Ventspilī šī gada aktīvā vasaras tūrisma sezona ir noslēgusies. Tūrisma statistikas dati skaitļu un procentu izteiksmē vēl tiek apkopoti, taču caurmērā sezona tiek vērtēta kā veiksmīga. Būtiskākās tendences: mazāk lietuviešu, vairāk – rietumvalstu tūristu, poļu, vāciešu un skandināvu.
Ēdināšanas un viesmīlības nozares uzņēmējiem vasaras tūrisma sezonas pēcgaršu sarūgtina bažas par rudens un ziemas periodu.
Lietuvieši dzirdami mazāk
Atskatoties uz vasaras tūrisma sezonu, daļa ventspilnieku izteikuši pieļāvumu, ka lietuviešu valoda šovasar bijusi dzirdama mazāk, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Līdzīgi to izjutušas arī Ventspils Tūrisma informācijas centra darbinieces. Taču tā vietā šogad bijis daudz vairāk tūristu no Polijas, Vācijas un Skandināvijas, informē Tūrisma informācijas centra pārstāve Ilze Ķirse. Starp tiem gan tādi, kas pie mums viesojušies jau agrāk, gan arī tūristi, kas Ventspili kā atpūtas brauciena galamērķi izvēlējušies pirmo reizi. «Tūristi novērtē Ventspils tīrību, zaļo vidi, to, ka viss ir pieejams. Un svarīgākais, ko viesi novērtē, – ka šeit ir droši,» zināja teikt Ķirse.
Novērots, ka vācu tūristi, izvēloties apceļot Baltijas valstis, parasti dodas vidēji trīs nedēļu ilgā ceļojumā, vidēji nedēļu veltot Latvijas apceļošanai. Izpētīts, ka viens no vāciešu iecienītākajiem maršrutiem ved gar Baltijas jūras piekrasti, ar ko arī skaidrojama šīs valsts tūristu klātbūtne Ventspilī, uzkavējoties pie mums ilgāk, tūristu paradumus ieskicē Ķirse.
Kamēr Eiropas dienvidu un arī centrālajā daļā vasaras tūrisma aktīvākajos mēnešos – jūlijā, augustā – mēdz valdīt spēcīgs karstums, Latvijā šo valstu ceļotāji var baudīt komfortu un patīkamu veldzi, kas ir viena no motivācijām izvēlei apceļot Baltiju. Tāpat Ventspilī šovasar izteikti daudz manīti poļu tūristi. Ķirse zināja teikt, ka poļi pamatā ceļo ar automašīnām un izvēlas nakšņot kempingos.
Par Ventspils tūrisma iezīmēm daļēji var spriest arī pēc Tūrisma informācijas centra mājaslapas apmeklētāju pārstāvēto valstu klāsta, kur TOP 5 augšgalā ir Latvija, Lietuva, Igaunija, Vācija un Lielbritānija.
Tūristi dāvā pozitīvu enerģiju
Daloties savos novērojumos, Ventspils gidi Daiga Dūma un Jānis Purmalietis ir vienisprātis, ka mūsu pilsētā tūrisms ir augstā līmenī un to novērtē arī tūristi. Pēc ilgāka pārtraukuma kovida pandēmijas un Krievijas izvērstā kara Ukrainā dēļ šovasar Ventspilī atkal piestāja vācu kruīza kuģis, un tiek plānots, ka vismaz viens kruīza kuģis Ventspils ostā varētu ienākt arī nākamajā sezonā, kas iezīmē pozitīvas tendences, dalījās Dūma. Pēc viņas sacītā, lielākoties visi, kas atbrauc, ir labi noskaņoti un savu pozitīvo enerģiju dod arī atpakaļ. «Daudzi saka, ka brauks uz Ventspili vēlreiz,» savos novērojumos dalās Dūma.
Arī Purmalietis uzskata, ka tūrisms tikai tagad beidzot sāk pa īstam atkopties pēc kovida pandēmijas, kas ļoti iedragāja nozari. Kara dēļ vairs nav Krievijas ceļotāju grupu, kas iepriekš vienmēr bija lielā skaitā. Pēc Purmalieša novērotā, Ventspilī tūristus interesē ekskursiju kuģītis Hercogs Jēkabs, Mazbānītis, koncertzāle, pilsētas strūklakas, arī atjaunotais krasta baterijas tornis un Staldzenes stāvkrasts. Savukārt starp biežāk uzdotajiem jautājumiem ir jaušama viesu interese arī par iespējām iegādāties zivis, kā arī par vakara un nakts izklaidēm un atpūtu restorānos un kafejnīcās.
