Apkalpo kuģus un rūpējas par ostu

Lai nodrošinātu kravas kuģu veiksmīgu ienākšanu un pietauvošanos Ventspils ostā un iziešanu no tās, kā arī sniegtu atbalstu laikā, kad kuģis noenkurojies, pašlaik ostā darbojas 16 kuģi un kuteri, no kuriem katram ir savas funkcijas un uzdevumi. Vieni atnākušos kuģus apkalpo tiešā veidā, piemēram, palīdz tiem ienākt ostā vai uzpildīt degvielu, bet citi nodrošina labus apstākļus kuģu kustībai, piemēram, uztur nepieciešamo ostas dziļumu.

Uzpilda degvielu

Daļa kuģu, kas sniedz dažādus pakalpojumus Ventspils ostā, pieder Ventspils brīvostas flotei, bet citi ierodas, piemēram, no Rīgas. To vidū ir arī bunkurētāji jeb kuģi, kas uzpilda degvielu. Ja kuģis ir ceļā uz Ventspils ostu un noenkurojas ostas ārējā reidā jeb akvatorijas daļā pretī ostas ieejai, tam varētu būt nepieciešama degvielas uzpildīšana. Kā stāsta Ventspils ostas kapteinis Arvīds Buks, bunkurētāji regulāri mainās, bet pašlaik Ventspils ostā pakalpojumus sniedz trīs bunkurētāji no Rīgas. Tostarp West Lynda, kas pieder kompānijai Vexoil Bunkering, kā arī Flagman I un Ristna, kas pieder uzņēmumam Fast Bunkering, norāda Ventspils brīvostas pārvaldnieka palīgs Guntis Tīrmanis. Kā kuģa bunkurēšanas procesu skaidroja ostas kapteinis, bunkurētājs var uzpildīt citu kuģi ar degvielu gan pie piestātnes, gan tad, ja tas noenkurojies jūrā. Process ilgst vairākas stundas, un vidēji tiek uzpildīts aptuveni 200 līdz 300 tonnu degvielas.

Ievelk ostā

Kuģim turpinot ceļu uz Ventspils ostu, ja nepieciešams, tam palīdz velkoņi. Velkoņu pakalpojumus Ventspils ostā sniedz kompānija PKL Latvia. Tā ietilpst starptautiskā velkoņu kompānijas grupā, kas sniedz pakalpojumus Latvijas, Igaunijas un Somijas ostās. Ventspils ostā pašlaik ir trīs velkoņi: lielākais un spēcīgākais no tiem ir Ventspils, bet mazāki – Sirius un Altair. «Velkoņi ir moderni, iet gan uz priekšu, gan uz aizmuguri, ar vienalga kādu ātrumu, arī sāniski var kustēties. Noteikti ir redzēta viņu dejošana Pilsētas svētkos,» atgādina ostas kapteinis. «Viņu darbs ir tāds – kad ostā nāk kāds liels kravas kuģis, tas ir jādabū klāt pie krasta. Ja pūš stiprs vējš, tā iespaidā kuģis bez velkoņiem nespēj pietauvoties, jo var strauji grūsties sāniski pret krastu un sabojāt gan sevi, gan piestātni. Velkoņi kuģi piespiež klāt pie piestātnes, lai viss notiek tā prātīgi,» turpina Buks. Viņš piebilst, ka 70 un 80 metrus gari kuģi ostā var ienākt bez velkoņu palīdzības. Reti esot gadījumi, kad kuģa ienākšanai nepieciešami vairāki velkoņi, un, tā kā ostā ir kopumā trīs velkoņi, tie vienlaikus var ievest arī divus un trīs kuģus.

Savāc notekūdeņus

Kad kuģis pietauvojies Ventspils ostā, tam nepieciešamības gadījumā palīdz piesārņoto ūdeņu savācējkuģi. Ventspils brīvostas flotē pašlaik ir divi šādi kuģi – Venta un Užava. Tie pa cauruli no kuģiem pieņem saimnieciskos notekūdeņus, kā arī savāc ar naftu un naftas produktiem piesārņotos ūdeņus un nodod attīrīšanas iekārtām. Savukārt brīdī, kad kuģis atstāj ostu, tam nepieciešamības gadījumā atkal palīdz kāds no velkoņiem.

