Drīz būs gads, kopš sociālā aprūpes centra Piltene klienti pārcēlās uz Gudeniekiem un dzīvo speciālajā valsts aprūpes pansionātā Reģi .
Mūsējiem Gudeniekos klājas labi (FOTO)
0Pārvākšanās bija saistīta ar valsts sociālās aprūpes centru reorganizāciju. Labklājības ministrija nolēma pārtraukt līgumu par telpu nomu ar Landzes luterāņu draudzi un slēgt aprūpes centru Piltene, piedāvājot klientiem pārcelties uz Gudeniekiem un aicinot arī darbiniekus doties uz Reģiem.
Lielā ēka Landzē šobrīd nav apdzīvota, bet, kā apgalvo draudzes pārstāve Zigrīda Krauze, visu laiku tiek meklēts labākais ēkas apsaimniekošanas variants, lai to varētu izmantot nometņu rīkošanai vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai.
Jurģošana no Landzes uz Gudeniekiem notika pagājušā gada 22. martā.
Todien iemītnieki jau no rīta gaidīja autobusu, kas atbrauca pusdienlaikā un aizveda viņus uz jaunajām mājām. Visas mantas bija saliktas kastēs, sasietas saiņos, un cilvēki staigāja šurpu turpu, bažīgi domājot, kā klāsies Gudeniekos. Lai satiktu viņus, Ventas Balss otrdien devās uz Reģiem, kur iekārtota viena no sešām valsts sociālās aprūpes centrs Kurzeme filiālēm.
Apraudzīt landzeniekus gribējām arī tādēļ, ka viņi ir savējie, jo Ventas Balss bija klāt katrreiz, kad vairāk nekā gada garumā augstos toņos skanēja runas par Piltenes slēgšanu un stresu piedzīvoja kā darbinieki, tā arī iemītnieki – cilvēki ar smagiem garīga rakstura traucējumiem.
Gudeniekos viņi iekārtojušies bijušā bērnudārzā ēkā, vairs nav jākāpelē uz otro stāvu, kā tas bija Landzē. Telpas ir gaišas un izremontētas, daudzviet redzami zīmējumi un rokdarbi. Reģu iemītnieki priekpilnām acīm steidza apsveicināties, katrs gribēja, lai apskatām tieši viņa istabiņu.
«Nāc, paskaties, kā es dzīvoju!» sauca Guntis, bet tūlīt jau klāt bija arī Pāvels: «Te ir mana gulta, mans lācis!» Visās istabiņās ir daudz mīksto rotaļlietu, šīs mīļmantiņas palīdz, kad uznāk skumjas, spriež Reģu vadītājas vietas izpildītāja Lita Bērziņa. Viņa ir viena no 13 braucējiem, kas uz darbu ierodas no Ventspils novada, konkrēti – Piltenes. Taupot naudu, mūsēji, kas brauc uz darbu, sēžas viena mašīnā.
Vasarā viņi galapunktā nonāk 40 minūtes, bet, ja ceļi apledojuši, paiet stunda. Bērziņa darbadienās nakšņo Gudeniekos, mājup dodoties nedēļas nogalēs un atgriežoties pirmdienās: «Svarīgi, ka ir darbs. Protams, žēl, ka daļa nauda aiziet par ceļu, bet tādi nu šobrīd apstākļi. Domāju, kopumā mēs, īpaši klienti, ir ieguvēji, jo te, kā redzējāt, ir labi apstākļi. Naudas netrūkst arī ēdināšanai un saimnieciskajiem izdevumiem.» Otrdien Reģos satikām arī piltenieku Voldemāru Šenbergu, kas strādā par dežurantu: «Šeit pieskatu, lai neviens nenoklīst, palīdzu cilvēkiem iziet laukā.»
Komentāri (0)