Intervija ar Sarmīti Teibi. ''Robežas ir tās, ko paši sev radām''

Viņas pieredze tirdzniecības uzņēmumu vadīšanā un reorganizācijas procesos lieti noder, plānojot tirgus tālāko attīstību.

Par Ventspils tirgus vadītāju kļuvāt pārmaiņu, reorganizācijas laikā. Kādus galvenos mērķus esat sev izvirzījusi?

– Esmu struktūrvienības vadītāja Ventspils nekustamajos īpašumos, jo reorganizācijas rezultātā tirgus ir pievienots Ventspils nekustamajiem īpašumiem. Varu teikt, ka primāro mērķi esam izpildījuši – tirgus situācija ir stabila. Turpinām darbu pie procesu sakārtošanas, un uzsvars ir uz klientu – tirgotāju un pircēju – apkalpošanu. Izvērtējam zonējumu, produktu izvietojumu, strādāsim arī pie sortimenta uzlabošanas, lai dažādās dienās pircējiem būtu pieejams pietiekami plašs sortiments, izvērtēsim, kā uzlabot darba laiku. Skatīsimies, kā paplašināt mērķauditoriju un samazināt sezonalitāti. Jādomā par jauniem piedāvājumiem, arī tūristiem, kuru pie mums ir daudz. Svarīga ir sadarbība. Mūsu pircēji ir ļoti atvērti, viņi tiešām iepērkas ar prieku un var parunāties ar tirgotājiem, kuri ir ļoti daudzpusīgi, piemēram, paši glezno vai pārzina piļu vēsturi un arī paši ir devušies ekspedīcijās.

Mēs vēlamies pastiprināt pozitīvās tirgus puses. Patiešām ekskluzīvs ir svaigās gaļas piedāvājums paviljonā, arī kūpinātās gaļas piedāvājums un, protams, zivis. Mēs priecājamies par mūsu stādu, puķu un dārzeņu tirgotājiem. Gaidām kūku, saldumu tirgotājus un esam gatavi jauniem sadarbības piedāvājumiem. Mums arī ir jauna attīstības stratēģija, kā mēs redzam paviljona darbību, lai tā nebūtu ar sezonālu pieskaņu.

No plusiem vēl gribu minēt to, ka tirgus nodrošina darba vietas. Šeit var atnākt arī gados vecāks cilvēks un tirgot produktus no sava mazdārziņa, mēs viņus apkalposim. Es speciāli saku apkalposim, jo es pati pieeju pie šī vecā cilvēka un pienesu, ja vajadzīgs noformēt, dokumentu, iesniegumu. Tas ir ļoti atbalstāmi, ka šis cilvēks var atnākt un pārdot savu ābolīti, gurķīti no dārza un ar to papildus nopelnīt. Pozitīvi, ka tirgotāji arī saviem bērniem pusaudžiem māca tirgoties.

Jums ir jau iepriekšēja pieredze uzņēmumu reorganizācijā.

– Savulaik Hanzas maiznīcās apvienojām vairākas filiāles, tā bija diezgan plaša reorganizācija. Dažreiz reorganizāciju rezultātā rodas kaut kas pilnīgi jauns. NVO centra reorganizācijas laikā mēs ar Rūtu Dimantu un komandu izveidojām portālu Ziedot.lv, un Rūta Dimanta veiksmīgi turpina šo darbu. Toreiz tas bija mazs, jauns projektiņš, kas radās no NVO centra, kas savu darbību izbeidza. Tā ka arī šeit, es uzskatu, varētu būt kādi jauni biznesa virzieni. Tā kā esmu arī kā mentors darbojusies pie jaunu biznesu attīstības no nulles, es priecātos par jebkuru uzņēmēju, kurš šeit, tirgū, gribētu ko jaunu uzsākt. Viņam ir ideāla iespēja izmēģināt, kā produkts iet, kā sokas ar pārdošanu.

Vai turpināsiet tradīciju tirgū rīkot pasākumus?

