Kapteiņa dienests ir katrā ostā, un tā uzdevums ir nodrošināt kuģošanas drošību, tāpēc nav jābrīnās, ka tajā parasti strādā kārtīgi jūras vilki, jo kas gan labāk zina visu par šīm lietām, ja ne daudz pieredzējuši kapteiņi. Tā tas ir arī Ventspils brīvostas pārvaldē, kuras Kapteiņa dienesta kolektīvā ir 32 dažādu līmeņu kuģu vadītāji.
Ostas kapteiņa dienests Ventspilī laika gaitā mainījis savu atrašanās vietu, bet nu jau vairākus gadu desmitus izvietojies K. Valdemāra ielā 14 – tieši pretī jūras vārtiem. Mainījusies arī pakļautība, jo vēl pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados tas bija pakļauts Latvijas Jūras administrācijai, bet tad tika nolemts, ka dienests jāpārvalda brīvostai. Ventspils brīvostas pārvaldes ostas kapteiņa pienākumus pilda Arvīds Buks, kurš uzsver, ka šis gods viņam ir jau kopš 1992. gada: «Šogad būs jau 24 gadi. Tā ka puse mūža pagāja pa jūrām, bet otra puse arī saistībā ar jūrām, tikai krastā. Īsumā manus darba pienākumus var raksturot tā, ka jādara viss iespējamais, lai kuģis pie mums justos droši un mājīgi.»
Kuģu vērotāji – tā par savu amatu smaidot saka Ostas kuģu satiksmes dienesta vecākais operators Ojārs Indriksons un operators Ārijs Zīders. Patiesībā kuģus nepieciešams ne tikai vērot, bet arī komandēt, jo ostā nedrīkst ienākt un to nedrīkst pamest, kad nu kuram iepatīkas. «Tāpēc jau te sēž vīri, kas seko, lai būtu kārtība. Ventspils ostā iespējama tikai vienvirziena kustība, kas nozīmē, ka, vienam lielam kuģim nākot ostā, otrs tajā pašā laikā ārā braukt nedrīkst. Tas arī ir būtiskākais, kas jāievēro, organizējot satiksmi, kad salasījies vairāk gribētāju izbraukt vai iebraukt,» skaidro Indriksons. Priekšroka vienmēr ir pasažieru kuģiem, kā arī militārajiem, ja tiek pildīts kāds uzdevums. Kapteiņi kuģu vērotāju teiktajā arī ieklausās un to ievēro, jo labi apzinās, ka pašdarbības sekas varētu būt nopietnas. Starp citu, vasarā nākas paregulēt arī ūdensmotociklu kustību, jo dažiem atpūtniekiem ir vēlme pa Ventu nokļūt uz pludmali. Ja ostā nav dzīves satiksmes, tas arī tiek ļauts.
Kapteiņa dienesta galvenais pienākums ir ievest ostā kuģus, ar to nodarbojas Loču dienests,kura štatā ir 16 pieredzējuši loči. Kuģi ierodas no dažādām pasaules ostām un to kapteiņi nevar zināt vietējos apstākļus, bet locis ir tas cilvēks, kurš dodas uz kuģi, pirms tas ienāk ostā, un sniedz nepieciešamo palīdzību. Ventspils brīvostas pārvaldei ir divi loču kuteri, kas kā taksometri nogādā loci uz kuģa. Ostas kuģu satiksmes dienesta darbinieku pārraudzībā ir viss, kas saistīts ar kuģu kustību ostā. Tieši viņi ļauj vai neļauj kuģiem ienākt ostā un pamest to, nosaka to kustības secību, maršrutu, ātrumu, kā arī izvietojumu enkurvietās un piestātnēs. Piestātņu stāvokli, kuģu stāvēšanas apstākļus, to izvietojumu ostā un reidā, kā arī akvatorijas stāvokli (ūdens līmenis, straumes ātrums, meteoroloģiskie apstākļi, piesārņotība) uzrauga Ostas kontroles dienests. Pēdējos piecos gados tā pienākumos ietilpst arī Ventas tilta pieskatīšana un arī pacelšana.
