Operatīvi atjauno dziļumu ostā

Piesaista papildspēkus

Zemessūcēji dziļuma atjaunošanas darbus varēja uzsākt, līdzko pierima stiprie vēji, pastāstīja Ventspils brīvostas Kuģošanas atbalsta dienesta vadītājs Normunds Kornijanovs. Aizvadītās otrdienas pusdienlaikā palīdzēt ieradās ze­mes­sūcējs Poseidon I no Lietuvas. Brīvostas pārvaldei ar kompāniju noslēgts līgums, kas nosaka, ka nepieciešamības gadījumā papildspēkiem jāierodas maksimāli ātri. Lietuvas zemessūcējs ir aptuveni četras reizes lielāks par Dzelmi un spēj darbu veikt arī nelabvēlīgākos laika apstākļos, tostarp stiprā vējā un viļņos. Kā norādīja Kornijanovs, ir grūti paredzēt, cik ātri izdosies atjaunot nepieciešamo dziļumu jūras kanālā un nodrošināt maksimālo 15 metru kuģu iegrimi. Darbu veikšanu ietekmē laika apstākļi, jo vējainā laikā smilšu ieplūšana jūras kanālā turpinās, tādējādi apgrūtinot zemessūcēju darbu, turklāt, ja ir pārāk stiprs vējš, zemessūcējiem darbs jāpārtrauc. Labvēlīgos apstākļos ostas dziļuma atjaunošanai būtu nepieciešamas aptuveni desmit dienas, norādīja Kornijanovs. Padziļināšanas darbi notiek ne tikai jūras kanālā, bet arī tā dēvētajā Dienvidu smilšu kabatā, kas atrodas blakus kanālam. Tajā smiltis uzkrājas pirms nonākšanas jūras kanālā.

Strādā 24 stundas diennaktī

Kā norādīja Ventspils ostas kapteinis Arvīds Buks, Ventspils ostā valdošie ir dienvidrietumu vēji, un to ietekmē arī veidojas smilšu sanesumi jūras kanālā. Lai atjaunotu maksimālo dziļumu, abi zemessūcēji strādā nepārtraukti – 24 stundas diennaktī. Kamēr viens kuģis veic padziļināšanas darbus, otrs ved uzkrātās smiltis uz speciālu zemūdens grunts izgāztuvi, kas atrodas uz ziemeļiem no Ventspils ostas, iepretim Staldzenei. «Visu laiku kuģi viens otru nomaina, un tas notiek ļoti ātri, lai operatīvi atjaunotu maksimālo iegrimi,» pastāstīja Kornijanovs. Ostas kapteinis Buks piebilda, ka arī smilšu izgāšanas process norit ļoti ātri, jo kuģa apakšā atveras slūžas un smiltis nogulst jūrā.

Kā pastāstīja ostas Kuģošanas atbalsta dienesta vadītājs, zemessūcējs strādā pēc putekļsūcēja principa. Kuģa apakšā ir caurule, aptuveni pusmetru diametrā, pa kuru tas ar sūkni sūc smiltis. Pirms iesūkšanas darbiem grunts tiek uzirdināta ar spēcīgu ūdens strūklu. Dzelmei ir viens sūknis, savukārt Poseidonam I – divi. Baseinam līdzīgajā tilpnē Dzelme var uzkrāt aptuveni 650 kubikmetrus smilšu, bet Poseidon I – aptuveni 3000 kubikmetrus smilšu. Kuģu tilpnes ar smiltīm piepildās apmēram pusotras stundas laikā, tad jādodas uz zemūdens grunts izgāztuvi. Kornijanovs paredz, ka šoreiz kopējais savāktais smilšu daudzums varētu būt aptuveni 70 000 kubikmetru.

Salīdzinājumam ostas Kuģošanas atbalsta dienesta vadītājs atgādina, ka pēc spēcīgās vētras 2005. gadā tika savākti aptuveni 525 000 kubikmetru smilšu, kas ir rekordliels izvesto smilšu apjoms. Toreiz darbi noritēja aptuveni trīs mēnešus un Dzelmei papildspēkos bija divi zemessūcēji.

Regulāri dziļumu uztur Dzelme

Ostas dziļuma atjaunošana nepieciešama, lai pilnībā piekrauts kuģis varētu iziet no ostas. «Kuģis netiek ārā, jo jūras kanāls aiz ostas vārtiem ir aizsērējis ar smiltīm, priekšā ir tāds kā valnis, ko vajag novākt, lai pilnībā piekrauts kuģis varētu iziet no ostas ar maksimālu iegrimi,» paskaidroja Kornijanovs. Tieši tādēļ, lai arī ilgākā laika posmā Brīv­ostas pārvalde spētu tikt galā pati saviem spēkiem, proti, darbus veicot zemessūcējam Dzelme, ir jāpiesaista papildspēki, lai maksimālo dziļumu varētu atjaunot pēc iespējas ātrāk. Jāpiebilst, ka prāmju satiksmi smilšu sanesumi neapgrūtina, jo prāmjiem nav nepieciešama tik liela iegrime. Ostā maksimālais dziļums ir 17 metru, bet maksimālā iegrime – 15 metru. Divu metru rezerve nepieciešama drošai kuģošanai.

