Dārznieka svētki ir ziedu pilnbrieds. Līdz tam – daudz darāmā

Un jau drīzumā ar savu krāšņo uznācienu mūs priecēs arī pirmās tulpes un narcises. Plašāk par šī gada ziedu sezonu un ikdienas rūpēm par pilsētas zaļumsaimniecību sarunā ar Ventspils pilsētas galveno dārznieci Zani Makrecku.

Kāds solās būt pavasara ziedu laiks Ventspilī?

– Tuvojoties pavasara ziedu sezonai, pakāpeniski esam uzsākuši pilsētas dobju apsekošanu. Protams, varam spriest tikai par to, kas redzams patlaban. Kāds būs ziedu pavasaris – to varēsim manīt un vērtēt tikai vēlāk. Runājot par sīpolpuķu ziediem, tiem ļoti svarīgi ir tas, kāda bijusi ziema, bet pēc šādas ziemas – grūti ko spriest. Gribas cerēt, ka ziedpumpuri nebūs cietuši marta kailsalā. Par narcisēm jūtos drošāka, bet par tulpēm gan tā nevarētu teikt. Šobrīd lielākais satraukums man ir par sīpolpuķēm Lielajā laukumā, tāpēc šobrīd tam pievēršu pastiprinātu uzmanību.

Runājot par Lielo laukumu, gribu izmantot izdevību un vērst suņu saimnieku uzmanību – ja dodamies pastaigā ar savu četrkājaino mīluli, lūdzu, pievērsīsim dzīvniekam uzmanību un neļausim bradāt pa dobēm! Diemžēl regulāri nākas secināt, ka ir izstaigātas dobju ārējās malas un bojāti stādījumi. Vēl nesen, braucot pa pilsētu, redzēju, kā kāds suns kārpās pa dobi un saimnieks ir turpat blakus. Žēl noskatīties…

Taču, ja turpinām par pavasara ziediem, tad šobrīd mūsu uzdevums ir turēt roku uz pulsa, sekot līdzi laikapstākļu prognozēm un vērot, kas notiek dabā. Kā mēs zinām, pavasaris mēdz būt ļoti mānīgs – te silts, te auksts, tāpēc izteikt jebkādas prognozes ir lieki.

Pagājušajā nedēļā bijām aizbraukuši uz stādaudzētavu Sedumi Jēkabpils novadā. Sedumi ir uzvarējuši Ventspils pašvaldības iepirkumu konkursos par stādu piegādi visam gadam. Viņi mums audzē gan pavasara, gan arī vasaras un rudens puķes, tajā skaitā arī sakomplektē puķu kastes un ziedu piramīdas. Viņi neslēpj, ka tas ir liels izaicinājums, bet ļoti labi tiek ar visu galā. Mēs – Ventspils – Sedumiem esam lielākais klients. Draudzīgi smejamies, ka viņiem izdevies pārņemt visu Ventspils puķu saimniecību. Tiešām prieks sastrādāties, jo Sedumu kolektīvs vienmēr ir ļoti atsaucīgs, viņi ir atvērti mūsu idejām, darbā precīzi un rūpīgi. To ļoti novērtējam!

Kad viesojāmies stādaudzētavā, tur jau bija iekrāsojušās pirmās atraitnītes, kas jau kuru katru dienu ceļos uz Ventspili. Jau sastādītas arī pirmās pavasara ziedu piramīdas, ko ceram jau pirms Lieldienām vest mājās. Pie viņiem ir ļoti skaisti! Ieejot siltumnīcā un ieraugot tās pavasara krāsas – vienkārši pasaka! Vienlaikus šādas tikšanās ir vērtīga pieredzes apmaiņa. Stādaudzētāji var ieteikt kaut ko no savas puses, savukārt mēs varam pastāstīt par savām vēlmēm un vajadzībām. Tā rodas vērtīgas idejas! Sedumu saimniecība ir ļoti liela. Turklāt viņi nestāv uz vietas, arvien attīstās. Izmēģina jaunas šķirnes, paplašina augu sortimentu.

Kādi ziedi vēl mūs šopavasar priecēs, neskaitot tulpes un narcises?

