No cepures apakšas skatoties

Vairāk nekā 20 eļļas gleznu un viena zīmējuma vienojošais elements ir cepure. Izstādē redzamas visdažādākās galvassegas – sākot no smalkām pagājušā gadsimta vidus dāmu galvas rotām līdz jūrnieka piederības zīmei. Kāpēc kopdarbam izvēlēta tieši cepure? Uz šo jautājumu Studija VINcenta atbild izstādes pieteikumā: «Cepure radīta kā aksesuārs, kas ietver sevī divas funkcijas: aizsargājošu un statusa. Cepurei visos laikos bijusi būtiska loma uz sociālās hierarhijas skatuves.»

Solvita Zarubska, viena no studijas dalībniecēm, kuras gleznā šoreiz atdzīvojusies medību gaisotne, atzīst, ka visām kopā strādāt pie vienas tēmas ir interesanti: «Tas uzskatāmi parāda, cik mēs pašas esam dažādas un foršas. Tajā pašā laikā vienojošais

elements saista un apvieno.»

Taisnība, caurviju tēls – cepure – ne tikai veido izstādes veselumu, bet parāda arī katras autores individualitāti. Izstādē Klusā daba ar cepuri caur visdažādākajām galvassegām tiek izsapņots bērnības sapnis par krāšņām pilīm, Austrumu princi, greznību un izsmalcinātību, meklēta un atrasta saule baltajās pludmales smiltīs, radīta formu saskaņa kluso dabu gleznojumos, uzsprēgā humors kovboju tēmā un darbā ar padomju laika miliča cepuri un tai piedienošajiem atribūtiem.

Studija VINcenta, kas nu pārtapusi par biedrību, ventspilniekiem nav sveša. Tajā apvienojušās vairāk nekā divdesmit sievietes, kas savu brīvo laiku velta glezniecībai. Sievietes tiekas divas reizes nedēļā, ne tikai lai gleznotu, bet arī atpūstos un aizmirstu ikdienas rūpes. Pasniedzējas Mārītes Klušas vadībā tapušas vairākas izstādes. Iepriekšējā – Ziedi Latvijai – bijusi redzama Galvenajā bibliotēkā, bet šobrīd apskatāma Usmā.

Izstāde Klusā daba ar cepuri ir jāredz. Kaut vai tāpēc, lai saprastu, ka glezniecība var būt brīnišķīgs vaļasprieks, kas iepriecina ne tikai pašus darbu radītājus.

Foto: Edgars Kūlmanis

Judītes Siliņas glezna Sveces gaismā.