Mērījumu grupa, kas ietilpst Kuģošanas atbalsta dienestā, apstrādā gultnes dziļuma mērīšanas kuģa Skauts iegūtos datus un sastāda kartes jeb dziļuma mērījumu plānus. Grupas rīcībā ir jaudīga un moderna pavairojamā, lielformāta plotēšanas un datortehnika.
Darbu veikšanai, ar kuru šobrīd tiek galā hidrogrāfijas inženieris, elektronikas inženieris un globālās pozicionēšanas sistēma (GPS), kādreiz bija vajadzīgi trīs speciālisti uz kuģa un vēl vairāki cilvēki ar teodolītiem krastā, tālāk jūrā jau vajadzēja izmantot sekstantus (ar minētajām ierīcēm mērīja horizontālos leņķus starp navigācijas orientieriem).
Dziļumu kartes, kuras izgatavo Ventspils brīvostas pārvaldes hidrogrāfijas inženieris Aivars Šmidebergs, ir aktuālas uz īsu brīdi – līdz nākamajiem mērījumiem. Inženieris hidrogrāfs atdod dziļumu mērījumus zemessūcēja Dzelme kapteinim, bet jau stundu pēc gultnes padziļināšanas sākuma šī karte vairs nav aktuāla, jo dziļumi ir mainījušies, skaidro Kuģošanas atbalsta dienesta priekšnieks Normunds Kornijanovs. Skauts no jauna dodas mērīt dziļumus, un pēc tam inženieris atkal izgatavo jaunus mērījumu plānus.
Pamatojoties uz šiem dziļumu mērījumiem, ostas kapteinis nosaka pieļaujamo kuģu iegrimi pie ostas piestātnēm. Tas notiek pēc katra dziļuma mērījuma. Jo lielāks dziļums, jo lielāka pieļaujamā iegrime. Kuģu īpašniekiem, to aģentiem ostā un stividoriem izdevīgāk iekraut kuģi līdz maksimāli pieļaujamajai iegrimei, ko nosaka Ostas noteikumi. Tādēļ šī dienesta uzdevums ir nodrošināt maksimālu dziļumu ostā un kuģošanas kanālā, skaidro Kornijanovs.
Vislielākie sanesumi jūras Ventas upes kuģošanas kanālā raksturīgi pavasarī, kad līdz ar ledus iešanu Ventā un paliem nonāk liels daudzums dūņu un citu nosēdumu, kā arī smiltis pēc vētrām jūrā. Dienesta vēsturē vislielākie sanesumi bija jāpiedzīvo pēc 2005. gada vētras. 10. janvārī Ventspils ostas kapteinis pasludināja maksimālu kuģu iegrimi 10,7 metri ierasto 15 metru vietā.
Vētras laikā gultne kuģošanas kanālā bija sanesta par vairāk nekā četriem metriem! Zemessūcējam Dzelme un dziļuma mērīšanas kuģim Skauts kopā ar komandu vajadzēja saspringti strādāt pusotra mēnesi, atjaunojot dziļumu jūras kanālā! To dienu hronika atspoguļo saspringumu, ar kādu notika gultnes padziļināšana. Burtiski pa desmit centimetriem dziļumu vajadzēja atgūt diennakts laikā. 17. janvārī ostas kapteinis paziņoja jaunu iegrimi – 11,4 metri, 19. janvārī – 11,7 metri, 21. janvārī – 12 metri, 23. janvārī – 12,4 metri... No 9. līdz 12. februārim maksimālo iegrimi izdevās palielināt tikai par 30 centimetriem. 12. februārī pasludināta iegrime bija 14,5 metri, un tikai 17. februārī tika atjaunota maksimālā iegrime, ko paredz Ventspils brīvostas noteikumi, – 15 metri.
Zemessūcējs Dzelme viens nebūtu ticis galā ar tik lielu darbu apjomu tik īsā laika posmā. Tam palīgā tika aicināti vēl divi nomāti zemessūcēji. Līdzīga situācija ostā bija pēc vētras 1993. gada 18. janvārī. Toreiz, pirms 18 gadiem, maksimālās iegrimes atjaunošanai, kas tolaik bija 12,5 metri, vajadzēja ilgāku laiku, saka Kornijanovs.
Bez ostas kapteiņa Ventspils brīvostas pārvaldes hidrogrāfu sastādītos dziļuma mērījumu plānus izmanto arī Latvijas jūras administrācijas (LJA) hidrogrāfijas dienests. Pamatojoties uz datiem, kas saņemti no mūsu hidrogrāfiem, LJA Hidrogrāfijas dienests sastāda un koriģē Latvijas jūras kartes. Ja nebūtu tādu karšu, neviens kuģis nevarētu ienākt Latvijas ostās.
Komentāri (0)