– Domāju, daudzi jau ievērojuši, ka šobrīd sākuši ziedēt krokusi. Drīzumā stādīsim atraitnītes, prīmulas, mārpuķītes, arī Āzijas gundegas, kas personīgi man pašai ļoti patīk. Lai rezultāts būtu skaists, mums savā darbā ir jābūt ļoti elastīgiem. Ja, piemēram, kādas konkrētas šķirnes prīmulas stādaudzētavā ir uzziedējušas ātrāk, nekā būtu jābūt pēc priekšrakstiem, tad aizstājam ar citām, kurām varbūt ir citādāka ziedlapiņu forma vai nokrāsas.

Dažkārt no puķu kastēm pavasara ziedus mēdzam pārstādīt dobēs, lai nedaudz paeksperimentētu, paskatītos, kādas ir pavasara augu pārziemošanas iespējas. Un ir reizes, kad tas izdevies – ar prīmulām, piemēram. Tās spēj pārziemot un skaisti uzzied arī nākamajā pavasarī.

Man patīk eksperimentēt ar augiem, un labprāt to daru savā dārzā. Pēc tam savā pieredzē un novērojumos padalos ar kolēģiem. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka apstākļi ir ļoti dažādi – kaut kur vējaināks, kaut kur vairāk saules. Tas ļoti ietekmē to, kā augs konkrētajā vietā jūtas.

Paturpinot par eksperimentēšanu, pilsētas apstādījumos pamatā cenšamies pieturēties pie tā, kas jau ir pārbaudīts un sevi pierādījis. Ziedu skulptūru noformēšanā eksperimentējam ļoti maz vai tikpat kā necik, jo skulptūru stādīšanas sistēma ir ļoti laba atstrādāta, puķes tajās labi aug un labi izskatās. Dobēs varam izpausties nedaudz brīvāk, reizēm arī nedaudz paspēlēties, padomāt nedaudz ārpus ierastā. Savu iespēju robežās katru gadu cenšamies kaut ko pamainīt. Šķirstot katalogus, bieži vien ieraugu kādu neparastu augu, ko gribētos izmēģināt, redzēt, kā tas izskatās dobē.

Kad plānots sākt stādīt pirmās atraitnītes?

– Parasti pirmās atraitnītes stādām Tilta dārzā uz 25. marta atceres dienu. Taču ap šo datumu ir bijis visādi – gan sniegs, gan silts un saulains laiks, tāpēc skatāmies pēc laikapstākļiem. Šobrīd izskatās, ka nākamnedēļ pirmie pavasara ziedi varētu parādīties arī pilsētā izvietotajos puķu podos.

Rodas iespaids, ka dārzniekiem vienlaicīgi ir jāspēj būt ar vienu kāju nākamajā sezonā un tajā pašā laikā gatavam ķert brīdi tagad.

– 2025. gada vasaras stādījumi tika saplānoti jau pērn, un arī iepirkumu konkursi jau veiksmīgi noslēgušies. Stādaudzētavas par to mūs vienmēr uzslavē – ka visu plānojam laikus. Ventspils apstādījumiem nepieciešamais stādu apjoms parasti ir ļoti liels, un līdz ar to stādaudzētavām ir iespēja laikus iepirkt un nokomplektēt pasūtījumu.

Šobrīd mēs strādājam jau pie 2026. gada stādījumu plānošanas. Drīzumā noslēgsies projektēšanas posms nākamā gada pavasara stādījumiem. Tāpat jau esam sākuši arī nākamā gada vasaras stādījumu projektēšanu, lai rudenī varētu startēt nākamā iepirkuma procedūra. Arī es pati jūtos drošāk, kad viss tiek izdarīts laikus. Tad arī vieglāk varam rast risinājumu, ja gadās kāda problēma. Ir taču vienkāršāk problēmu risināt savlaicīgi, nevis pēdējā brīdī.

Lūdzu, ieskicējiet, kādās noskaņās pie mums uzplauks vasaras stādījumi.

– Pamatā – vasarīgās un priecīgās. Manas favorīta krāsas vasaras stādījumiem ir visi dzeltenie, oranžie, sarkanie un violeti rozīgie toņi. Man patīk, ja dobes ir gaišas, dzīvīgas. Lai tās ir pamanāmas. Piekrītu tiem, kas uzskata, ka eleganti un moderni ir tumšie augi, taču manā skatījumā ir vietas, kur var atļauties tumšos toņus un kur tie izskatās ļoti labi, taču ne visur. Ir vietas, kur tā vien prasās gaišie, maigie un priecīgie toņi. Pie tā arī cenšamies pieturēties.

