Uzņēmējiem, kuri strādā maksājot nodokļus un plāno veikt investīcijas, speciālās ekonomiskās zonas, kāda ir arī Ventspils brīvosta, ir ļoti izdevīgas. Šobrīd valsts atbildīgajām institūcijām jāpieņem lēmums, vai saglabāt šo reģionālo atbalsta instrumentu arī turpmāk.
Statuss jāsaglabā
Satiksmes ministrija rosina piemērot nodokļu atlaides speciālo ekonomisko zonu teritorijās veiktajiem ieguldījumiem līdz pat 2035.gadam. Savukārt Finanšu ministrijas pārstāvji izsaka bažas par to, vai arī pēc 2017.gada izdosies saglabāt līdzšinējās nodokļu atlaižu likmes, kas maziem uzņēmumiem ir pat 70 % no uzņēmuma veikto investīciju apjoma, savukārt lielākiem uzņēmumiem -50% apmērā. Pēc ierēdņu teiktā valstij trūkst argumentu, lai pārliecinātu Eiropas Komisiju, ka Latvijai speciālās ekonomiskās zonas un brīvostas nepieciešamas arī turpmāk, tādēļ šobrīd valsts un Eiropas ierēdņu kabinetos notiek diskusijas par nodokļu atlaižu likmēm speciālajās zonās un brīvostās strādājošajiem uzņēmumiem pēc 2017.gada.
Tikmēr Ventspils brīvostas pārvaldes Mārketinga un attīstības nodaļas vadītājs Igors Udodovs norāda, ka speciālās nodokļu zonas statuss ir ļoti svarīgs īpaši lielajiem investoriem; viņš atklāj, ka uzņēmēji nodokļu atlaižu esamību Ventspils brīvostas teritorijā ierindo pirmo piecu iemeslu sarakstā, kas rosinājuši pieņemt lēmumu investēt Ventspilī. Turklāt jau izskanējis, ka biznesa aprindās prestižais britu laikraksts Financial Times Ventspils brīvostu ierindojis augstajā piektajā vietā starp 700 pasaules reģioniem, kuros ir vērts investēt. Izmaksu efektivitātes ziņā Ventspils brīvosta ieņem pat 4.vietu.
Udodovs ir pārliecināts, ka brīvostas statuss ir jāsaglabā, vienlaikus norādot, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts ir būtiski pieaudzis, kas saskaņā ar Eiropas Savienības regulām, Latvijai vairs neļaus saglabāt tik augstas nodokļu atlaižu likmes speciālajās ekonomiskajās zonās, kā līdz 2017.gadam. Speciālists lēš, ka tās samazināsies vismaz par 10%. Tomēr vairāk kā desmit gadus brīvostas statuss Ventspils brīvostai bijis nozīmīgs atbalsta instruments, kas brīvostai kalpojis arīdzan mārketinga nolūkam, bet investoriem ļāvis domāt par apjomīgākām investīcijām un izšķirties par darbības sākšanu tieši Ventspilī.
Katrs tiek izvērtēts
Ventspils brīvosta, Rīgas brīvosta un divas speciālās ekonomiskās zonas – Liepājas un Rēzeknes – Latvijā tika izveidotas ar mērķi veicināt rūpniecības, kuģniecības, gaisa satiksmes attīstību un starptautisku preču apmaiņu. Respektīvi, tās ir izveidotas stratēģiski svarīgās Latvijas vietās – pie ūdens ceļiem, dzelzceļiem, robežām –, lai, piesaistot investorus, veicinātu reģionu un līdz ar to visas Latvijas attīstību.
Lai uzsāktu licenzētu komercdarbību speciālajās ekonomiskajās zonās vai brīvostās, uzņēmumam jānoslēdz speciāls līgums ar zonas pārvaldi (Ventspils gadījumā ar brīvostas pārvaldi) par licenzētas komercdarbības veikšanu. Kā stāsta Udodovs, Ventspils brīvostas pārvalde ir izstrādājusi un Finanšu ministrija, liekot tos priekšā kā labu piemēru arī pārējām Latvijas speciālajām ekonomiskajām zonām, atbalstījusi kritērijus, pēc, kuriem, izvērtējot uzņēmuma biznesa plānu, tiek pieņemts lēmums par uzņēmuma atbilstību.
Tiek ņemts vērā plānoto investīciju apjoms, darba vietu skaits, vidējā darba alga, sadarbība ar citiem uzņēmumiem reģionā, kā arī tas, kādu ietekmi uzņēmums atstās uz pašvaldības finanšu plūsmu.
„Ja, piemēram, uzņēmums, biznesa plānā rakstīs, ka darba alga būs 150 latu mēnesī, uzņēmums netiks uzņemts, jo tā ir zem valstī noteiktās minimālās algas,” skaidro Udodovs. Ventspils brīvostas attīstībai ir noteikti trīs galvenie virzieni – tradicionālo tranzīta ostas darbības veidu attīstība, jaunu kravu un ostas darbības veidu veicināšana, kā arī rūpniecisko sektoru attīstošo investīciju piesaiste.
Atlaidēs ap 3 miljoniem latu
Ventspils brīvostā šobrīd strādā turpat 30 licenzēti uzņēmumi, kuriem investējot, iespējams saņemt uzņēmuma ienākuma nodokļa, nekustamā īpašuma nodokļa atlaides. Iespējamas arī akcīzes un pievienotās vērtības nodokļu atlaides precēm, kas izmantotas uzņēmuma iekšējam patēriņam. Udodovs atklāj, ka līdz šim uzņēmumi atlaidēs saņēmuši aptuveni 3 miljonus latus.
Investīcijas, darba vietas, eksporta pieaugums, straujākas attīstības iespējas, kā arī pozitīvs piemērs citiem potenciālajiem investoriem – ir ieguvumi, ko no speciālajām ekonomiskajām zonām un brīvostām min uzņēmēji. Viņuprāt, Latvijas ierēdņiem jāpieliek visas pūles, lai sarunās ar Eiropas Komisiju panāktu tikpat izdevīgus noteikumus arī pēc 2017.gada, jo jau minētais nodokļu atlaižu likums sevi pierādījis kā attīstības veicinātāju. Laikā, kad valsts cīnās ar lielajiem ēnu ekonomikas apmēriem, tas ir īpaši svarīgi, jo speciālās ekonomiskās uzņēmumiem, motivācija strādāt likuma robežās ir daudz lielāka un rezultātā ieguvēji ir visi - uzņēmēji, pašvaldība un arī valsts kase.
Savukārt Ventspils brīvostas darbs tiek novērtēts, pateicoties investīcijām infrastruktūras attīstībā, mērķtiecīgajam mārketingam un pretimnākšanai potenciālajiem un esošajiem biznesa partneriem.
Ventspils brīvosta ir konkurētspējīga visas pasaules mērogā.
Piemērs nodokļu atlaižu priekšrocībām
Investīcijas = 10 milj.
Bruto peļņa =1 milj.
Nek.īpaš.vērtība = 1 milj.
Uzņēmuma nodoklis (15%) = 15000
NĪN = 15000
Kopā nodokļos = 165000
Atlaides:
Uzņēmuma nodoklis (5%) = 50000
NĪN (0,3%) = 53000
Ietaupījums = 112000 gadā
Komentāri (0)