Šoferis Juris – cilvēks ar zelta rokām un zelta sirdi

Ventspils Sociālā dienesta šoferis Juris Jansons sociālajā jomā Ventspilī strādā kopš 1992. gada 1. oktobra. Viņš darba gaitas uzsācis senioru aprūpes namā, bet no 2007. gada 23. jūlija ir Ventspils Sociālā dienesta šoferis. Marts ir sociālā darba mēnesis, savukārt marta trešajā otrdienā atzīmē Vispasaules Sociālā darba dienu, kas šoreiz tika svinēta 18. martā. Šajā dienā Jura kolēģi nolēmuši šoferi iepriecināt, ar laikraksta palīdzību pasakot Jurim paldies par viņa atsaucību un izpalīdzību. Sociālā dienesta kolēģi Juri vairākkārt pieteikuši dažādām balvām – tiesībsarga un Ventspils pilsētas balvai –, bet diemžēl nevienu no šīm atzinībām Juris nav saņēmis. Viņuprāt, ar ikdienā pateiktu paldies allaž atsaucīgajam kolēģim tomēr ir nedaudz par maz, gribas savā pateicībā padalīties vēl plašāk, tādēļ vairāki Ventspils Sociālā dienesta darbinieki atvēlējuši laiku, lai apsēstos un nelielā sarunā padalītos domās un iespaidos, kādus viņiem radījis lieliskais kolēģis. Sarunā piedalās Ventspils Sociālā dienesta vadītājas vietniece Kristīne Šteinberga, sociālā darbiniece Anete Misiņa un vecākā sociālā darbiniece Zaiga Požarska. Savukārt telefonsarunā labus vārdus par Juri teic Sociālā dienesta klients Nikolajs Domanovs.

Cilvēciņam vajag!

Ventspils Sociālajā dienestā Jurim visbiežāk nākas komunicēt ar Sociālo pakalpojumu nodaļas darbiniecēm, jo viņa pienākumu saraksta augšgalā ir klientu atvešana un aizvešana, pildot sociālos pakalpojumus, par kuru nepieciešamību lēmušas tieši šīs nodaļas darbinieces. Viņas ir starpnieces starp klientu un šoferi. Šeit gan Šteinberga uzreiz piebilst, ka Jurim esot daudz, kā viņa tos smejoties dēvē – labo grēku. Proti, viņš ar savu atvērtību un līdzjūtību panācis to, ka klienti nereti sazinās ar viņu arī pa tiešo. «Mēs viņu audzinām – lai pats neizdeg visos daudzajos darbos un nebeidzamajos zvanos, lai mēs viņu nezaudētu.» Juris gan nevarot atsacīt, piebilst Požarska. «Tas ir vēl viens viņa labais grēciņš,» saka Šteinberga. Juris pats visu izplāno tā, lai pagūtu visu izdarīt. Kaut kur piebrauc un palīdz pa ceļam uz objektu. Viens no Jurim raksturīgajiem teicieniem esot: «Cilvēciņam vajag!»

Šteinberga saka, ka tieši Jura labā sirds ir iemesls, kāpēc ventspilnieki viņu pazīst. Turklāt dzīvē mēdzot gadīties visādi, piemēram, pēkšņi saslimt. Cilvēkam, kuram ikdienā pārvietošanās jau tā sagādā grūtības, šādos brīžos nokļūt, piemēram, pie ārsta bez Jura palīdzības var būt pat neiespējami. Sociālā dienesta transporta aprīkojumā ir mobilais pacēlājs, ar kura palīdzību cilvēku ar visu ratiņkrēslu var nogādāt no jebkura ēkas stāva līdz pat mikroautobusam un tieši tāpat arī atpakaļ mājās. Šis pacēlājs jo sevišķi ir noderīgs daudzdzīvokļu ēkās, kurās nav ierīkots lifts. Sociālā darbiniece Misiņa skaidro, ka pacēlājs ir aprīkots ar kāpurķēdēm un ir ļoti svarīgi, lai pārvietojamais cilvēks ratiņkrēslā uzticētos atbalsta personai. «Cilvēki nereti satraucas, tādēļ tas, ka Juris prot komunicēt ar cilvēkiem, spēj viņus iedrošināt, ir ļoti svarīgi,» atzīst Misiņa.

Viņa ļoti novērtē Jura atsaucīgo dabu arī attiecībā pret kolēģiem. «Mums ir arī neordināras situācijas, kur, apsekojot klientu, rodas pēkšņa nepieciešamība pēc transporta. Šādās reizēs ar Juri vienmēr var rēķināties. Viņš pat uz ielas vairākkārt palīdzējis cilvēkiem, kuri nonākuši grūtībās. Piemēram, reiz viņš pie slimnīcas pamanīja cilvēku, kuram bija nepieciešama palīdzība. Šis cilvēks nebija no mūsu pašvaldības, bet Juris noskaidroja, kur meklēt palīdzību, lai cilvēku nogādātu mājās.»

Kopš vairākas bankas Ventspilī aizvērušas savas filiāles, regulāri tiek rīkoti braucieni uz citām pilsētām – Rīgu, Liepāju –, kur vēl šādas filiāles ir, jo ne visus banku pakalpojumus var saņemt attālināti. Arī šajos braucienos pie mikroautobusa stūres sēžas Juris. Garākos pārbraucienos viņa rūpes un iejūtība pret klientiem ir neizmērojama.