– Protams, cilvēkiem patīk šie pasākumi, bet pašlaik mēs saredzam, ka mums ļoti labi iet videointervijas, Facebook reels. Nākamais solis būs konkursi Facebook. Nelielai atkāpei man ir stāsts par tomātu šķirni Direktors. Es ļoti daudzas lietas praktiski māku izdarīt pati, piemēram, kleitu uzšūt. Tā kā mans tēvs bija agronoms, māku audzēt arī stādus. No sēkliņas pati esmu izaudzējusi tomātu šķirni Direktors, kas nav plaši pazīstama un ko tirgū neesmu atradusi, bet ceru, ka nākotnē atradīšu. Facebook konkursā celsim godā tomātu. Balvā būs Ventspils tirgus suvenīru maisiņi un Tatjanas Určas bioloģiskajā saimniecībā audzētie tomāti. Aicinu piesekot mūsu kontam @Ventspils tirgus.

Atbildot par pasākumiem, kas būtu piemēroti tirgum, – tā ir izglītojošā izklaide un tematiskie tirgi, pasākumi. Cilvēkam patīk atnākt kaut ko darīt un pie reizes mācīties. Piemēram, kādi konservēšanas kursi vai tikšanās ar stādu audzētājiem, tirgus varētu būt tikšanās vieta adītājiem, tamborētājiem, kuri varētu apmainīties domām un kaut ko jaunu iemācīties un pie reizes iepirkties. Gribētu izmantot izdevību un visus aicināt 6. un 7. septembrī uz Rudens gadatirgu. Aicinu turpināt pieteikties arī tirgotājus. Vēl viena no Ventspils tirgus ekskluzivitātēm ir tā, ka stādu tirgotājiem visa produkcija ir izlikta pie automašīnām, kas ir ļoti ērti.

Mēs noteikti sadarbosimies ar Kultūras centru vai citiem interesentiem, kas nāks ar saviem piedāvājumiem rīkot pasākumus Tirgus laukumā.

Ventspilī esat jaunienācēja. Kā ceļš jūs atveda līdz mūsu pilsētai?

– Esmu jaunienācēja Ventspils darba tirgū. Pēdējos vairāk nekā 11 gadus dzīvoju Kuldīgā, no kuras ir mans vīrs. Esmu vadījusi tirdzniecības centru Apelsīns Ādažos un pēdējos gadus strādāju pie vēl viena jauna tirdzniecības centra attīstības līdz būvatļaujai. Esmu dzimusi rīdziniece, bet augusi Salaspilī. Kad mani vecāki jau bija diezgan ievērojamā vecumā, man viņiem vajadzēja daudz palīdzēt un es turpināju braukt no Kuldīgas gan uz Salaspili, gan uz darbu pie tirdzniecības centra projekta. Pēc vecāku aiziešanas mūžībā sāku meklēt darba iespējas šajā apkārtnē. Meklēju darbu, kas man būtu profesionāli interesants un ko es varētu darīt ar prieku. Tad nāca šis konkurss. Mani patīkami pārsteidza VNĪ komanda, viņu ātrums. Šeit es ar lieliem burtiem gribētu pateikt, ka reorganizācija nav optimizācija, jo optimizācijas gadījumā tikai samazina izmaksas, bet reorganizācijas – efektīvi izmantojam esošos resursus. Ko es ar to gribu teikt? Piemēram, ja jāsalabo krāns, protams, ir daudzreiz efektīvāk, kad kāds no VNĪ komandas operatīvi atbrauc un salabo krānu, nevis turēt tirgū speciālu štata vienību.

Man patīk multifunkcionalitāte – tas, ka katram cilvēkam jāmāk noklāt vairākas jomas, lai viņš varētu vajadzības gadījumā kādu aizvietot. Arī šeit, tirgū, mēs mācāmies aizvietot un būt multifunkcionāli. Es pēc grafika aizvietoju kolēģi, tirdzniecības speciālisti kasieri. Tas man arī palīdz ikdienā tikties ar tirgotājiem un izzināt viņu vajadzības.

Kādas izmaiņas tirgus štata sarakstā ir notikušas? 

– Tirgus štats ir ļoti minimāls, četri cilvēki. Šeit esmu es – tirgus vadītāja un attiecīgi arī aizvietoju tirdzniecības speciālisti kasieri. Ir uzkopšanas personāls un no VNĪ atnāk darbinieks uz konkrēti izpildāmiem darbiem. Tā kā šī man nav pirmā reorganizācija, tad varu teikt, ka ne visu vajag darīt tā, kā 20 gadus ir darīts. Darot lietas savādāk, var ekonomēt laiku.

Kādi ir jūsu pirmie secinājumi par tirgus reorganizāciju?

