz mazinājusies. Tas tādēļ, ka sākumā strādāts vietās, kur dziļums bija mazāks, kas nozīmē, ka izsūcamās grunts apjoms bija lielāks un darba ražīgums – augstāks. Savukārt tagad zemessūcējs darbojas lielākoties tur, kur projekta dziļuma starpība ar esošo dziļumu ir neliela.
Katra diena – zelta vērtē!
Tā kā kuģošanas kanāla padziļināšanas projekts sākts vēl 2015. gadā, daļa darbu, kas veikti pagājušajā gadā, varēja pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzfinansējumu 85% apmērā. Finansējuma apgūšanas attiecināmības periods beidzās 31. decembrī. Līdzfinansējuma apjoms bija atkarīgs no tā, cik liels darbu apjoms paveikts līdz šī termiņa beigām, atzīmē Petrovskis. Taču jāatceras arī par Eiropas projektu sarežģīto birokrātisko saskaņošanas procedūru – nav nemaz tik vienkārši iegūt līdzfinansējumu no ES fondiem. Piemēram, pozitīvo atbildi par ES līdzfinansējuma iegūšanu šim projektam Eiropas Komisija atsūtījusi vien novembra beigās. Tā ka laika, lai sagatavotos un uzsāktu projektu, bijis pavisam maz. Saistībā ar to Brīvostas pārvalde ir pateicīga Ventspils iestādēm un uzņēmumiem, ar kuriem bija nepieciešams projektu saskaņot – Ūdekai, SkaTVim, pilsētas domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļai, Būvniecības administratīvajai inspekcijai un citiem –, par operatīvu projekta izskatīšanu. Tiklīdz bija saņemtas visas atļaujas un saskaņojumi, tā burtiski uzreiz arī tika uzsākti sagatavošanās darbi – projektēšana, dziļuma mērījumi, mēriekārtu kalibrēšana – un arī pati gultnes padziļināšana. Pateicoties šādai operativitātei, daļu projekta izmaksu segs Eiropas Komisija no Kohēzijas fonda.
Ventas kuģošanas kanāla padziļināšanas darbi arī šogad notiek triecientempos. Tas arī ir saprotami – padziļināšanas darbiem kopējā projekta realizācijas laikā paredzētas vien piecas nedēļas. Projekta īstenošanas laikā ietilpst ne tikai projektēšana, bet arī visas formalitātes, kas saistītas ar objekta nodošanu ekspluatācijā – kontrolmērījumi, visu dokumentu sagatavošana. Tādēļ katra darba diena ir zelta vērtē! Janvāra beigās padziļināšanas darbiem ar jānoslēdzas un tiks veikti mērījumi un dokumentu gatavošana objekta nodošanai.
Beļģu zemessūcējs Al-Idrisi, kas veic Ventas gultnes padziļināšanu, būvēts 2012. gadā un tam ir pats modernākais aprīkojums.
Zemessūcēja Al-Idrisi kapteinis Marsels van Lijuvens (Marcel van Leeuwen) vakar uz kuģa klāja laipni uzņēma ciemiņus no Ventspils brīvostas pārvaldes un Ventas Balss.
Kravas nodalījumā ietilpst kopumā 7,5 tūkst. kubikmetru grunts. Kad kravas tilpne ir pilna, zemessūcējs dodas uz jūras izgāztuvi netālu no Staldzenes, kur savākto grunti izgāž.
Zemessūcējs strādā pēc putekļsūcēja principa – nolaiž speciālu cauruli un iesūc grunti kopā ar ūdeni. Lai piepildītu visu kravas tilpni ar grunti, zemessūcējam Al-Idrisi nepieciešamas viena līdz trīs stundas.
Al-Idrisi ir viens no kompanijas Jan De Nul modernākiem zemessūcējiem. Visu procesu vadīšana uz tā ir maksimāli darorizēta.
Uz zemessūcēja klāja valda ideala tirība. Visi apkalpes locekļi staiga zeķēs, bet virtuve atgādina drīzāk restorānu, nevis jūras "kambuzu".
Jan De Nul (Beļģija):
Objekta būvniecība norisinās ES Kohēzijas fonda līdzfinansētajā projektā nr. 3DP/3.3.1.3.0/10/IPIA/SM/001 Ventspils brīvostas infrastruktūras attīstība, kas tiek īstenots darbības programmas Infrastruktūra un pakalpojumi papildinājuma 3.3.1.3. aktivitātē Lielo ostu infrastruktūras attīstība «Jūras maģistrāļu» ietvaros.
Ventas kuģošanas kanāla padziļināšana
(no apgriešanās baseina līdz paceļamajam tiltam):
Komentāri (0)