Sabiedrības līdzdalības platformā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par Sarkanās armijas komisāra Jāņa Fabriciusa pieminekļa demontāžu.
Sākta parakstu vākšana par Fabriciusa pieminekļa demontāžu
53Iniciatīvas autors ir vēsturnieks Andrejs Gusačenko, kurš norāda, ka, neraugoties uz Fabriciusa dalību cīņā pret Latvijas neatkarību un nozīmi boļševiku režīma stiprināšanā un komunistiskās propagandas izplatīšanā kā viņa dzīves laikā, tā arī padomju okupācijas periodā, piemineklis atjaunotā Latvijā turpina atrasties sākotnējā vietā un 2019.gadā pat ir atjaunots.
"Ņemot vērā mūsdienu Krievijas pēctecību no PSRS un īstenoto militāro agresiju pret Ukrainu un pret Latviju vērsto hibrīdkaru, šāda pieminekļa esamība Latvijā ir absolūti nepieņemama," uzskata iniciatīvas autors, uzsverot, ka padomju okupācijas laikā piemineklis neapšaubāmi kalpoja par objektu okupācijas varas propagandas ietvaros.
Gusačenko atsaucas uz 2022.gadā Saeimas pieņemto likumu "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā", kas uzliek par pienākumu demontēt pieminekļus, kuri slavina totalitāru režīmu, okupācijas režīmu, militāru agresiju un vardarbību, kara ideoloģiju un ietver padomju varas simbolus. Taču Ventspils pašvaldība nav rīkojusies, aizbildinoties ar to, ka konkrētais piemineklis nav iekļauts 69 demontējamo objektu sarakstā, iniciatīvā pauž vēsturnieks.
"Piemineklim turpinot atrasties pilsētas centrā, tas ne tikai šķeļ Latvijas sabiedrību un slavina mūsu valstij naidīgu režīmu, bet arī var potenciāli tikt izmantots kā Krievijas ierocis informatīvajā karā pret Latviju," uzskata iniciatīvas autors, aicinot demontēt un pārvietot pieminekli no Ventspils centra, "skaidri demonstrējot Latvijas vērtības".
Gusačenko uzskata, ka, demontējot Fabriciusa pieminekli Ventspilī, sabiedrība iegūs objektīvas vēsturiskās kopainas atjaunošanu un padomju okupācijas seku likvidāciju. Tiks pārtraukta Latvijas kā demokrātiskas un nacionālas valsts vērtību noniecināšana, domā iniciatīvas autors.
"Valsts joprojām turpina attīrīties no padomju propagandas, kas nav iespējams, kamēr spilgti tās ieroči šķeļ sabiedrību un tiek eksponēts padomju okupācijas gadu sentiments. Tiks pārtraukta Latvijas kā demokrātiskas un nacionālas valsts vērtību noniecināšana," iniciatīvu pamato Gusačeko.
Jau ziņots, ka Nacionālās apvienības deputāts Artūrs Butāns, kā arī biedrība "Publiskās atmiņas centrs" ir vērsušies Ventspils pašvaldībā ar aicinājumu pieminekli demontēt.
Tikmēr Ventspils domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš paudis uzskatu, ka Ventspils pašvaldībai ierobežota finansējuma apstākļos "neviennozīmīgi vērtējamā" Fabriciusa pieminekļa demontāžai vai pārvietošanai līdzekļi pagaidām nebūtu jātērē. Tāpat Vītoliņš norādījis, ka nav saņemts neviens ventspilnieka iesniegums, kas paustu vēlmi nojaukt šo pieminekli.
Komentāri (53)
Ventspilī ir komunistiskā totalitārisma iekārta, neizdala jaunu naudiņu lai varētu ķēķī vecos traukus plēst.
Tu nēesi noguris te drukājot kaut kādus savārstījumus. Galvā pilnīgs rosols. Mugura putās.
Tev jau rosols nogura?
Labāk klusēt kā toreiz...
Mēdz sacīt: klusēšana zelts.
Taču šo te nosaukt par okupācijas palieku, okupekli - tā jau būs gaisa tricināšana no kuras paēdis te neviens tik drīz netiks.
Gribat lai Ventspils lepojas ar atrakciju parkiem un hotdogiem - var tad turpināt tādā pat garā.
Mēs leposimies ar porniek! Ne tik biež ir brīvlaiks tvaika ielā
Kababi un Snickers jau nu ir tās lietas kas no modes neiziet.
Šeit mans viedoklis par J. Zariņa daiļradi, ja atļausiet.
Ta paņēm un aizved uz Zlēkam un nolik - kur problēm?!
Problēm ir to ka nav nekur javed. Kebabnīc Zlēkās nebūt nekād vain.
Labi, es riskēšu vēl atbildēt nopietni.
Priekš Zlēkām šāds te piemineklis būtu samērā liels. Protams, ja zlēciniekiem pašiem Fabriciuss bijis tuvs un pašvaldība uzņemas viņu uzturēt - varētu, gandrīz pat vajadzētu atdot. Tomēr Zlēkās ir Vangstrēbēji un tur, nu, nespēju iztēloties kā tas ir tagad. Līdz ar to piemineklis tīri skata labad lieliski izskatās šepat ielas galā neskarts.
