Ventspils osta vietējiem ražotājiem

Mērķējot uz Baltkrievijas kravām

Viens no pagājušā gada svarīgākajiem Noord Natie Ventspils Terminals (NNVT) notikumiem bija oktobrī parakstītais sadarbības memorands ar kompāniju Belintertrans-Lietuva. Puses vienojās, ka Belintertrans-Lietuva būs oficiāls NNVT dzelzceļa ekspeditors, organizējot kravu pārvadāšanu uz (no, caur) termināli pa Baltkrievijas, Latvijas un citiem dzelzceļiem par konkurētspējīgiem tarifiem. Savukārt NNVT garantē kravu pārkraušanai pakalpojumu kvalitāti un visu nepieciešamo infrastruktūru Ventspils brīvostā. No Latvijas puses memorandu parakstīja NNVT valdes loceklis Māris Katranži.

Parakstot memorandu, puses vienojās apvienot spēkus un attīstīt sadarbību kravu plūsmas piesaistē no Baltkrievijas un uz Baltkrieviju caur Ventspils ostu, skaidro Katranži. Me­morands sasaistīja vienotā ķēdē Baltkrievijas un Latvijas dzelzceļu, kas dod cerību uz labvēlīgākiem tarifiem, pārvadājot kravas Ventspils ostas virzienā, norāda Katranži. Šobrīd puses aktīvi strādā pie kravu piesaistīšanas. Baltkrievija ir ieinteresēta cukura, fosforītu un citu kravu importā, kā arī šķeldas, koksnes un citu kravu eksportā.

Ņemot vērā aktīvo ekonomisko attiecību attīstību starp Baltkrieviju un Ķīnu, jo īpaši kravu pārvadājumos pa dzelzceļu, tranzītkoridora caur Latviju un Ventspili iespējas var izrādīties diezgan pieprasītas, uzskata Katranži. Viņš ir pārliecināts, ka, neraugoties uz Lietuvas ostas Klaipēdas spēcīgajām pozīcijām kā baltkrievu preču ienākošajai ostai, Latvijas, tai skaitā Ventspils ostas ģeogrāfiskās priekšrocības ir tikpat saistošas Baltkrievijas kravām. Turklāt pēc tam, kad saistībā ar divpusējām ekonomiskajām sankcijām ievērojami samazinājās Krievijas kravu plūsma no Eiropas Savienības un uz to, savu ieinteresētību par Baltkrievijas kravu piesaistīšanu aktīvāk sāka izrādīt arī Latvijas dzelzceļš, uzsver Katranži.

Terminālim ir lielas iespējas

Noord Natie Ventspils Terminals pašreizējais vadītājs Māris Katranži sāka vadīt kompāniju pagājušā gada otrajā pusē, pārnākot uz Ventspili no Rīgas tirdzniecības ostas. Katranži ir pieredze konteinerlīniju un konteinerkravu piesaistē, toskait arī Latvijas lielākajam konteinerterminālim Baltic Container Terminal. Pēc menedžera domām, Ventspils terminālim arī ir iespējas piesaistīt un pārkraut kravas konteineros, jo īpaši tranzītpārvadājumos un ilgtermiņa perspektīvā. To pašu norādīja arī korporācijas China Merchants Group direktors Centrālajā Āzijā un Baltijas valstīs Hu Žengs, kad viņš nesen apskatīja Ventspils ostu un NNVT termināli. Ķīniešu korporācija piedalās ar Baltkrieviju kopīgā industriālā parka Lielais akmens izveides projektā netālu no Minskas un meklē kontaktus ar Latvijas tranzīta un loģistikas uzņēmumiem, toskait ar lielajām ostām preču transportēšanai uz/no Baltkrievijas un to sadalē Ziemeļeiropā.

NNVT jaunais vadītājs uzskata, ka terminālim ir neapstrīdamas priekšrocības pārkraušanas jomā, vispirms jau beramkravu ziņā – koksne, šķelda, šķembas u.c.

Universālā termināļa lieliskās iespējas nosaka plaši kravu laukumi, slēgta noliktava, saldēšanas noliktava, dziļūdens piestātnes, kas praktiski noņem visus uzņemamo kuģu iegrimes un citu parametru ierobežojumus, dzelzceļu pievedceļi ar iespēju izkraut vagonus, pārkraušanas tehnika, lielus ostas celtņus ieskaitot. Tādu iespēju nav citās Latvijas ostās, uzskata Katranži.