Savukārt uz rudens pusi vasaras saulainās un gaišās ziedu krāsas pakāpeniski nomaina mazliet piezemētāki un intensīvāki toņi. 

– Jā! Ja vasarā lielākoties izvēlamies saulaini dzelteno, tad rudenī pārsvarā tumšāk dzeltenas krizantēmas, rūsganas, oranžīgas, bordo. Visus rudenīgos toņus.

Pie mūsu rudeņiem un ziemām krizantēmas zied ļoti ilgi.

– Tā ir. Ja vien laikapstākļi būs līdzīgi kā katru gadu, šogad, visticamāk, pamēģināsim krizantēmas saglabāt ilgāk. Un vēl ilgāk varētu atstāt dekoratīvos kāpostus un graudzāles, ko parasti izvēlamies rudens apstādījumiem. Varbūt liekas mazliet neierasti, ka decembrī pilsētu vēl rotā rudens piramīdas, bet tajā pašā laikā dekoratīvie kāposti un graudzāles pirmsziemas periodā izskatās ļoti interesanti arī tad, kad apsarmojuši. Man drīzāk šķiet, ka tā ir tāda modes lieta, vienam var patikt, otram – ne. Es domāju, tas nav slikti, ka varam paildzināt rudens prieku, īpaši, ja ziema ir pelēka un drūma, bez sniega. Tā ir iespēja, ko varam izmantot klimata pārmaiņu rezultātā. Pagaidām rudens ziedu piramīdas un Ziemassvētku eglīte viena otrai blakus liekas mazliet jocīgi, bet varbūt vēl pēc kādiem gadiem tā nemaz vairs nedomāsim.

Kura ziedu sezona jums pašai ir vistuvākā?

– Katrai sezonai ir savs skaistums, un katrā ir kas tāds, kas man ļoti patīk. Taču, ja būtu jāizvēlas tikai viena, tad visvairāk man patīk vasaras otrā puse, pāreja uz rudeni. Kad zied dālijas, flokši. Kad jau pilnīgi nobriedušas graudzāles. Vasaras pilnbrieds, kad var baudīt dārzu skaistumu visā tā bagātībā, –tas ir mans laiks. Atceros, agrāk man vairāk patika vasaras pirmā puse, bet, gadiem ejot, tas ir pamainījies. Mainoties dārzu modei un augiem, mainās arī mūsu pašu redzējums par to visu.

Tas parāda, ka mode ir cikliska it visā. Vēl salīdzinoši nesen flokšus mēdza uzskatīt par vecmodīgām puķēm.

– Flokši, dālijas, gladiolas… Visi tā sauktie vecmāmiņas ziedi atkal nāk modē, un cilvēkiem tie ļoti patīk. Manā skatījumā tie dārzam piešķir dzīvīgumu, ienes krāsainību. Runājot par modi, es teiktu, ka šobrīd ir graudzāļu un hortenziju uznāciens. To bonuss ir salīdzinoši ilgais ziedēšanas laiks. Modes augi ir arī ziemcietes.

Kura ir jūsu mīļākā vieta pilsētā, domājot par apstādījumiem?

– Atklāti sakot, grūti atbildēt. Man būtu ko pateikt par katru vietu, par katru dobi, bet izvēlēties vienu, kas man patīk vislabāk, – to laikam gan nevaru.

Runājot par Ventspils apstādījumiem, šobrīd esam tādā kā pārmaiņu posmā. Līdzīgi kā viss šajā pasaulē, arī dobes nokalpo savu laiku un periodiski tās nepieciešams atjaunot – pārskatīt augu sortimentu, atvadīties no tā, kas beidzis savu mūžu, un papildināt ar jauniem stādījumiem. Šajā nolūkā esam piesaistījuši speciālistus un uzsākuši pilsētas apstādījumu inventarizāciju. Tiek pārskatīta katra dobe, katrs koks, krūms. Vietām stādījumus nepieciešams papildināt, vietām ierīkot no jauna.

Iepriekš minējāt, ka viena no modes lietām ir ziemcietes. Arī Ventspilī tās manāmas vairāk. Kādas ir ziemciešu priekšrocības?

