Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sniegto informāciju 2024. gada 1. pusgadā Ventspilī apstrādes rūpniecības komersantu saražotās produkcijas apgrozījums sasniedza 178 milj. EUR.
Ventspils – viena no vadošajām rūpniecības pilsētām Latvijā
18
Salīdzinot 2023. gada 1. pusgadu ar 2024. gada 1. pusgadu, Ventspilī strādājošiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem apstrādes rūpniecības produkcijas apgrozījums ir bijis vienādā apmērā.
Ventspilī apstrādes rūpniecības uzņēmumu lielākā daļa produkcijas – 84% – 2024. gada 2. ceturksnī tika eksportēta, kas dod iespēju Ventspils apstrādes rūpniecības uzņēmumiem realizēt savu produkciju lielākos, augstākas maksātspējas tirgos. Tas ir augstākais eksportētās produkcijas īpatsvars starp valstspilsētām un augstāks nekā vidēji Latvijā (65%)
No kopējā Ventspils apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma 2024. gada 1. pusgadā 74 milj. EUR jeb 47 % produkcijas tika saražoti Ventspils uzņēmumos, kas strādā apstrādes rūpniecības nozarē “Metālapstrāde un mašīnbūve”. Salīdzinājumam – 2023. gada 1. pusgadā mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumi bija saražojuši 88 milj. EUR jeb 48 % no kopējās 1. pusgada produkcijas izlaides.
Lielākie metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumi Ventspilī ir SIA “Bucher Municipal”, SIA “Malmar Sheet Metal”, SIA “Ventspils metināšanas rūpnīca”, SIA “Kalmeta” un SIA “Parkit”.
Arī 2024. gada 1. pusgadā Ventspilij ir augstākais rādītājs apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjomā starp valstspilsētām, rēķinot uz 1 iedzīvotāju, kas ir divas reizes lielāks nekā produkcijas izlaides apjoms uz 1 iedzīvotāju Latvijā vidēji.
Rēķinot absolūtajos skaitļos, saražotās produkcijas apjoms uz 1 iedzīvotāju Ventspilī 1. pusgadā bija 5 451 EUR vērtībā, Valmierā – 4 884 EUR vērtībā, bet Latvijā vidēji – 1 245 EUR vērtībā.
Līdzīgi kā 2023. gada 1. pusgadā, salīdzinājumā ar valstspilsētām absolūtajos skaitļos Ventspils arī 2024. gada 1. pusgadā gan pēc produkcijas izlaides apjoma vērtības, gan apgrozījuma apsteigusi tādas vēsturiski rūpniecībā vadošas Latvijas pilsētas kā Jelgava, Valmiera un Daugavpils, šobrīd ieņemot otro vietu starp valstspilsētām, atpaliekot no Liepājas (5. attēls). Līderpozīcijās nemainīgi ir Rīga, kurā rūpniecības produkcijas uzņēmumiem apgrozījuši 1,75 mljrd. EUR.
Komentāri (18)
Ir meli, ir lieli meli un vēl ir arī statistika. Un šis raksts ir lielisks piemērs. Ventspils tabulā pirmā vietā apstrādes rūpniecībā uz vienu iedzīvotāju. Un tagad paņemiet uz sareiziniet ar iedzīvotāju skaitu un vo vellos diženā Ventspils uzreiz nevis tabulas priekšā, bet kaut kur dibenam pa vidu.
Par meliem-visprecīzāk esot izteicies dr.Gebelss (Paul Joseph Goebbels).
Jau kuro gadu šo liek un ikkatru reizi netiek norādīts galvenais - IIN un sociālā nodokļa iemaksas :)
par 2023.g. no ventspils.lv
Bucher Municipal” – 1,1 milj. EUR (ražotne ar augstu pievienoto vērtību)
AS “DIĀNA” Mājai un dārzam – 0,6 milj. EUR (pārdevējas, noliktavu strādnieki)
SIA “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” – 1,6 milj. EUR
Tieši tā!
https://www.ventspils.lv/app/uploads/2024/06/publicesanai.pdf
Un kurš liedz to apskatīties Lursoftā vai firmas.lv?
Atbild Ekonomikas un iepirkumu nodaļa:
IIN (iedzīvotāju ienākuma nodoklis) un NĪN (nekustamā īpašuma nodoklis), ko komersanti samaksā, tiek vērtēti reizi gadā, apbalvojot lielākos nodokļu maksātājus. Vēlamies norādīt, ka sociālās iemaksas paliek iedzīvotāju rīcībā, un pašvaldības no šīm iemaksām nesaņem nekādu daļu. Attiecīgi, ja runa ir par nodokļu maksājumiem, jāņem vērā atšķirība starp IIN un sociālo nodokli.
Ja Jūs interesē nomaksāto IIN un NĪN nodokļu apjoms, aicinām iepazīties ar šo ziņu: https://www.ventspils.lv/godinati-ventspils-lielakie-nodoklu-maksataji-2/.