– Manā izpratnē reorganziāciju vajadzēja uzsākt ātrāk, bet lietas vienmēr notiek tad, kad tām ir jānotiek. Šis process iet ļoti pozitīvi, tirgus ir stabilizēts. Tirgus vienmēr paliks vieta, kur varēs samaksāt ar skaidro naudu, bet, apkalpojot lielu daudzumu klientu, piemēram, svētkos, mēs darbojāmies citādāk – tirgotāji rezervēja vietas, viņiem tika izrakstīti rēķini, daudzi maksāja ar pārskaitījumu, līdz ar to mēs samazinājām darba apjomu, kas būtu, ja visi vienlaicīgi sabrauktu, sāktu meklēt vietas un maksātu kasē. Vienkārši mēs daudzas lietas varbūt darām nedaudz savādāk. Pilsētas svētku un Jūras svētku tirgus arī bija viens no piemēriem, kad, lai apkalpotu lielu daudzumu tirgotāju, kuri ierodas vienlaicīgi, mums no VNĪ tika iedalīts palīgā cilvēks divas stundas no rīta, kurš pēc jau saskaņota plāna ar izvietojumu varēja sagaidīt un ierādīt vietas šiem tirgotājiem. Protams, nākotnē vairāk skatīsimies uz zonējumu, kā saderīgāk salikt tirgotājus kopā. Es redzu jomas, kas ir jāuzlabo, bet tas, kas man vienmēr ir palīdzējis un ko es turpinu, – ir jāsaprot prioritātes. Ja es cīnīšos ar visām mazajām nebūšanām, tad mēs neiesim uz lielo rezultātu, ko gribam sasniegt. Pašlaik ar prieku varu teikt, ka tirgus ir stabils, tas ir dzīvs organisms, uz piektdienām, sestdienām piesakās aizvien vairāk tirgotāju. Facebook mums ir ļoti labs pārdošanas kanāls. Reels un videointervijas cilvēki jau skatās gandrīz kā seriālus, un cilvēki tad nāk jau pie konkrētiem tirgotājiem, ir šī personalizētā iepirkšanās, ko mēs nesaņemam lielveikalā. Es nenolieku lielveikalus, man ar tiem arī brīnišķīga sadarbība bijusi, bet tas ir pavisam cits segments.

Vai jums ir izdevies piesaistīt jaunus tirgotājus?

– Tagad tam man būs vairāk laika, jo man jau ir jābrauc uz tirgiem. Līdz šim es netiku izbraukt – tik, cik savā brīvajā laikā aizbraucu uz tirdziņu Alsungā un uzrunāju tirgotāju Kalniņkalni, kurš atbrauca izmēģināt un turpina no furgona tirgot gaļu piektdienās pie Ventspils tirgus paviljona. Arī šodien (21. augustā – red. piez.) man ir tikšanās ar vienu tirgotāju, kuru es, braucot garām, pie lielveikala redzēju ar grilētām vistiņām, viņi arī kūkas cep. Es parādīšu iespējas, aicināšu izmēģināt. Atgriežas tirgotāji, kuri ir bijuši iepriekš un tagad redz tirgus aktivitāti. Tas ir plānveida darbs, aktīvās pārdošanas process, kas nav vienkāršs, bet ir jāturpina.

Vasaras sezona tuvojas noslēgumam. Kāda tā ir bijusi tirgū?

– Tā bija dinamika un pārmaiņas. Tirgotāji vispirms noticēja, ka ar reels, intervijām un digitālo mārketingu var ļoti daudz panākt, lai pircēji nāk pie viņiem. Sāk parādīties tirgotāji, kuri grib arī paši par sevi pastāstīt. Cilvēki iedomājas, ka visi par viņiem zina, bet tā nav. Tirgotājiem aizmugurē ir plaukti – bezmaksas reklāmas laukums, ko izmantot. Vasarā bija daudz tūristu. Te ir ļoti lielas iespējas tūristiem izveidot piedāvājumu, jo pašlaik tūristi vairāk aprobežojas ar to, ka aiziet pie kariljonu pulksteņa, nofotografējas, bet vai kāds ir redzējis tirgū T krekliņus ar kariljonu pulksteni? Manā izpratnē šis kariljonu pulkstenis ar laika un zvanu saspēli ir liela vērtība. Jāpastiprina stiprās puses, un tad pamazām var kārtot tās, kas ne tik labi iet. Es kā vadītāja esmu strādājusi krīzes pārvarēšanā, tāpēc varu teikt, ka koncentrēšanās uz to, kas strādā, dod daudz lielāku efektu.

