Piedāvā rīku sevis sakārtošanai

Digna ir diplomēta sporta speciāliste. Līdz dinamiskajam neirofīdbekam viņa nonāca, meklējot risinājumu dzīves situācijā – īsā laikā bija jāapstrādā ļoti liels informācijas apjoms, un Digna jutusi, ka smadzenes vairs to nespēj paņemt pretī. «Domāju – kas ar mani tagad notiek? Sāku individuāli par smadzenēm studēt. Kādā grāmatā uzgāju informāciju par dinamisko neirofīdbeku. Sāku meklēt, vai tas ir pieejams arī Latvijā. Noskaidroju, ka Rīgā ir uzņēmums RigaBrain, kas jau 16 gadus Latvijā piedāvā šādu pakalpojumu,» stāsta Digna. Kādu laiku viņa vēl pētījusi, jo mulsinājis tas, ka pie galvas tiks likti vadiņi, tāpēc Digna saprot arī citu cilvēku rezervētību pret šādu metodi. Izpētījusi, ka sistēmu izstrādājis klīniskais psihologs, ražotāju un to, ka iekārtas ir sertificētas, nolēmusi izmēģināt.

Jau pēc pirmā smadzeņu treniņa bijis efekts – lai gan jutusies tā, it kā būtu dienu nostrādājusi pie datora, bijusi sajūta, ka izdarīts pamatīgs darbs, vienlaikus sajutusi, ka dzīve ir atkal skaista, ka viss ir risināms. «Man bija tā, ka stresa situācijās sirds sāk dauzīties, jūtu tādu miglu galvā. Tas pazuda pēc pirmās reizes. Tagad, kad ir stresa situācijas, saprotu – tas man ir jārisina, kā es to risināšu? Saglabājas fokuss. Mazās parazītdomas vieglāk atvairīt.»

Lai nebūtu regulāri jābraukā uz Rīgu, Digna izmantojusi iespēju paņemt iekārtu nomā un testējusi to gan pati, gan piedāvājusi ģimenei un draugiem. Seansi ir uzlabojuši viņas dzīves kvalitāti: «Grūtības nāk, taču dzīvesprieks saglabājas un tu saproti, ka viss ir risināms. Pat tad, ja kaut kas neizdodas, kā plānots, tu neiesprūsti tajā, ka nesanāca.» Arī pārējo atsauksmes bijušas labas, tāpēc kopīgiem spēkiem izremontēta telpa Aleksandra ielā 6, lai piedāvātu dinamisko neirofīdbeku arī plašākai publikai. Ir iespējami arī izbraukuma seansi, piemēram, darbavietā, rūpējoties par darbinieku labbūtību, vai mājās ģimenes un draugu lokā.

Labbūtības pasākums

Atšķirībā no lineārā neirofīdbeka, ko pielietojot jāievēro stingrs medicīniskais protokols un kur smadzenes tiek stimulētas, tām sūtot impulsus, dinamiskais neirofīdbeks ir labbūtības pasākums, ko dēvē arī par smadzeņu treniņu. Tas rada iespēju cilvēka smadzenēm it kā ieraudzīt pašām sevi no malas, kā spogulī, redzēt, kur tām ir neefektīvie darbības modeļi, kādi pārrāvumi. «Kad runājam par smadzenēm, mēs domājam visu centrālo nervu sistēmu. Smadzenes spēj pašregulēties, un tās arī visu laiku pašregulējas, bet nereti ir tā, ka tās ikdienas skrējienā iziet ārā no stabilā ritma un reizēm neatnāk atpakaļ. Tās kaut kur iesprūst, un tas mums ir liels enerģijas patēriņš visam organismam, kas mūs izsmeļ, jo nepārtraukti paliekam stresa stāvoklī. Ar laiku var sākties veselības problēmas. Šeit ir iespēja smadzenēm ieraudzīt sevi no malas, saprast, kur tās ir izgājušas no ierindas, un atgriezties atpakaļ pie saviem pašregulācijas mehānismiem,» skaidro Digna, turpinot: «Smadzenes sev pāri neizdarīs. Tās netiek stimulētas – darbojas tikai uz saviem pašregulācijas mehānismiem. Galvenais ir uzticēties savām smadzenēm – tās zina savu darbiņu.»

Digna uzsver, ka šī ir iespēja ikdienas skrējiena un pienākumu nogurdinātajam cilvēkam tikt atpakaļ optimālajā stāvoklī, lai organisms lieki netērē resursus. «Tad, kad mēs esam uzbudinājumā, tas ir kā senajos laikos, kad mums bija jābēg no zvēriem – tad strādā tikai izdzīvošanas mehānismi, tad vairs optimāli nestrādā veselības saglabāšana,» skaidro speciāliste.

Smadzeņu treniņu var izmantot jebkura vecuma cilvēki, sākot no zīdainīšiem līdz pat senioriem. Tas labi strādā kā rehabilitācijas pasākums pēc insulta, pēc traumām, emocionāliem pārdzīvojumiem. Dinamisko neirofīdbeku kā atjaunošanās līdzekli mēdz izmantot profesionālie sportisti, biznesa cilvēki, kam jāveic liels intelektuālais darbs. Metode noderēs, ja bijusi pārslodze, ja jāgatavojas eksāmeniem. Nāk arī seniori, lai iegūtu skaidrāku galvu. «Pasaules līmenī psihologi, psihoterapeiti, psihiatri šo izmanto kā blakus pakalpojumu – viņi no sākuma strādā apzinātā līmenī un pēc tam to pašu smagāko, zemapziņas daļu, sakārtot jau palīdz sistēma,» skaidro Digna.