– Ziemcietes ir ekonomiskākas uzturēšanā, jo prasa salīdzinoši mazāk rūpju. Vasaras puķes biežāk jāapčubina, biežāk jālaista, jāmēslo, turpretī ziemciešu uzturēšana prasa mazāk darba. Taču, neskatoties uz to, ka ir manāma pāreja uz ziemcietēm un krūmiem, arī turpmāk Ventspils būs bagāta ar viengadīgajām vasaras puķēm. Stādījumos tie viens otru papildinās.

Manā skatījumā ziemcietes ļoti skaisti izskatās kombinācijā ar graudzālēm. Man ļoti patīk dobe pie jaunā Rehabilitācijas centra. Graudzāles ar savu oranžo toņu gammu, neparasto struktūru iznes skaistumu visu sezonu. Arī ziemā tās ir skaistas. Tāpēc es gribētu teikt, ka nevajag baidīties izvēlēties graudzāles. Ir tikai jāiestāda un jābauda!

Šad tad diemžēl nākas uzzināt par kārtējām vandaļu izdarībām – izpostītām dobēm, izrautiem stādījumiem. Vai ar gadiem situācija ir uzlabojusies?

– Jāsaprot, ka mums nav iespējams katru dienu apsekot pilnīgi visas pilsētas dobes, bet es teiktu, ka šādu gadījumu ir mazāk. Esmu dzirdējusi, ka cilvēki diemžēl plūc sniegpulkstenītes lielajā Ginesa pasaules rekorda dobē. Pati esmu redzējusi, ka pārdod vienā no pilsētas skvēriem nogrieztus rododendru kātus. Par to gan es biju pārsteigta… Protams, es nevaru to pierādīt, bet pilsētas parkos un skvēros ir diezgan unikālas šķirnes, kas ļoti reti mēdz būt piemājas dārzos. Gribētos, lai mūsdienu sabiedrība iemācītos vairāk cienīt otra cilvēka darbu. Tas ir laiks, darbs, rūpes un mīlestība, ko ieliekam tajā, lai pilsēta būtu skaista un sakopta.

Aiz katras skaistās un sakoptās dobes, ko savā ikdienā redzam, stāv liela cilvēku komanda.

– Jā! Darbs ir ne tikai vasarā, kad ziedus laistām, dobes ravējam, bet arī ziemā, kad pamatā ir darbs ar dokumentiem. Un tas nav nedz mazāk atbildīgs, nedz arī mazāk apjomīgs. Notiek plānošana, projektēšana, iepirkumu sagatavošana… Tā ir darba neredzamā puse, bet tas ir visa sākums, lai mums būtu, par ko priecāties. Un arī tos, kas ir gatavi kopt un uzturēt, nav nemaz tikt viegli atrast. Katrs cilvēks, kas iegulda darbu, ir zelta vērtē, un mums vajag prast to novērtēt.

Kāds ir jūsu viedoklis par dabiskajām savvaļas puķu dobēm pilsētvidē?

– Man ļoti patīk! Šogad tieši plānoju iesēt puķu pļaviņu savā dārzā. Gribas kādu stūrīti, kas ir skaists savā dabiskumā un vienkāršībā. Vajag taču atstāt kādu vietiņu arī kukainīšiem, bitēm. Un manā skatījumā arī pilsētā ir atsevišķas vietas, kur varētu saglabāt dabīgo audzi vai mērķtiecīgi to ieviest no jauna.

Nesen tika ziņots, ka dobēm Jaunpilsētas laukumā un Zviedru valnī tiek izbūvēta automātiskā laistīšanas sistēma. Kur vēl mūsu pilsētā šāds risinājums jau ir ieviests?

– Jāsaka, ka šādu vietu nu jau ir ļoti daudz. Piemēram, ar automatizēto laistīšanas sistēmu ir aprīkotas visas ziedu skulptūras. Jaunpilsētas laukumā nu jau teju visas dobes. Daļēji arī Lielā prospekta apstādījumi. Automātiskajām laistīšanas sistēmām ir savi plusi un mīnusi. Ja cilvēks vizuāli var novērtēt, kad puķei nepieciešams vairāk mitruma un kad var laistīt mazāk, tad tehnoloģija darbojas atbilstoši vispārīgiem, iepriekš ieprogrammētiem iestatījumiem. Tāpēc esam iecerējuši padziļināti pievērsties laistīšanas sistēmu pārraudzībai, lai iegūtu maksimāli labāko rezultātu. Bet tajā pašā laikā ir ļoti daudz priekšrocību. Laistīšana notiek mēreni, ir mazāks augu izskalošanās risks, ikdienā mazāk resursu nepieciešams ieguldīt.