Regulāros dziļuma uzturēšanas darbus Ventspils ostā veic zemessūcējs Dzelme, mēneša laikā izvedot aptuveni 80 000 kubikmetru smilšu. «Pārējā laikā Dzelme lieliski tiek galā, tas ir ļoti labs, multifunkcionāls kuģis, jo tam papildus zemessūkšanas funkcijai ir arī greifers, ar kuru var rakt smiltis pie piestātnēm. Tāpat ar Dzelmi var veikt dziļuma mērīšanu,» pastāstīja Kornijanovs. Dziļumu ierasti mēra ar hidrogrāfijas kuteri Skauts, tāpat tiek izmantots arī hidrogrāfijas kuģis Kapteinis Orle. Dziļuma mērīšana notiek, izmantojot modernās tehnoloģijas. Pēc hidrogrāfijas kuģa mērījumiem zemessūcējs iegūst precīzu trīsdimensionālu karti, kurā atzīmēti punkti, kuros dziļums ir nepietiekams. «Mūsdienās tas viss ir operatīvi,» uzsvēra Kornijanovs.

Ja nav ļoti spēcīgu vēju, smilšu plūsma ir dabiska. Kā pastāstīja Kornijanovs, smiltis zemūdens izgāztuvē, kas atrodas iepretim Staldzenei, tiek izgāztas pēc iespējas tuvāk krastam, tādējādi neizjaucot to dabisko plūsmu. «Mēs tās savācam un aizvedam tālāk, lai tās var turpināt ceļu uz Kolkas pusi,» norādīja Kornijanovs, piebilstot, ka gadījumā, ja smiltis izgāztu dziļāk jūrā, Staldzenē un citviet varētu tikt intensīvāk izskalots krasts, jo šajās vietās rastos smilšu deficīts.

Sarežģīts un atbildīgs darbs

Abi kuģi – Dzelme un Poseidon I – ir speciāli paredzēti padziļināšanas darbiem. Kornijanovs pastāstīja, ka Dzelme gan uzbūvēta kā greifera racējs, bet 1994. gadā Holandē kuģis par desmit metriem pagarināts un tam piebūvēta sūkšanas caurule. Uz abiem kuģiem strādā darbinieki ar ievērojamu pieredzi padziļināšanas darbos. Daļai Poseidona I komandas ir 30 gadu pieredze padziļināšanas darbos, bet Dzelmes komandai – 20 gadu pieredze. «Tas ir ļoti sarežģīts un atbildīgs darbs,» vairākkārt uzsvēra Kornijanovs. Piemēram, salīdzinājumā ar kuģiem, kas būvēti, lai pārvietotos no vienas ostas uz otru, zemessūcēja mehāniķiem ir vairāk specifisku iekārtu, par kurām atbildēt. Tāpat, attīrot no smiltīm jūras kanālu, kuģa komandai nepārtraukti jāseko līdzi intensīvai kuģu satiksmei, un, tuvojoties kādam kuģim, zemessūcējam jāatbrīvo ceļš.

Poseidon I dziļuma atjaunošanas darbus var veikt līdz pat četrus metrus augstos viļņos. Aizvadītās nedēļas vidū zemessūcējs strādāja aptuveni pusotra līdz divus metrus augstos viļņos.

Dziļuma atjaunošanas darbiem piesaistītais zemessūcējs Poseidon I no Lietuvas. Ilgākā laika posmā dziļumu ostā varētu atjaunot arī Ventspils brīvostai piederošais zemessūcējs Dzelme, papildspēki nepieciešami, lai to varētu paveikt pēc iespējas ātrāk.

Ventspils ostas kapteinis Arvīds Buks un Kuģošanas atbalsta dienesta vadītājs Normunds Kornijanovs rāda ostā veikto dziļuma mērījumu rezultātus. Ierasti mērījumus veic dziļuma uzmērīšanas kuteris Skauts, taču šoreiz ievērojamo viļņu dēļ to darījusi Dzelme. Kā norādīja Kornijanovs, Dzelmi dziļuma mērījumiem izmanto ārkārtas apstākļos.

Ventspils brīvostā no 2000. līdz 2015. gadam veiktie ārkārtas padziļināšanas darbi, kuros Dzelmei piesaistīti papildspēki:

2000. gadā – 95 000 m³ smilšu;

2005. gadā – 525 000 m³;

2011./2012. gadā – 113 000 m³;

2015. gadā ~ 70 000 m³.

Avots: Ventspils brīvostas pārvaldes Kuģošanas atbalsta dienests