Ideja par to ka šis darbs varētu mētāties kaut kur pie Brīvdabas muzeja žoga kā kādreiz Ventmalas 1905. gada represēto stauja vai vispār sadauzāms gabalos kā nupatās Viļakas II p.k. piemineklis man neliktos diez cik pieņemams. Šitāds te barbarisms labi neizskatās un, pieslēdzot skaņu, arī diez cik neizklausās.
Tas ko raksta Gusačenko ir politiska rakstura tāds kompomāts. Salasīts viss ko nu varējuši par "sarkano mēri" 1919. gadā. Es pat neiedziļinos. Tagad visās malās sākuši gāzt tos padomju laika akmeņus un tad mēs nu arī tad. Ziedojiet labāk traktortehniku Zelenskim kad viņš jums tā rūp! Izraks ātrāk kādu grāvi brīvās Ukrainas aizstāvjiem.
Turpretī mani interesē darba estētiskā vērtība. Kaut kā man tas nepielec, patiešām izskatās pēc ragulopa??
Un saglabājies foto liecina vaibstos vienīgi par nodevību un zvēriskumu? Andrejs Gusačenko te uzbridis virsū nepareizajam strēlniekam. Tā manuprāt.
Vai nevajdzētu pajautāt pieminekļa autoram vai viņa pēctečiem?
https://web.archive.org/web/20170916041651/http://www.ruvenietis.lv/newspaper/jaunumi/366/telniekam-janim-zarinam-100
Es sev spriežu ka, ja mēs šajā milžu cīņā te par Ukrainu atspēlējamies kādam Pilsoņu kara personāžam, tas kaut kā maziski. Arī ja Fabriciuss bijis karalauka virsnieks Brīvības cīņu lielinieku pusē tad ar notikušo vairāk nekā simts gadu vēlāk sakara viņam gluži itnekāda, mūsu pēcnācēji mums nekādu paldies par pilsētvides ārdīšanu nepasacīs.
Ir tur ziemeļu malā tā saucamā latviešu divīzija bet arī tikai varda pēc, viņi tur vairāk laikam čakarē bobi, strēlnieku izmisīgā niknuma tur nekāda. Jo latvieši varēja pagriezt durkļus pret carisko Krieviju. Un tas, lūk, pilnīgi skaidri pateicoties tādiem komunistiskiem dumpiniekiem kā šis.
Kaut kas tāds varēja notikt vienīgi pateicoties strēlnieku padomēm kuru veidošanā nevarēja nepiedalīties marksisma ideālu pilnais Jānis Fabriciuss. Un, lai ne cik pretrunīgi, tas arī lielā mērā pavēra iespēju dažus gadus vēlāk dibināt neatkarīgu un demokrātisku valsti Latviju.
Bruņotu vienību pašnoteikšanās nozīmēja lielu skandālu cariskās Krievijas ģenerāļie. Bet latviešiem - patstāvīgu izlēmīgu rīcību no kādas bija acīmredzami atkarīgas strēlnieku dzīvības ko Ziemassvētku kauju brutālais raksturs nebija deldējis.
Vienkārši sakot, uz plača nu tu redzi ka tev jārīkojas kā pašam Gundaram Kalvem uz savu galvu vai arī strēlnieki kritīs. Padome tevi varēs aizstāvēt pārrunās ar priekšniecību kas, maigi izsakoties, sliecas kritizēt patstāvīgu iniciatīvu. Jebšu - ko mēs visi iesāksim ja atkal būs tas vai tas; nu bija jārisina pulka padomē.
... tikai gaidu, kad visiem krievvalodīgajiem (ar Iļjiča sifilisu inficētajiem un putina agresiju atbalstošajiem) LV iedzīvotājiem, kuri apmetās uz dzīvi pēc 1991. gada, tiks pieticīgi piedāvāts atgriezties savā “lielajā” dzimtenē.
p.s._pirms 1991. gada Latvijā tos (psrs švaku)arī bija diez daud, nu bet šodien to sūdu ir diez padaudz
(ko sauc: uzziedēja un sāka smirdēt)
Ja gaidi ka, tikko Akmeņu ielā ieradīsies ceļamkrāns šie visi momentāli ieraus asti un pazudīs aiz Zilupes, tad velti.
Un neviens ukrainis tamdēļ siltu kafiju no neplīstoša termosa savā slapjajā tranšejā arī padzēries netiks. Ir viena tāda dīvaina lietiņa : bez 1991 nebūtu arī tagadējā slaktiņa. Bet Fabriciuss droši vien kādu brīdi ticēja pasaules revolūcijai - nu, ka gluži vienkārši grūtdieņiem itvisiem būs labāk. Un gāja strēlniekos.
Porniekam:
tas taču notiek ar daudziem ļoti bieži un visur - viņi grib labu savai valstij (un protams neaizmirstot par savu maku) un vēlāk nonāk starp šīs valsts kaitēkļiem (nav tikai par aivaru teikts)
Jums visiem kaut kur rēgojas trockisti. Katram var būt savi ideāli, dzejnieks Vācietis arī bija komunists. Armija paliek armija, ja liek tad arī jāklausa vai tevi pakārs. Bet ja tajā vietā paliks plakans - retais varēs pateikt ka glītāk palicis, tas būs samelots.