Krievu valodas vietā – spāņu, itāļu, franču un zviedru

Lai gan oficiāli atteikšanās no krievu valodas pamatskolā sāksies tikai no 2026./2027. mācību gada, mūsu pilsētas vispārizglītojošās skolas laikus meklē citu svešvalodu skolotājus.

Izmaiņas, no vienas puses, aktualizējušas pieprasījumu pēc svešvalodas skolotājiem, bet, no otras puses, likušas krievu valodas skolotājiem domāt par pārkvalificēšanos.

Vakances aizpildītas, bet vajadzība pēc skolotājiem augs

Pirms jaunā mācību gada sākuma informācija pilsētas Izglītības pārvaldes mājaslapā liecināja, ka divas vidusskolas – 4. un 6. – aicināja darbā svešvalodu skolotājus. 4. vidusskola aicināja darbā otrās svešvalodas (spāņu, itāļu, franču vai citas ES valodas) skolotājus 6 kontaktstundām nedēļā, palielinot slodzi nākamajos mācību gados. Savukārt 6. vidusskola aicināja darbā angļu valodas skolotāju uz pusslodzi un vācu valodas skolotāju 6 kontaktstundām.

Kā skaidro Izglītības pārvaldes vadītāja Jana Bakanauska, līdz mācību gada sākumam minētās svešvalodas skolotāju vakances ir aizpildītas. Tomēr, neskatoties uz aizpildītajām vakancēm, Izglītības pārvalde ir gatava pieņemt darbā svešvalodu skolotājus, jo ar katru jauno mācību gadu vajadzība pēc otras svešvalodas skolotājiem palielināsies. «Šajā un nākamajā mācību gadā skolās vēl būs darbs arī krievu valodas skolotājiem. Tomēr daži skolotāji jau pārkvalificējās uz citām svešvalodām, bet daļa skolotāju gatavojas doties pelnītā atpūtā,» izmaiņas komentē Bakanauska.

Šobrīd Latvijas skolu skolēni no pirmās klases mācās obligāto svešvalodu – angļu valodu, bet pēc sākumskolas beigšanas sāk apgūt otro svešvalodu. Teorētiski skolēni var mācīties vācu, franču vai citas svešvalodas, taču praksē līdz šim vairumā gadījumu skolēniem tika piedāvāts kā otru svešvalodu mācīties krievu valodu, jo trūka svešvalodu skolotāju.

Pieņemtie grozījumi Izglītības likumā un attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos paredz, ka, sākot ar 2026./2027. mācību gadu, pamatskolā krievu valoda pakāpeniski aizies no obligātajām programmām, dodot vietu kādai no ES vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) oficiālajām valodām. Dažas skolas jau no šī mācību gada sākušas aizstāt krievu valodu ar citām svešvalodām. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informācijas, Latvijas skolās no krievu valodas atteikušies 2838 4.–9. klases skolēni. Kā noskaidroja Ventas Balss, šis process sācies arī mūsu pilsētas skolās, taču krievu valoda līdzās citām valodām pagaidām vēl ir otra svešvaloda.

Meklēt pedagogus sākuši jau laikus

«Skola ir nokomplektēta ar svešvalodu skolotājiem. Turklāt daži skolotāji prot divas vai trīs valodas. Varam piedāvāt mācīties spāņu, itāļu, franču valodu,» stāsta 3. pamatskolas direktore Vera Šengelija. Iespējams, tāpēc, ka pagātnē tā bija krievu skola, kas tagad pāriet uz latviešu mācību valodu, pirms pašreizējā mācību gada, piedaloties aptaujās, 7. klases skolēni krievu valodu izvēlējās kā otro svešvalodu, bet sākumskolas klasēs krievu valodu mācīs interešu izglītības programmā (fakultatīvā). 4. klases skolēni mācīsies otru svešvalodu – vācu.

2. vidusskolas direktors Jānis Jēgers teic, ka jau iepriekš paredzējis izmaiņas svešvalodu programmā, tāpēc jau pirms pusgada izteicis darba piedāvājumus vairākiem pedagogiem un guvis atsaucību. Šobrīd skola ir nodrošināta ar angļu, vācu, krievu un spāņu valodas skolotājiem. 7.–8. klasē daļa skolēnu kā otro svešvalodu mācās krievu valodu, bet daļa – spāņu. 10. un 11. klasē otrā svešvaloda ir spāņu.

Otro gadu pēc kārtas krievu valodu nepiedāvā

4. vidusskolā skolēniem kā otrā svešvaloda tiek piedāvāta vācu valoda, bet vidusskolas klasēs – arī zviedru. «Sadarbībā ar Ventspils Augstskolu piesaistījām krievu un zviedru valodas filoloģi Diānu Neimani,» stāsta skolas direktore Inga Bužoka. Pašreizējam mācību gadam skola ir nokomplektēta ar svešvalodu skolotājiem. Pamatskolā skolēni apgūst krievu un vācu valodu, bet 10. klasē pirmo reizi sāk mācīties zviedru valodu kā otro svešvalodu. Tie skolēni, kuri mācījušies krievu valodu, turpinās to apgūt līdz skolas beigšanai, bet daļa vidusskolēnu apgūst vācu valodu. Lai nākotnē skolēniem piedāvātu daudzveidīgāku valodu izvēli, mācību iestāde ir atvērta jauniem kolēģiem no svešvalodu pasniedzēju vidus. «Katra svešvaloda bagātina cilvēku,» uzskata Bužoka.