Gādā par dziļumu

Pārējie kuģi, kas strādā ostā, tiešā veidā neapkalpo kuģus, bet gan rūpējas, lai tiem atnākot, uzturoties ostā un dodoties projām, tiktu nodrošināti labi apstākļi. Viena no lietām, kas jānodrošina, lai piekrauts kuģis varētu ienākt ostā vai to atstāt, ir ostas dziļums. Ostā maksimālais dziļums ir 17 metru, bet maksimālā kuģu iegrime – 15 metru. To nodrošina Ventspils brīvostas flotes lielākais kuģis – zemessūcējs Dzelme.

Ventspils ostā valdošie ir dienvidrietumu vēji, un vētru laikā jūras kanālā veidojas smilšu sanesumi. Dzelme strādā pēc putekļsūcēja principa, ar sūkņa palīdzību pa cauruli iesūcot smiltis. Papildus tam Dzelmei ir greifers jeb satvērējs, ar kuru nepieciešamības gadījumā var rakt smiltis pie piestātnēm. Ar Dzelmi var veikt arī ūdens dziļuma mērīšanu. Ja nav ārkārtas apstākļu, ikdienā visbiežāk dziļumu mēra ar brīvostai piederošo hidrogrāfijas kuteri Skauts un hidrogrāfijas kuģi Kapteinis Orle. Dziļuma mērīšana notiek ar modernajām tehnoloģijām, un tiek iegūta trīsdimensionāla karte, kuru pēcāk, ja nepieciešams, dziļuma atjaunošanas darbiem izmanto zemessūcējs. «Kapteinis Orle ir bijušais zvejas kuģis, pārtaisīts par hidrogrāfijas kuģi. Tas izved jūrā bojas, izliek tās, nomaina gaismas bojām, ja vajag. Uztur kārtībā boju saimniecību, tā teikt,» stāsta Buks. «Visas bojas mums ir modernas, ir GPS un signalizācija, mobilajā telefonā var redzēt, ka tāda un tāda boja par 50 metriem ir novirzījusies no savas vietas un tā jānovieto atpakaļ,» piebilst ostas kapteinis.

Uztur kārtībā ūdens virsmu

Par to, lai ostas ūdeņi būtu tīri, rūpējas naftas atkritumu savācējkuģi. Pašlaik ostā darbojas divi brīvostai piederoši naftas savācēji – Svēte un Rīva, norāda Buks. To uzdevums ir rūpēties par ostas akvatorijas tīrību, kā arī savākt un uzglabāt naftas produktu atkritumus, līdz tie nonāk piesārņoto ūdeņu savācējkuģos. Tāpat nepieciešamības gadījumā šie kuģi savāc kādus peldošus atkritumus un cita veida piesārņojumu. «Tie ir melnā darba darītāji – ja ir jāsavāc kādas naftas atliekas vai peldošs baļķis. Vārdu sakot, šie kuģi uztur kārtībā ūdens virsmu,» skaidro ostas kapteinis.

Nogādā uz kuģa

Vēl ostā darbojas divi brīvostai piederoši loču kuteri – Ronis un Kaija. Kā pastāstīja ostas kapteinis, tie pārvadā ločus un veic dažādus nepieciešamos palīgdarbus. «Ja vajag kādu cilvēku izvest reidā vai ievest, un tamlīdzīgām vajadzībām,» stāsta Buks. Ostā strādājošie loči nepieciešamības gadījumā dodas uz kuģi, kas gatavojas ienākt ostā, lai palīdzētu to veiksmīgi izdarīt, un loču kuteri ločus turp nogādā. Tāpat Ventspils brīvostas flotē ietilpst ekskursiju kuģītis Hercogs Jēkabs, kas vizina tūristus un viesu delegācijas.