Ļoti vajadzīgs

Sociālajā dienestā par Juri saņemts daudz labu vārdu, tāpēc kolēģiem šķitis ļoti svarīgi gan savā, gan citu vārdā pateikt viņam paldies par to, ko viņš dara. «Viņš ir ļoti vajadzīgs,» saka vadītājas vietniece, un viņai piekrīt arī pārējās kolēģes. «Viņš nekad neaizmirst arī mūs,» teic Požarska, «viņa dāvātās rozes vāzē stāv visilgāk.» Juris neaizmirst kolēģes apsveikt nedz dzimšanas dienā, nedz 8. martā. Arī savā dzimšanas dienā viņš lutina citus. Nu jau par firmas zīmi kļuvuši simts karsti pīrādziņi, divās kastēs, ko Juris ikreiz sagādā kolēģiem savā dzimšanas dienā.

Juris esot arī tāda kaluma cilvēks, kam nav sveši dažādi tehniskie darbi. Viņš gan ieskrūvēs izdegušu spuldzīti, gan pats novērsīs kādu tehnisku ķibeli, kas radusies pelēkajam darba mikroautobusam. Juris vairākkārt palīdzējis atrast un nomainīt salūzušu detaļu klientu ratiņkrēsliem un regulāri saremontē arī biroja krēslus, kurus ikdienā izmanto kolēģes. «Zelta rokas un zelta sirds cilvēkam,» sirsnīgi nosaka Šteinberga. Viņa atminas, kā reiz kādos Ziemassvētkos Juris vēlējies iepriecināt savu atvasi un lūdzis kolēģēm palīdzēt iesaiņot dāvanu meitai. Kolēģes bijušas priecīgas palīdzēt. Tāpat kolēģes līdz ar Juri priecājas, ka Sociālajam dienestam bijusi iespēja tikt pie jauna mikroautobusa, jo iepriekšējais jau savu laiku bija nokalpojis. «Juris bija pelnījis jaunu auto,» saka kolēģes, uzsverot, ka sociālais darbs bez atbalsta personāla un dažādiem resursiem nav iespējams.

Pateicīgs par palīdzību

Nikolajs Domanovs ir Sociālā dienesta klients, pirmās grupas invalīds un dzīvo Staldzenē. Viņš Juri iepazinis jau pirms daudziem gadiem, meklējot palīdzību Sarkanā Krusta Ventspils filiālē, Pārventā. Tur viņam ieteikuši vērsties Sociālajā dienestā un uzmeklēt Juri. Nikolajs ļoti cenšas, cik vien iespējams, ikdienā tikt galā saviem spēkiem, bet dažkārt, jo sevišķi sliktos laikapstākļos, tikt laukā no mājas un nokļūt līdz 10 km attālajai pilsētai bez palīdzības ir neiespējami. «Es lieliski saprotu, ka Jurim pilsētā ir ļoti daudz klientu, kuriem nepieciešama palīdzība, bet reizēs, kad, piemēram, sabiedriskā transporta aizmugurējās durvis ir saplīsušas un tās nevar atvērt, man jālūdz palīdzība Jurim. Viņš ir tāds cilvēks, kurš ne tikai dara savu darbu, bet tiešām palīdz, kad tas ir ļoti vajadzīgs.» Juris reiz pat salabojis Nikolajam ratiņkrēslu, kas metinājuma vietā bija salūzis. Ja Jurim garāžā nebūtu metināmās iekārtas un pašam zelta rokas, ratiņkrēsls būtu jāved uz Rīgu vai Kuldīgu un Nikolajs ilgāku laiku mājās pats nespētu pārvietoties. «Lai slavēts Dievs, ka mums ir šādi cilvēki!» saka Nikolajs. «Zemu paklanos Jura priekšā ar milzīgu pateicību gan no sevis, gan citiem cilvēkiem, kuriem viņš palīdz. Juris ir brīnišķīgs cilvēks, kurš ar milzu izpratni attiecas pret mums visiem. Ja vien viņam ir tāda iespēja, viņš nekad neatsaka un vienmēr palīdz,» sirsnīgā pateicībā saka Nikolajs.

Jurim ir ļoti plaša sirds

Ventspils Sociālā dienesta vadītāja Una Lapskalna-Alksne:

– Marts ir sociālā darba mēnesis. Laiks, kad uzsveram sociālā darba nozīmi sabiedrībā. Parasti šajā laikā mēs runājam un stāstām par sociālajiem darbiniekiem, bet sociālajā jomā svarīgi ir ne tikai viņi, tajā liela loma ir arī atbalsta personālam, kas ir darbinieku palīgi ikdienā. Juris šajā sistēmā strādā no visiem visilgāk, jau vairāk nekā trīsdesmit gadus, tādēļ mēs gribam Jurim pateikt paldies un pastāstīt pilsētai, tās iedzīvotājiem, kāds mums ir lielisks speciālists, kurš tik ilgu laiku bijis uzticīgs šai jomai, neskatoties uz stresu un lielo atbildību, ar ko viņam diendienā jāsaskaras. Juri raksturo tas, ka viņš nekad nepasaka nē. Viņš katrā situācijā cenšas rast risinājumu, lai cilvēkam būtu pēc iespējas labāk. Šī rakstura īpašība noteikti nenorāda uz viņa vājumu, gluži otrādi – tas tikai parāda, ka Jurim ir ļoti plaša sirds. Viņš grib palīdzēt visiem un visu izdarīt pēc labākās sirdsapziņas, lai cilvēks būtu apmierināts.