@sranski, neviens neliedz :) Vēršu uzmanību uz to, ka es iestādu tavā zemītē kartupeļus, rudenī noroku un aizvedu. Labākajā gadījumā paldies pasaku :D Šeit stāsta, cik tonnas es izaudzēju un aizvedu ;)
Kāpēc pie saražotā apjoma galvenais IIN ?
It sevišķi pēdējos gados, kad digitalizācija vai programmnodrošinājumi ielaužas visās sfērās un tādejādi ļauj samazināt izmaksas.
IIN un soc.iemaksas noteikti ir svarīgs rādītājs, bet citā jautājumā.
Ventspils SEZ:
Tiešo nodokļu atvieglojumi ir nekustamā īpašuma un uzņēmuma ienākumu nodokļu atlaides līdz pat 80 %, kamēr uzņēmums kompensē kopējo investīciju summu līdz 35 % (55 % — mazajiem uzņēmumiem un 45 % — vidējiem uzņēmumiem). Faktiski tas nozīmē, ka brīvostā tiek piemērota 4 % uzņēmuma ienākuma nodokļa un 0,3 % nekustamā īpašuma nodokļa likme. Savukārt, izmaksājot dividendes uzņēmumam, kas atrodas SEZ, peļņas nodoklis ir 4 % ierasto 20 % vietā. Atvieglojumi ir iespējami arī netiešajiem — PVN, akcīzes un muitas — nodokļiem.
@Kristiāna. Tas "cits jautājums" ir tieši svarīgākais iedzīvotājiem un pilsētai - kādas algas maksā darbiniekiem. Pilsētai vēl svarīgs NĪN, iedzīvotājiem - soc. nodoklis.
Turklāt jums jāsaprot, ka nevienu nenosodu ne par saražotajām tonnām, ne samaksātajām algām. Novēlu lai konveijerniekiem ir lielākās algas Latvijā. HM Ventspilī lai maksā vairāk kā Ogrē utml. :D
Salīdziniet arī ražosānas darbinieku atalgojumu Ventspils rūpnīcās ar citu pilsērtu rūpnīcām :) Arī būsim vadošie?
Lembis sen atpakaļ smuki nogrieza algas no rīdziniekiem pārņemtajā ražošanas uzņēmumā, nav ko bauriem labi pelnīt...
Kristiāna. Kurās no Ventspilī ražojošiem uzņēmumiem ir ielauzusies digitalizācija un programmnodrošinājumi ? Ventspils metināšanas rūpnīcā vai varbūt Malmārā, vai varbūt Kalmetā vai Bucherā, vai varbūt Diāna Svecēs, vai vēl kādā no Ventspilī ražojošajiem ? Šitās glupības, ko Tu gvelz tikai pierāda, ka Tev nav ne mazākā sajēga, kā tiek saražota produkcija 95 % Ventspils ražotnēs, ko viņi realizē. Tas viss ir ventspilnieku roku darbs. Jeb Tu uzskati, ka Bucherā pieliktie projektori ir tā digitalizācija ? Vai varbūt Parkit CNC frēzes ir tā mega digitalizācija ? Izlien no savas alas !
Tēma, laikam ir par saražoto produkcijas daudzumu uz vienu iedzīvotāju, nevis par IIN. Gan jau šajos skaitļos nav iekļauts saražotais atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju.
Saprotu, ka galvenais ir par kaut ko pacepties, lai varētu visu pārvērst farsā. Par rezultātiem būtu jāpriecājas, bet tas jau nav ventspilnieku garā.
Kriko - nezinu par svecēm, bet "Bucherā" gan esmu redzējusi!
Un tad jau mēs te esam ģēniji, ja sasniedzam tādus rezultātus bez programmnodrošinājumiem ar pagājušā gadsimta metodēm.
Bet, ja nopietnāk, tad tāds sīkums - bez programmnodrošinājumiem šodien vairs nedarbojas pat neviena noliktava, par grāmatvedību, kam katru gadu pilnveidojumi pat nerunājot.
Nav jau akmens laikmets, lai grāmatvedību vestu žurnālos, nu i salīdzinājāt... Ražošanas procesa digitalizācija bija domāta!
ventspilnieks 36,7 - es jau neteicu, ka nodokļi nav svarīgi!!
Es teicu - "cits jautājums", kas nenozīmē "nesvarīgs".
Domāju, ka par nodokļiem jābūt atsevišķam materiālam, nevis visām tēmām sajauktām vienkopus, jo tad lielā masā pazūd katras tēmas svarīgums.
Oi, žurciņ... nu kāpēc te visi spēj izlasīt tikai pusi no teikuma un tad šausmināties?
Grāmatvedību šajā jautājumā es jau nodēvēju kā "sīkumu".
Bet "Bucherā" digitalizācijas procesi darbojas jau sen.