Pēc skolas direktores domām, vidusskolēnu otrās svešvalodas izvēli ietekmē ģimenes viedoklis un turpmākie dzīves plāni. Savukārt pamatskolas skolēnu izvēli ietekmē vecāku viedokļi un skolotāju ieteikumi. «Otro mācību gadu pēc kārtas pamatskolā kā otru svešvalodu piedāvājam tikai vācu valodu,» precizē Bužoka. Valsts 1. ģimnāzijā, līdzīgi kā 4. vidusskolā, vecāko klašu skolēniem – no 8. līdz 12. klasei –, kuri krievu valodu jau mācās kā otro svešvalodu, atļauts turpināt tās apguvi līdz skolas beigšanai. «Skolēni izteica vēlmi turpināt krievu valodas apguvi, mēs respektējam viņu vēlmes, un arī likums to atļauj,» komentē ģimnāzijas direktore Ieva Jurova. Taču 7. klases skolēni otro svešvalodu varēja izvēlēties tikai starp vācu un franču valodu. «Tā nolēmām kopā ar vecāku padomi,» norāda Jurova. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pēc diviem mācību gadiem pamatskolā jau oficiāli sāks atteikties no krievu valodas.

Svešvalodas skolotāju vakances aizpildītas arī 6. vidusskolā. Krievu valoda šeit, tāpat kā citās skolās, palikusi tikai tajās klasēs, kur skolēni to sākuši apgūt iepriekšējos gados. Kā skaidro direktore Zanda Bite, uzsākt krievu valodas kā otras svešvalodas apguvi nepiedāvā jau otro mācību gadu pēc kārtas. Tā vietā izvēlei tiek piedāvāta vācu vai spāņu valoda. Skola krievu valodu nepiedāvā arī interešu izglītības programmā.

Skolotāji gatavi pārkvalificēties

Šā gada pavasarī, kad tika pieņemtas izmaiņas otrās svešvalodas mācīšanas sistēmā, jaunievedumus atbalstījusī IZM darbinieku arodbiedrība un tās līdere Inga Vanaga tomēr prognozēja grūtības pieņemto lēmumu izpildē objektīva iemesla dēļ – trūkst svešvalodu skolotāju. Bet reālajā dzīvē skolotājiem vēl ir laiks pārkvalificēties un apgūt vienu no ES valodām. Sofija Borsa strādāja par krievu valodas skolotāju Ventspils Valsts 1. ģimnāzijā, bet kopš pagājušā mācību gada māca krievu valodu kā otro svešvalodu 6., 7., 8. un 9. klases skolēniem 4. vidusskolā. Šajā amatā pedagoģei ir garantēts darbs vēl četrus mācību gadus, ieskaitot pašreizējo, – tas ir, līdz visi viņas audzēkņi pabeigs pamatskolu. Sofija ir gatava pārkvalificēties citas svešvalodas mācīšanai. «Izskanēja runas, ka skolotājiem tiks dota šāda valsts garantēta iespēja. Bet pagaidām es tādus piedāvājumus nekur neesmu redzējusi,» atzīst pedagoģe, piebilstot, ka svešvalodas apguve no nulles prasa iespaidīgas investīcijas. Iepriekš ziņots, ka IZM šogad plānoja iepirkt papildu kvalifikācijas kursus pedagogu, tostarp svešvalodu – vācu, franču un spāņu, sagatavošanai.

Parasti visiem svešvalodas skolotājiem diplomā ir divas valodas. Tāpēc daļai pedagogu kursos nāksies tikai atsvaidzināt savas zināšanas. Piemēram, Ventspils ģimnāzijā abas svešvalodas skolotājas specializējas krievu un vienā no ES valodām – vācu vai franču. Tāpēc ģimnāzija samērā nesāpīgi varēs atteikties no krievu valodas, neatlaižot pedagogus. Tādi paši piemēri ir arī citās skolās. Mūsu pilsētai eksotisko spāņu valodu divās skolās – 2. un 6. vidusskolā – sāka mācīt pedagoģe Evija Pulkstene.

Grozījumi MK noteikumos nosaka pakāpeniskas atteikšanos no krievu valodas un parejas uz citam valodām īstenošanu no 2026./2027. mācību gada. Proti, skolām kā otrā svešvaloda būs jāpiedāvā viena no ES vai EEZ dalībvalstu oficiālajām valodām.
2027./2028. mācību gadā otras svešvalodas apguve, izņemot krievu valodu, būs īstenojama 5. un 6. klasē;
2028./2029. mācību gadā – 5., 6. un 7. klasē;
2029./2030. mācību gadā – 5., 6., 7. un 8. klasē;
2030./2031. mācību gadā visā pamatskolas posmā jeb 5.–9. klasē.