Parūpēties par atjaunošanos

Taču smadzeņu treniņš nav brīnumlīdzeklis – ir svarīgi parūpēties par sevi arī ikdienā, gādājot par pietiekamu miegu, ēdienu, uzņemot vairāk olbaltumvielu, jo smadzenes sāk būvēt jaunus neirālos ceļus, pietiekamu daudzumu ūdens un patīkamām nodarbēm. Optimālai smadzeņu darbībai svarīgas ir arī kustības, jo sportošana palīdz smadzenes uzturēt formā. «Šis noteikti nebūs tas, kas tev atrisinās visas problēmas, bet tas tev palīdzēs ātrāk tās atrisināt, ja tu par sevi parūpēsies arī pārējos faktoros. Pats svarīgākais ir miegs, jo tad mums notiek galvenie atjaunošanās procesi,» skaidro Digna.
«Tad, kad mums nervu sistēma atgriežas optimālajā, mierīgajā, relaksētajā, fokusētajā stāvoklī, kad visu, kas mums apkārt notiek, menedžējam nevis stresā, bet saglabājas fokuss, skaidrs prāts, miers, tad mums ir gan labs miegs, gan kognitīvās spējas – domāšana, atmiņa, koncentrēšanās, radošās domas. Mēs esam emocionāli stabili. Stresa situācijās mums ir noturība un elastība. Mēs neuzvelkamies, iestājas tāda veselīga vienaldzība kaut kādās iepriekš kaitinošās situācijās,» skaidro Digna.

Digna novērojusi, ka cilvēki mūsdienās diemžēl neparūpējas par atjaunošanos, kas mums ir nepieciešana, lai mēs varētu strādāt. «Salīdzinot ar sporta teoriju, treniņā mēs izsmeļam savus resursus. Tāpat notiek mūsu ikdienā. Un tad mums ir jābūt atjaunošanās posmam, it sevišķi, ja slodze ir bijusi lielāka par to, kam organisms jau ir adaptējies,» skaidro Digna, turpinot: «Nereti mums ikdienā nesanāk atjaunoties pietiekamā līmenī, un tā bedre kļūst tikai dziļāka. Tad tikt ārā ir daudz grūtāk.»

Mirklis sev

Pirmais seanss ilgst pusotru stundu. Viss sākas ar iepazīšanos, aprunāšanos un pašnovērtējuma anketas aizpildīšanu, lai saprastu, kāds ir izejas stāvoklis. Cilvēkam jāatbild uz 43 ikdienišķiem jautājumiem par dažādiem aspektiem, kas saistīti ar smadzeņu darbību, piemēram, vai ir grūti iemigt? Tas, cik seansu vajadzēs, katram būs individuāli. Digna spriež, ka vidējais rādītājs ir no 10 līdz 30 seansiem. Lai būtu trenējošais efekts, būtu jānāk vismaz reizi mēnesī, jo pēc katra treniņa smadzenes apstrādā informāciju vēl divas, trīs nedēļas. Ja grib intensīvāku kursu, var nākt trīsreiz nedēļā, bet pilnīgi pietiek reizi nedēļā vai divās nedēļās. Kad cilvēks jūt, ka viss ir sakārtojies, jūtas labi, pēc tam var nākt uz seansiem uzturošā līmenī – tad, kad jūt, ka kaut kas ir sakrājies.

Pats seanss ilgst 33 minūtes. Cilvēks sēž krēslā un relaksējas, pēc klienta izvēles telpā vai austiņās skan speciāli šai programmai izstrādāta mūzika, kas iziet cauri visai emociju gammai. Citi pat iemiegot. «Apzinātā līmenī mēs nejūtam neko – mēs atpūšamies,» skaidro Digna, turpinot: «Cilvēkam ir piesprausti pieci elektrodi, tie nolasa tikai smadzeņu darbības viļņus. Tas ir līdzīgi kā nolasa elektroencefalogrāfiju (EEG). Tad informācija aiziet no analogās uz digitālo sistēmu. Sistēmā ir iestrādāti matemātiskie aprēķini, kas fiksē, kad smadzenēm ir bijusi nestabilitāte, kaut kāds pārrāvums, un ziņapmaiņa notiek 256 reizes sekundē – sistēma saņem informāciju un sniedz to atpakaļ. Tad, kad tiek fiksēta nestabilitāte, tad mūzikā ir pārrāvums, tāds kā sprakšķis. Apzinātā līmenī mēs to dzirdam kā tādu sliktu mūzikas ierakstu, bet zemapziņas līmenī smadzenes ierauga sevi no malas un saprot, kas ir jāsakārto. Tas ir kā, kad mamma saka – iztaisno muguru! Vēl sistēma mēra, cik ļoti smadzenēm ir izdevies atgriezties atpakaļ optimālajā līmenī no iepriekšējās atgriezeniskās saites, lai neliktu pārāk lielu slodzi, kamēr nav sakārtots kas viens. Sakārtojam vienu, tad – nākamo. Pamatus būvējam pakāpeniski un stabili.»