Brīvprātīgie bibliotēkā palīdz apgūt latviešu valodu

Pārventas bibliotēkas vadītāja Solvita Štekerhofa stāsta, ka ideju par latviešu valodas kafejnīcu aizguvusi no Skandināvijas valstīm, kur notiek līdzīgi pasākumi. Valodas kafejnīcas tur rīko kā regulāru pasākumu, kur, neformāli un jautri sarunājoties pie tējas vai kafijas tases, praktizēt valodu. Tās ir atvērtas ikvienam, par dalību nav jāmaksā.

Ventspilī latviešu valodas praktiskās nodarbības pieaugušajiem Valodas kafejnīca notiek kopš jūnija. Pirmajā nodarbībā sapulcējies pilns amfiteātris ar cilvēkiem, bet laika gaitā pulciņš krietni samazinājies – dienā, kad viesojamies bibliotēkā, pie diviem galdiņiem savas latviešu valodas prasmes divu brīvprātīgo vadībā uzlabo ap 15 ventspilnieku.

Viena no brīvprātīgajām, kura atsaukusies bibliotēkas aicinājumam, ir Mārīte Kuzmane. Šis nav viņas vienīgais brīvprātīgais darbs – viņa vada arī pensionāru biedrību Ventspils liedags un darbojas Latvijas Pensionāru federācijas padomē. «Nekad neesmu iedomājusies, ka man dzīve būtu garlaicīga. Vienmēr esmu atradusi, ar ko nodarboties,» stāsta Mārītes kundze, piebilstot, ka neiešot jau sēdēt mājās un vaidēt. Arī vīrs viņas aktīvo darbošanos atbalstot.

Pensionētā skolotāja dzīvo netālu un atnākusi vispirms apskatīties un aprunāties, bet tagad ik otrdienu vada nodarbību vienai no grupām, kā pati saka, «lai neaizmirstu, ko es 40 gadus esmu darījusi». Mārītes kundze atzīst, ka viņai vienkārši ļoti patīk darbs ar cilvēkiem – tā tas bijis jau kopš augstskolas un darba gaitu pirmsākumiem. Mārītes kundzes grupā ir septiņi cilvēki, kuri ik otrdienu pulcējas uz nodarbību. Grupas sastāvs gan kopš nodarbību pirmsākumiem esot mainījies. Uz šejieni nāk cilvēki, kuriem ikdienā trūkst iespēju runāt latviski.

Skolotājas pieeja valodas apguvei ir nopietna – ir izveidots nodarbību plāns, dalībnieki strādā ar darba burtnīcām un arī mājās, jo nedaudz vairāk par stundu reizi nedēļā esot par maz, lai kaut ko patiešām apgūtu – nevarot tikai atnākt papļāpāt. «Tam nav nozīmes, ja mēs tikai atnākam te laiku pavadīt. Ja mēs tiekamies tikai vienreiz nedēļā, tas nozīmē, ka mēs ļoti daudz ko aizmirstam, neatceramies. Mums jāstrādā arī mājās,» skaidro Mārītes kundze. Viņa priecājas, ka audzēknes jau ir pieradušas pie mācību procesa, pašas bez atgādinājuma veic pierakstus, seko līdzi nodarbību tēmām un aktīvi līdzdarbojas.

Tēmas lielākoties ir sadzīviskas, piemēram, sasveicināšanās, iepazīšanās, apsveikums jubilejā, par dārzu, mežu, braukšanu sabiedriskajā transportā, iepirkšanos, došanos pie ārsta, uz slimnīcu, poliklīniku, aptieku. Tāpat audzēknes pēta Ventspils tūrisma brošūras latviski un krieviski, salīdzina tekstu, mācās par pasākumiem un latviešu tradīcijām. Mācījušies arī pastāstīt par to, kas patīk un nepatīk. Tēmu apguvi Mārītes kundze nesteidzina – ļauj audzēknēm pie vienas tēmas pakavēties ilgāk, ja ar kaut kā apgūšanu sokas grūtāk.

Ventspils bibliotēkas direktore Astra Pumpura ir ļoti pateicīga brīvprātīgajām par latviešu valodas nodarbību vadīšanu. Viņa norāda, ka bibliotēkās laipni gaidīti arī citi brīvprātīgie, kuriem būtu interese kaut ko palīdzēt, piemēram, pasākumu rīkošanā, materiālu skenēšanā vai citos darbos. Tie, kuri vēlas iesaistīties brīvprātīgo darbā, aicināti pieteikties kādā no Ventspils bibliotēkām.