Pludmales akvaparks tradicionāli ir viena no tūristu iecienītām atpūtas un izklaides vietām. Tā pārvaldnieks Māris Millers stāsta, ka arī akvaparkā šovasar bijis mazāk lietuviešu, bet vairāk igauņu. Tāpat arī daudz angliski runājošo, no kuriem daļa, visticamāk, mūsējie, kas vasarā kopā ar ģimenēm atbraukuši brīvdienās uz Latviju.
Priekšā grūta ziema
Izmitināšanas un ēdināšanas nozarē par šī gada vasaras tūrisma sezonu nesūdzas, taču prieks diemžēl nebūs ilgs – Ventas Balss uzrunātie uzņēmēji rudens un ziemas sezonu prognozē drūmu. Kafejnīcu Rātsgalds un Pastnieks vadītāja Ela Putjato, kura nozarē darbojas jau daudzus gadus, stāsta, ka šī vasara bijusi labāka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, «taču – ko darīt deviņus mēnešus ziemā». Līdz ar tūrisma sezonas beigām atsākas skarbā realitāte, kad labākajā gadījumā ieņēmumi sedz nodokļu izmaksas un darbinieku algas. «Izdevumi ir milzīgi. Mil-zī-gi! Ja kādreiz varējām nostrādāt vasaru un atpelnīt visam gadam, tad tā sen vairs nav, tie laiki ir pagājuši. Šobrīd realitāte diemžēl ir ļoti skarba,» situāciju iezīmē uzņēmēja. Viņas novērojumi liecina, ka Ventspilī tūrisms ir būtiski sarucis, un mazāk bijis ne tikai lietuviešu, bet arī tūristu kopumā.
Arī viesnīcas Dzintarjūra izpilddirektors Oskars Mārtinsons tūrisma sezonu vērtē apmierinoši. Visas vasaras garumā viesnīcā uzņemti gan vietējie tūristi no Latvijas, gan arī ārvalstu viesi, no kuriem lielākā daļa bija lietuvieši. Tāpat kuplā skaitā ieradās arī igauņi. Vērtējot vasaras sezonu, Dzintarjūras pārstāvis atzīst, ka uzņēmumam ir izdevies atgūties pēc kovida pandēmijas un sasniegt iepriekšējo gadu rādītājus. Taču, neskatoties uz to, rudens un ziemas periodā, tiklīdz sāksies apkures sezona, viesnīca apmeklētājiem būs slēgta. Augsto izdevumu un zemās noslodzes dēļ uzņēmumam nav izdevīgi turēt viesnīcu atvērtu nesezonā. Šāds darbības modelis tiek turpināts kopš kovida pandēmijas. Tāpat Mārtinsons stāsta, ka viesnīcā tūrisma sezonas izskaņa bija jūtama līdz ar mācību gada sākumu. Šobrīd ierodas pa kādai skolēnu ekskursiju grupai, tāpat arī tiek uzņemti sportisti, strādnieki. Rudenī nedaudz aktīvākas ir nedēļas nogales.
Runā skaitļi
Avots: Centrālās statistikas pārvalde
Jūnijs
- Šī gada jūnijā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 300,7 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 15,1% vairāk nekā pagājušā gada jūnijā.
- Viesi tūristu mītnēs pavadīja 513,3 tūkst. nakšu, kas ir par 10,1% vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju.
- 58,2% jeb 175 tūkst. bija ārvalstu viesi.
- Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas (32,5 tūkst.), Vācijas (22,9 tūkst.), Igaunijas (18,7 tūkst.), Somijas (13,5 tūkst.), Apvienotās Karalistes (8,9 tūkst.), Polijas (7,9 tūkst.), ASV (7,6 tūkst.), Zviedrijas (5,4 tūkst.), Spānijas (4,7 tūkst.) un Norvēģijas (4,5 tūkst.).
Jūlijs
- Jūlijā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 400,7 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 7,2% vairāk nekā pagājušā gada jūlijā.
- Viesi tūristu mītnēs pavadīja 719,1 tūkst. nakšu, kas ir par 2,2% vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju.
- Šā gada jūlijs bija pirmais mēnesis, kad kopējais apkalpoto viesu skaits sasniedzis 2019. gada līmeni.
- Jūlijā no visiem tūristu mītnēs apkalpotajiem viesiem 59,2% jeb 237,2 tūkst. bija ārvalstu viesi.
- Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas (45,2 tūkst.), Igaunijas (28,7 tūkst.), Vācijas (27,8 tūkst.), Somijas (26,5 tūkst.), Polijas (9,9 tūkst.), ASV (9 tūkst.), Zviedrijas (8,8 tūkst.), Apvienotās Karalistes (8,5 tūkst.), Spānijas (7,1 tūkst.) un Norvēģijas (7 tūkst.).
- Ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,8 naktis.
Komentāri (0)