Savu pienesumu pilsētas zaļās un ziedošās ainavas veidošanā sniedz arī paši iedzīvotāji, sakopjot pagalmus, sētas, dārzus. Kā jūs to vērtējat?

– Vienmēr ar lielu prieku noraugos uz sakoptu zaļo zonu, uz lielākām un pat pavisam mazām puķu dobēm, ko savā apkārtnē iekopušas skolas, bērnudārzi, iestādes un uzņēmumi. Pat ja tās nav perfektas, ļoti novērtēju cilvēku centību. Apzinos, ka viņi katrs ir izdarījuši tik, cik varēja. Tāpat Ventspilī ir ļoti daudz skaistu dārzu. Un skaidrs arī tas, ka absolūtais vairums cilvēku to veido sev un savam priekam, nevis publiskai izrādīšanai. Man gribētos teikt, ka mēs katrs sirdī esam dārznieks. Tā vai citādi.

Šobrīd strādājam pie konkursa Pilsētas rota 2025 nolikuma sagatavošanas, kas nozīmē, ka arī šogad ventspilnieki būs aicināti pieteikt savus vai kaimiņu skaistos dārzus.

Ventspils zaļumsaimniecība ir ļoti liela, atbildības – daudz. Kas palīdz nepagurstoši darīt savu darbu?

– Gala rezultāts. Kad redzu, kas mums ir izdevies. Kad ir sezonas pilnbrieds, kad ir tā sajūta, ka – uh! Vismazāk man patīk papīru darbs. Vienmēr, kad aizbraucam uz siltumnīcām, man tā ir atpūta, kaut arī tas ir mans darbs. Arī Sedumu saimnieks teica, ka, aizejot uz siltumnīcu, stādot savus begoniju jaunstādus, tas ir brīdis, kad var ne par ko citu nedomāt. Arī man tas patiešām ļauj atslēgties no visa. Satiekot mūsu puķu sievas, kad viņas stāda skulptūras, saku – meitenes, kaut arī strādāju jau diezgan daudz gadu, es joprojām nemācētu sastādīt skulptūras tik pareizi un tā, kā to dara viņas. Mūsu puķu meitenes to pieprot perfekti. Es viņu darbu ļoti novērtēju!

Tad noprotu, ka laiks, ko izdodas veltīt darbiem savā dārzā, ir nevis pienākums, bet kārots brīdis atpūtai.

– Jā! Man dārzs ir atpūta. Nevienā brīdī to neizjūtu kā fizisku darbu, jo prāts un ķermenis atpūšas. Es baudu, kad varu apčubināt augus, parušināties pa zemi. Ja citi vasaras vakaros iet skriet, braukt ar velo, tad es baudu brīdi, kad varu būt savā dārzā. Un man ir liels palīgs. Manam vecākajam dēlam, kuram ir 11 gadu, ļoti patīk dārza darba. Tā kā man ir konkurents (smejas). Dārza darbos viņš ir pārņēmis arī omammas dārzu, kur pavada tikpat kā visu vasaras brīvlaiku. Dārzā viņš ir no rīta līdz pat vēlam vakaram.

Vai jums brīvdienās izdodas pastaigāties pa pilsētu un paraudzīties uz skaisto, sakopto apkārtni, nedomājot par darbu?

– Es melotu, ja teiktu, ka man tas izdodas, bet ļoti cenšos (smejas). Tā iemesla dēļ brīvdienās daudz vairāk baudu brīdi, kad varu būt kopā ar bērniem. Un, ja man gribas kaut kur iziet, tad izvēlos pastaigu gar jūras krastu, lai ļautu sev atslēgties no darba. Arī ejot ar bērniem uz rotaļu laukumu, ļoti cenšos neiespringt, nedomāt ne par ko citu, bet acis tomēr to darbu atrod (smejas). Līdzīgi ir ceļojumos. Cenšos neskatīties no profesionālā skatupunkta, bet reti kad tā izdodas. Savā ziņā mans darbs ir dzīvesveids.