Februāra beigās NNVT plāno iekraut ne mazāk kā 10 tūkstošus tonnu koksnes granulu kuģī, kas dosies uz Dāniju. Stividorsabiedrība parakstījusi līgumu ar lielāko koksnes granulu eksportētāju Baltijas reģionā. Termināļa slēgtā noliktava jau līdz pašai augšai aizpildīta ar granulām, kas tiks transportētas uz Dāniju. Katranži ir pārliecināts, ka no NNVT termināļa var kraut arī 80 tūkstošu tonnu šķeldas panamaksa klases kuģos, piemēram, Ķīnai, un 40 tūkstošus kubikmetru koksnes balkeros. Terminālim ir visas iespējas, lai to darītu.

Reģionālās loģistikas centrs

Tuvākajā nākotnē, sākot jau ar šo gadu, terminālis vairāk orientēsies uz vietējo kravu pārkraušanu no Latvijas, Kurzemes un Ventspils, pildot ostas kā reģionālās loģistikas centra ierastās funkcijas, informē Katranži. Tādējādi terminālis sniegs ievērojamu atbalstu vietējiem eksportētājiem un importētājiem, kuri nevar attīstīt savas ražotnes bez drošiem partneriem loģistikā, toskait – pieejamiem mūsdienīgiem un saprotamiem ostas pakalpojumiem. «Mēs esam gatavi jebkurai sadarbībai ar vietējiem eksportētājiem un importētājiem, kas ir ieinteresēti ostas pakalpojumos. Tie ir mūsu vistuvākie klienti, kuriem mēs vienmēr dodam priekšroku un visizdevīgākos sadarbības nosacījumus,» uzsvēr Katranži. Labas lietišķas attiecības NNVT izveidojušās ar vietējiem uzņēmumiem Kurekss, Ventspils-Andren u.c., kas pārkrauj savu produkciju terminālī.

Vadītājs ar atzinību saka, ka, pateicoties pašvaldības un Ventspils brīvostas pārvaldes pūliņiem, ap ostu tiek veidotas un stiprinātas rūpnieciskās ražotnes, kuras, jācer, ar laiku nosūtīs arvien vairāk savu preču patērētājiem caur ostu, toskait arī caur NNVT termināli.

Jaunais vadītājs jau ir paguvis iepazīties arī ar kaimiņu uzņēmumu – Ventspils tirdzniecības ostas, Ventspils Grain Terminal, Ventplac u.c. – vadību. Viņš uzskata, ka vienā ostā strādājošajiem termināļiem ir jāsadarbojas savā starpā. Tajos gadījumos, kad kāds terminālis nevar pieņemt visu kravu plūsmu, jo trūkst noliktavas vai citas jaudas, kaimiņi vienmēr var palīdzēt, no kā iegūst kopumā visa osta. Katranži kā piemēru min sadarbību ar Rīgas tirdzniecības ostu, pateicoties kurai pagājušajā gadā NNVT ieguva čuguna kravas. Sastrēguma situācijās, kad sezonas kravu plūsma sasniegusi savu maksimumu, ar jebkura termināļa jaudu var izrādīties par maz, un tādās reizēs, lai saglabātu kravu plūsmu, svarīgi operatīvi pieslēgties citiem termināļiem, savu pārliecību pauž Katranži.

NNVT sadarbojas arī ar citiem Kurzemes uzņēmumiem, piemēram, ar Liepājas metalurgu, SB granulas un citiem, pārkraujot ostā viņu kravas. Katranži ir pārliecināts, ka Ventspils brīvostai ir lielas iespējas un priekšrocības, ja salīdzina ar citām ostām, attīstot ro-ro līnijas kravu pārvadāšanai uz riteņiem. Pie tā arī šobrīd strādā NNVT vadība ciešā sadarbībā ar Brīvostas pārvaldi, piebilda Katranži.

NNVT 2015. gadā (tūkst. t)

- ro-ro kravas – 1789

- čuguns – 168

- koksne – 161