No Kapteiņa dienesta ēkas logiem paveras skats tieši uz jūras vārtiem, kurus arī nepieciešams uzraudzīt – piemēram, vai tur nav sablīvējušies ledus gabali. Tad tiek ņemts talkā arī binoklis, kas ļauj izjust kaut ko no agrākās jūras romantikas. Sirdīs Kapteiņa dienesta darbinieki joprojām ir tādi paši jūrnieki, lai arī tagad vairāk laika nākas pavadīt uz sauszemes
Daudzajos monitoros ostas uzraugs var pārskatīt visu ostu, taču viņa pienākumos ietilpst arī ienākošo un aizejošo kuģu reģistrācija, lai nepieciešamības gadījumā varētu noskaidrot, kad kāds kuģis Ventspils ostā ieradies, kad devies prom, kas bijis tā kapteinis, kāda bijusi krava un visu citu. Kopīgā sistēmā savas atzīmes veic arī robežsargi un muitnieki, lai ostā būtu zināms, ka ar kuģi viss kārtībā. Ostas uzraugs veic arī Ventas tilta pacelšanu un nolaišanu, bet nepieciešamības gadījumā iespējams arī dot kādas norādes pa mikrofonu. Uzraugs Atvars Nakurts stāsta, ka ir bijusi vajadzība arī kādam uzsaukt, taču tas bijis tikai pirmsākumos, kad cilvēki vēl nebija pieraduši, ka tilts ir paceļams. Starp citu, tas ir paveicams ar nelielas pults palīdzību, taču tāpat prieka pēc to darīt nevienam nav ļauts. Tomēr ir dienas, kad kuģu satiksmes dēļ tiltu nākas celt un nolaist pat trīs vai četras reizes. «Mums informāciju lūdz arī kuģu aģentūras. Piemēram, par ūdens līmeni. Ja tas ir nokritis zem nulles līmeņa, jāņem nost no maksimālās pieļaujamās iegrimes, kas ir svarīgi, aprēķinot, cik var paņemt kravu,» stāsta Nakurts.
Pēc pēdējām vētrām ostā nepieciešami padziļināšanas darbi, ko arī uzrauga Kapteiņa dienests. «Informācija par ostas dziļumu ir ļoti svarīga. Mūsu rīcībā ir moderns aprīkojums, tāpēc varam iegūt ļoti precīzas kartes, kurās labi redzams, kāda ir situācija. Kamēr es šeit strādāju, nav bijuši gadījumi, kad no kāda kuģa sūdzētos, ka dziļumi nav pareizi. Pēc vētrām gan nākas samazināt maksimālo iegrimi, jo tiek sanestas smiltis un nepieciešami padziļināšanas darbi. Normālos apstākļos pie mums iegrime ir 15 metri, kas ir apmēram piecstāvu mājas augstums,» stāsta ostas kapteinis.
Stāsta Arvīds Buks
Ostā, kā jebkurā citā uzņēmumā vai objektā, dažkārt gadās kas neplānots. Kapteiņdienestā gan uzsver, ka tīšām neviens šeit nemēdz riskēt vai kaut ko neievērot, bet gadās arī tā, kā kapteiņa Buka pirms daudziem gadiem piedzīvotajā: «Ostā nāca iekšā norvēģu tankkuģis Progress – liels, garš, kādi 250 metri. Pa sava kabineta logu redzu, kā tas notiek, un skaidrs, ka kaut kas nav riktīgi, jo iet tieši virsū 28. piestātnes galam. Ātrums ir par lielu. Tiek izmests enkurs, rūsa no tā ķēdes pa gaisu, bet arī tas īsti nelīdz. Kuģa priekšgals uztriecās piestātnei, bet tāds prieks dārgi izmaksāja, jo pēc piestātnes remonta rēķinu piestādīja viņiem. Izrādījās, ka pie vainas nebija cilvēciskais faktors, bet gan tehnika, jo nenostrādāja atpakaļgaita.»
Komentāri (0)