Kas vēl ir tās lietas, kas Ventspils tirgus gadījumā veiksmīgi strādā?

– Mums ir šie tirgotāji, kuri ir izcili ar savu produkciju, pieredzi un māku pasniegt. Ir paviljons ar ekskluzīvo gaļas, mājas desu un kūpinājumu piedāvājumu. Tik tiešām ekskluzīvo, jo Rīgas Centrāltirgus ir paziņojis par plāniem slēgt vai pārveidot savu gaļas paviljonu. Ventspils tirgū ir svaigā gaļa un arī zivis. Es pat nezinu, kur es citur varētu tagad aizbraukt un svaigas zivs nopirkt, ja nu kaut kur pie Rojas zvejniekiem. Vismaz Rīgā tas nav tik vienkārši. Un ir iespēja piebraukt pie Ventspils tirgus ar mašīnu pēc savas zivs, gaļas vai stādiem. Šodien tā ir ērtība. Protams, ir uzlabojamās lietas. Jāturpina strādāt pie sortimenta izvērtēšanas, jo viens sortimenta veids ir ļoti plaši pieejams, cita vienkārši nav.

Piemēram?

– Piemēram, kūkas – varbūt ir sestdienā mazu brītiņu, bet momentāni tiek izpirktas. Ir tirgotāji, kuri nestrādā katru dienu vai atnāk konkrētos laikos, bet mums jātiecas uz to, lai cilvēks zina, ka tirgus darba laikā viņš varēs vajadzīgo nopirkt arī pirmdienā vai otrdienā. Lai ir vismaz minimums, bet sortiments būtu noturēts.

Kā esat iejutusies Ventspilī?

– Ja sākumā domāju, ka katru dienu pēc darba varēšu aiziet līdz jūrai, tad diemžēl man tas nav izdevies. Tikai brīvdienās varu līdz jūrai aizbraukt.

Kā atpūšaties no darba?

– Ar vīru un draugiem braucam apceļot muižas un pilis Latvijā. Kādreiz bija ļoti jauks pasākums Apceļo Kurzemi, un es ceru, ka to kaut kad atjaunos un tad arī tirgus būtu viena no vietām, kuru varētu apskatīt un atzīmēties. Man jau ar to savu biznesa ievirzi vienmēr gribas paskatīties arī mazos dzīvesstila biznesiņus, kas mani ļoti iepriecina ar savu radošumu un uzņēmību. Piemēram, apskatījām brīnišķīgu vīngliemežu audzētavu. Toreiz meitai bija desmit gadu, un mēs mājās uztaisījām tādu mazu aizgaldiņu vīngliemežiem. Tas bija tik interesanti tāda vecuma bērnam, jo viņa varēja viņus barot ar arbūzu un gurķu mizām. Iepazināmies arī ar tējas audzēšanu, kaltēšanu. Tā kā esmu nākusi no agronoma ģimenes, ar vecākiem braucām uz puķu draugu saietiem. Ļoti ceru, ka kādreiz varbūt Ventspilī būs puķu draugu saiets Tirgus laukumā. Man ir suns Remingtons, reta šķirne – hofavarts, kopā ejam pastaigās. Pilsētas svētkos bija rekords dienā – nogāju 25 000 soļu. Vēl viens no maniem hobijiem ir dejošana.

Ikdienā braukājat no Kuldīgas uz Ventspili. Vai neplānojat uz šejieni pārcelties pavisam?

– Man patīk braukt ar mašīnu. Ņemot vērā, ka savulaik esmu braukusi maršrutā Kuldīga–Salaspils–Ādaži–Kuldīga sniegā, miglā un visādos apstākļos, atbraukt uz Ventspili ir tuvāk. Par pārcelšanos, dzīvesvietas maiņu tu nekad nevari pateikt nekad. Visam savs laiks.

Mūsdienās jau arī attālumi nav šķērslis.

– Es teiktu tā – vai es dzīvotu tepat, aiz Ventspils, vai kādus kilometrus tālāk, tā nav robeža. Robežas ir tās, ko paši mēs sev radām. Ventspilī vēl lielais pluss ir jūra. Skats uz jūru rada plašuma, brīvības un domu lidojuma sajūtu.