Valsts kanceleja rosina liegt valsts amatpersonām savienot darba pienākumus ar amatu speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās, liecina Valsts kancelejas Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai iesniegtais priekšlikums grozījumiem likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

Kā teikts priekšlikumā, ņemot vērā, ka ostu pārvaldības reformas virzība šobrīd ir apstājusies, augsti valsts amatpersonas amati tiek savienoti arī ar ostas valdes locekļa amatu Rīgas brīvostas pārvaldē un Ventspils brīvostas pārvaldē, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) valdes locekļa amatu.

Grozījumu būtība ir novērst interešu konfliktus valsts amatpersonu darbībā. Priekšlikums paredz noteikt, ka valsts amatpersonām nebūs atļauts savienot savu amatu ar valdes locekļa amatu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās.

Šie grozījumi ir izstrādāti, lai risinātu Valsts kontroles revīzijas ziņojumā norādītās problēmas un uzlabotu valsts pārvaldes efektivitāti un caurspīdīgumu, norāda Valsts kancelejā.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē septembra sākumā Valsts kancelejai tika uzdots izstrādāt priekšlikumus grozījumiem likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā.

Saeima konceptuāli atbalstījusi grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz būtiskus ierobežojumus valsts un pašvaldību amatpersonu amatu savienošanai, tostarp attiecībā uz amatu ieņemšanu publisko personu kapitālsabiedrībās un publisko personu kontrolētajās kapitālsabiedrībās.

Grozījumi paredz, ka valsts un pašvaldību institūciju augstākās amatpersonas drīkstēs savu amatu savienot tikai ar vienu citu atalgotu vai citādi atlīdzinātu amatu, bet ne ar valdes locekļa amatu publiskās kapitālsabiedrībās.

Vienlaikus likumprojekts paredz, ka valsts amatpersona var savienot savu amatu ar ne vairāk kā vienu padomes locekļa amatu un tikai uz termiņu līdz vienam gadam, ja tas nerada interešu konfliktu un nekaitē valsts amatpersonas pienākumu izpildei. Iespēja atkārtoti ieņemt šādu amatu tiks pieļauta tikai pēc gada pārtraukuma, kopš valsts amatpersona beigusi pildīt pagaidu padomes locekļa amatu. Šīs izmaiņas atspoguļo padomes locekļa amata nepilnas slodzes būtību, paredzot darba laiku padomes locekļa pienākumu pildīšanai līdz 30% no normālā darbalaika.

Stingrākas prasības būs arī amatu savienošanas izvērtēšanai, nosakot, ka valsts un pašvaldību institūciju augstākajām amatpersonām, kā arī kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem atļaujas savienot amatus vairs nedrīkstēs izdot tikai uz rezolūcijas pamata, nodrošinot, ka katrs amatu savienošanas lūguma gadījums tiek izvērtēts individuāli, lai novērstu iespējamo interešu konfliktu un ietekmi uz valsts amatpersonas pienākumu kvalitatīvu un pilnvērtīgu izpildi.

Ar grozījumiem iecerēts mazināt interešu konfliktu riskus, veicināt efektīvāku valsts amatpersonu pienākumu izpildi un palielināt sabiedrības uzticību publiskās pārvaldes darbībai un tās efektivitāti. Tāpat šādi iecerēts nodrošināt, ka valsts amatpersonas pilda savus pienākumus atbildīgi un godprātīgi, novēršot riskus, ka var tikt kavēta valsts amatpersonas pienākumu kvalitatīva un pilnvērtīga izpilde un amatu savienošana izmantota nesamērīgai finansiālu labumu gūšanai no papildu amatiem.

Lasi vēl

Komentāri (1)

  • 0
    Freds 23.09.2024, 14:36:12

    Lūk šī ir atbalstāma rīcība!

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: