Vingrošana – visu sporta veidu pamats

Trenere Nadežda Seile ir Starptautiskās Vingrošanas federācijas augstākās – 1. kategorijas – tiesnese, viena no 24 šīs kategorijas tiesnesēm pasaulē, Ventspils sporta skolas Spars sporta vingrošanas nodaļas trenere. Nadežda Seile regulāri piedalās starptautiskajos tiesnešu kursos, uz kuriem parasti tiek aicināti augstas kvalifikācijas tiesneši no visas pasaules, tādējādi nepārtraukti paaugstinot savu profesionālo kvalifikāciju. Tāpat Nadežda regulāri vada kursus un seminārus treneriem un tiesnešiem, pieņem eksāmenus un testē semināru dalībnieku rezultātus. Pateicoties savām zināšanām un profesionalitātei, Nadežda šogad devās uz Parīzes vasaras olimpiskajām spēlēm kā tiesnese. Šīs Nadeždai bija jau trešās olimpiskās spēles, pirms tam viņa kā tiesnese piedalījās arī Riodežaneiro (2016) un Tokijas (2020) olimpiskajās spēlēs. Dalība olimpiādē prasa nopietnu sagatavotību, profesionālās zināšanas un tikpat nopietnu gatavošanos kā pārējiem, atzīst Nadežda. Olimpiskajās spēlēs var piedalīties tikai 1. vai 2. kategorijas sporta vingrošanas tiesneši, un, lai tur tiktu, ir jāiziet ļoti nopietna atlase. Nedaudz pastāstot par šogad piedzīvoto olimpiskajās spēlēs Parīzē, Nadežda min, ka viņu pārsteidza gan sieviešu, gan vīriešu vingrotāju izpildījuma izteiksmīgums, virtuozitāte, vienlaikus nodrošinot augstu tehnisko sarežģītību. «Tas ir kosmoss, ko viņi dara, ar ko viņi riskē, kam viņi ir izgājuši cauri un piedzīvojuši, lai startētu olimpiādē. Es saprotu, cik daudz darba ieguldījuši sportisti un viņu treneri,» pauž trenere, neslēpjot savu izbrīnu un sajūsmu par redzēto.

Treneres dzimtā puse ir Liepāja, un ar vingrošanu viņa sākusi nodarboties jau no mazām dienām, izaugot par spēcīgu sportisti. Kā sporta vingrošanas trenere viņa sāka strādāt 1985. gada decembrī, savukārt Ventspilī sporta vingrošanas jomā Nadežda darbojas kopš 1998. gada. Uzsākot savu karjeru mūsu pilsētā, Nadeždas vingrotāju grupā bija ap 60 audzēkņu, no kuriem līdz galam aizgāja viens vai divi. «Sporta vingrošana prasa lielu pacietību, izturību un mērķtiecību. Tā attīsta ne tikai lokanību, izturību, spēku, kustību koordināciju, šis sporta veids liek sportistiem attīstīt spēju pārvarēt bailes, būt drosmīgiem, tas liek daudz domāt, analizēt un saprast, kas tiek darīts. Pasaules labākie sporta vingrotāji izceļas ar augstu intelekta koeficientu,» atzīst trenere, pamatojot, kāpēc vien nedaudzi spēj aiziet līdz galam savā izvēlētajā sporta veidā. Kā piemēru viņa min 49 gadus veco Uzbekistānas vingrotāju Oksanu Čusovitinu, kura joprojām ir profesionāla vingrotāja. Diemžēl savainojuma dēļ nevarēja piedalīties savās devītajās olimpiskajās spēlēs Parīzē, bet, pateicoties savai neatlaidībai un mērķtiecīgumam, viņa ir apņēmusies startēt olimpiskajās spēlēs Losandželosā, kas notiks 2028. gadā. Kā uzsver Nadežda, vingrotāju sporta mūžs var būt pietiekami ilgs, jo labākais laiks, kad vingrotājas var sevi parādīt vislabāk, ir pēc 20 gadu vecuma.

Sporta vingrošanā tiek uzņemti izglītojamie no 6 gadu vecuma. Uzņemšana notiek reizi gadā – septembrī. Bērniem jāizpilda normatīvi – tiltiņš, pievilkšanās kārienā, noliekšanās sēdus uz priekšu, pēc kuriem tiek izraudzīti nākamie mazie vingrotāji. «Ir bērni, kas der vairāk sportam, ir bērni, kas mazāk, bet, ieguldot darbu un savas zināšanas, viņi atveras un gūst rezultātus,» pārliecināta Nadežda. Trenere stāsta, ka interese par sporta vingrošanu ir liela – šobrīd trenējas ap 200 audzēkņu. Darbojas arī maksas grupas, tomēr arī tajās nevar uzņemt visus gribētājus. «Ir treneru trūkums, līdz ar to nevaram uzņemt visus, kas vēlas. Mums ir ļoti svarīgi atrast laiku un strādāt arī ar sporta meistariem vingrošanā,» min Nadežda. Sporta vingrošana ir daudzpusīgs sporta veids, un, lai treneris atbilstu visiem kritērijiem, viņam nepārtraukti ir jāmācās un jāpilnveidojas. Vaicāta, kā Nadežda raksturotu sevi kā treneri, viņa atbild, ka ir pietiekami prasīga, nav gatava samierināties ar audzēkņu slinkumu, nedisciplinētību, nespēju uzņemties atbildību, tādēļ jo īpaši novērtē to vecāku pūliņus, kuri ir gatavi sadarboties ar treneri un atbalstīt savus bērnus, palīdzot pārvarēt dažādus iekšējās motivācijas lūzuma brīžus, kas var piezagties gandrīz katram. «Vingrošana ir tāds sporta veids, kurā vajag ļoti daudz reižu atkārtot vienu un to pašu elementu vai pat nelielu elementa posmu, lai viss izdotos perfekti, līdz ar to tā ļoti labi attīsta tādu rakstura īpašību kā pacietība, bet reizēm mūsu audzēkņiem šīs pacietības pietrūkst,» bilst Nadežda. Ventspilī aug labas un spēcīgas vingrotājas. Šobrīd Nadežda vēlas izcelt divas no viņām – Annu Graudu-Groti un Elanu Aleksandru Sviķi, kura ir labākā juniore Latvijā. «Man ir daudz sapņu, un viens no tiem ir panākt, lai kāda no mūsu izcilajām sportistēm – Anna vai Elana – kvalificētos olimpiskajām spēlēm, kas ir ļoti sarežģīti, bet, smagi strādājot, tas ir iespējams. Es būtu ļoti laimīga, ja viņām tas izdotos,» cerīgi saka Nadežda.