Vai suns drīkst nogalināt?

Suņa dabā nav humāna attieksme pret medījamo dzīvnieku. Vilks savu nolūkoto pusdienas tiesu vispirms nogalē, bet suns plēš gabalus, medījumam vēl dzīvam esot. Cilvēki, kas redzējuši nepatīkamo skatu, atsaukuši vietējā medību kolektīva pārstāvi, kas suni nošāvis.

Vārves apgaitas mednieks Arnis Lazdiņš atzīst, ka sameklēt suņa īpašnieku šādos gadījumos ir grūti. Ja arī saimniekam ir žēl sava rējēja, tik un tā sods, kas būtu jāmaksā par dzīvnieka labturības prasību neievērošanu, ir tas, kas liek noklusēt saistību ar notikušo.

Mednieku kluba Veltiņi biedrs, z/s Akmeņkalni saimnieks Kārlis Akums savā nostājā ir strikts. Lielie suņi uzbrūkot dzīvniekiem ne tikai Vārves pagastā. Arī Užavā, Tārgalē, Puzes Nīcciemā, kur pat cilvēki baidoties brīvi staigāt. Taču vainojami nav suņi, bet gan to saimnieki. Bieži vien lauku sētā dzīvo pat vairāki milzeņi. Diemžēl ne vienmēr tos var pabarot. Tad nu saimnieki palaiž suņus savā vaļā – lai lūko paši sev barību. Akums zina gadījumus, kad liels suns naktī sēž stirnu barotavā un gaida, kad tās nāks mieloties. Gaida ne jau tāpēc, lai papriecātos par skaisto skatu.

Medību likums

3. pants

Medībām pielīdzināma medību platības klaiņojošu suņu un kaķu, kā arī izbēgušu nebrīvē turētu dzīvnieku medīšana. Par klaiņojošiem suņiem (izņemot šķirnes medību suņus) un kaķiem atzīstami jebkurā gadalaikā medību platībās tālāk par 200 metriem no apdzīvotām vietām vai dzīvojamām mājām brīvi klejojoši kaķi un suņi bez uzpurņa vai reģistrācijas žetona.