"Kad staigājat pa piestātni, ziniet – visā, kas ostā ir uzcelts, tapšanā, piedalījies arī peldošais celtnis, visur pielicis savu darbu laikā, kad ostā vēsturiski veidojusies," ar lepnumu saka peldošā celtņa kapteinisViktors Vorobjovs
Gultnes dziļuma mērīšanas kuģis Skauts piedalās vienā no svarīgākajām Ventspils brīvostas pārvaldes funkciju pildīšanā – ostas akvatorijas nepieciešamo dziļumu uzturēšanā. Skauts mēra un kontrolē dziļumu, izmantojot mūsdienīgas metodes un tehnoloģijas.
Arnis Legzdiņš gandrīz 10 gadu vada specializēto kuģi Skauts un prombūtnes laikā aizvieto ūdenslīdēju kuģa Neptūns kapteini. Uz Ventspils brīvostas pārvaldi Legzdiņš atnāca no zvejas flotes.
Mērījumu grupa, kas ietilpst Kuģošanas atbalsta dienestā, apstrādā gultnes dziļuma mērīšanas kuģa Skauts iegūtos datus un sastāda kartes jeb dziļuma mērījumu plānus. Grupas rīcībā ir jaudīga un moderna pavairojamā, lielformāta plotēšanas un datortehnika.
Latvijas Jūras administrācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Sarma Kočāne atzīt, ka kartogrāfi lepojas ar to, cik atbildīgs ir viņu darbs, jo no tā atkarīga kuģošanas drošība.
Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktore Ilze Beināre uzskata, ka speciālās ekonomiskās zonās un brīvostas ļauj veiksmīgāk piesaistīt investīcijas.
Brīvostas statuss un līdz ar to esošās nodokļu atlaides būtu jāsaglabā arī turpmāk, pārliecināts Diana Sveces, valdes priekšsēdētājs Lars Olesens.
Uzņēmējiem, kuri strādā maksājot nodokļus un plāno veikt investīcijas, speciālās ekonomiskās zonas, kāda ir arī Ventspils brīvosta, ir ļoti izdevīgas. Šobrīd valsts atbildīgajām institūcijām jāpieņem lēmums, vai saglabāt šo reģionālo atbalsta instrumentu arī turpmāk.
Šī gada septembrī kravu apgrozījums Ventspils brīvostā bija par 43,5% lielāks nekā pagājušā gada septembrī. Pirmajos deviņos mēnešos kopā pārkrauti 21,212 miljoni tonnu kravas, kas ir par 12% vairāk nekā pagājušajā gadā.
Tauvotājs Sergejs Noviks ir universāls savā profesijā. Darbu ostā sācis naftas rajonā, savukārt tagad viņš ir Ventspils brīvostas pārvaldes tauvotāju komandā, kas pietauvo visu veidu kuģus.
Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas priekšsēdētājs Aivars Lembergs par naftas produktu pārkraušanu Ventspils ostā un kravu apgrozījuma struktūru.
Pirms pusgadsimta bijusī padomju lielvalsts sāka eksportēt melno zeltu – kā naftu bieži dēvēja tā laika avīzēs – rietumu virzienā caur Ventspils ostu. 1961. gada 30. septembrī Ventspils ostā pabeidza naftas pārkraušanas rajona celtniecības pirmo kārtu, bet vēl gandrīz pēc mēneša sākās šķidro kravu pārkraušana.
Pirms divarpus gadiem Dmitrijs Daude nomainīja jūras specializāciju – pārgāja no zvejas flotes uz Ventspils brīvostas pārvaldes hidrogrāfijas dienestu. Tagad viņš ir hidrogrāfijas kuģa "Kapteinis Orle" vecākais mehāniķis.
Jūras administrācijas Hidrogrāfijas dienesta vadītājs Aigars Gailis skaidro, ka hidrogrāfija ir nozare, bez kuras nav iedomājama ne kuģošana, ne ostu darbs.
Latvijas hidrogrāfijas dienesta vēsture aizsākusies līdz ar Latvijas valsts neatkarības atgūšanu. Līdz 1999. gadam dienests darbojās tikai Jūras administrācijas pakļautībā. Pirms 12 gadiem tika pieņemts lēmums nodot hidrogrāfijas dienestu trīs lielo ostu – Rīgas, Ventspils un Liepājas – pārziņā.
