Neviens mūsu vietā nedarīs (VIDEO)

Joprojām notiek darbs pie ostu reformas. Atšķirībā no iepriekšējās reformas, kur lēmumus pieņemtu tikai valsts, tagad runā par to, ka loma būtu arī pašvaldībām. Vai nesanāk tā, ka valsts ar tai uzticēto pienākumu netiek galā un piesaista atkal pašvaldības, lai tās cīnās ar sekām?

– Ostu pārvaldības modeli pēc PSRS sabrukuma Latvija 1993. gadā pārņēma pēc Rotderdamas ostas piemēra, tajā laikā tā bija lielākā pasaulē un attiecīgi arī Eiropā. Šis modelis savu dzīvotspēju pierādīja 25 gadus. Ostas valdē bija četri pārstāvji no pašvaldības un četri – no valdības. 2019. gada decembrī pēkšņi viss tika izmainīts un pašvaldības pārstāvji tika izmesti, un to sauca par ostu reformu. Modelis kļuva ļoti līdzīgs tam, kāds bija padomju laikā, kad Ventspils ostu pārvaldīja valsts. Kāds ir rezultāts? Kravu apgrozība Ventspils ostā 2023. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu ir samazinājusies divas reizes, un tas arī bija gaidāms, jo ostu sāka pārvaldīt rīdzinieki. Tagad, kad Kariņa valdības vietā nākusi Siliņas valdība, ir kaut kāda sakustēšanās, bet, ar ko tā beigsies, absolūti nav zināms. Šī tā saucamā reforma ir milzīgs trieciens ne tikai Ventspils ostai un Rīgas ostai, kur arī ļoti būtiski samazinājusies kravu apgrozība, bet vispār visai tranzīta nozarei, jo faktiski Kariņš paziņoja, ka tranzīts Latvijai nav vajadzīgs. Tātad starptautiskajā darba dalīšanā transporta jomā Latvija no savām ģeogrāfiskajām priekšrocībām oficiāli atteicās. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc šobrīd Latvijā ir tik dziļa sociālekonomiskā krīze.

Tomēr, ja pašvaldība turpmāk iesaistītos ostas darbībā, vai situācija varētu uzlaboties?

– Nevar uzlaboties. Izliets ūdens nav sasmeļams. Turklāt Brīvostas pārvaldes darbības rezultāts pagājušajā gadā ir faktiskie zaudējumi – seši miljoni eiro. Brīvostas pārvalde nevar atdot kredītus šīs darbības rezultātā, un faktiski, ja kreditori neatliek kredītu maksājumu, tad Brīvostas pārvaldei ir maksātnespēja. Tāds ir tas faktiskais atlikums, bet – kam ir vara, tie ir lēmēji, lai arī cik stulbus lēmumus pieņem. Par Kariņu, Linkaitu, Bordānu kāds balsoja. Sakiet paldies tiem, kas par viņiem balsoja.

Šobrīd notiek darbs pie nākamā gada valsts budžeta. Kādas, jūsuprāt, ir tā galvenās iezīmes un ar ko iedzīvotājiem vajadzēs rēķināties nākamajā gadā?

– Sāksim ar statistikas datiem. Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2023. gadā Ķīnā ir 5,2%, Krievijā 3,6%, pasaulē vidēji 2,7%. Arī ASV neslikti – 2,5%. Eirozonā, kurā mēs ietilpstam, pieaugums ir 0,4%, bet Latvijai tas ir negatīvs – mīnus 0,3%.

Kāds tam sakars ar budžetu? Ļoti vienkārši. Latvijas IKP pagājušajā gadā noapaļojot bija 40 miljardi eiro. No IKP 31% tiek iekasēts nodokļos. Tātad, ja Latvijai būtu IKP pieaugums par 5%, tas nozīmētu pieaugumu par diviem miljardiem eiro, no kuriem 31% ir nodokļi. 31% no diviem miljardiem – tas būtu par 600 miljoniem vairāk. Bet, ja pieaugums ir negatīvs, jūs iekasējat mazāk. Kamēr Latvijai būs šāds negatīvs IKP pieaugums un kamēr nebūs vismaz pasaules vidējā pieauguma, kamēr tas nebūs lielāks par Krievijas vai tāds kā Ķīnā, tikmēr valstij naudas katastrofāli trūks. Ko dara valdība? Pirmkārt, aizņemas, un otra lieta, kas tagad budžetā ir paredzēts, – palielinās nodokļus. Par to maksās uzņēmēji un maksāsim mēs visi. Kā tas veicinās izaugsmi? Nekā! Tāpēc budžetā naudas trūkst. Kamēr Latvijai nebūs vismaz pasaules vidējās izaugsmes, tikmēr būs katastrofāli slikts finanšu stāvoklis un Latvija turpinās aizņemties aizvien lielākā mērā. Mēs jau esam atpalicēju zonā. Eirozona parāda, ka tā nav konkurētspējīga, dzīvotspējīga. Eiropa mirst, salīdzinot ar pārējās pasaules attīstību. Kas savāc to, ko zaudē ES ekonomikā? Ķīna. No 2008. līdz 2023. gadam Ķīnas īpatsvars pasaules ekonomikā pieaudzis par 135%. ASV īpatsvars pieaudzis par 13%. Bet ES ir par 32% samazinājums. Latvijai – par 27%. Latvija kopā ar ES totāli atpaliek pasaules globālajā konkurencē. Ja mēs neesam konkurētspējīgi, tad mūsu vieta ilgtermiņā ir aizvien vairāk starp pasaules nabadzīgākajām valstīm. Vecā Eiropa jeb Rietumeiropa faktiski dzīvo uz pagātnes koloniālā mantojuma un šobrīd nav konkurētspējīga. Runājot konkrēti par Latvijas valsts budžetu, iedomājieties – pirmajā lasījumā apstiprināts, ka trūcīgajiem, kas agrāk ceturksnī saņēma divas pārtikas pakas par 25 eiro gabalā, tagad noņems vienu paku, un maznodrošinātie vispār nesaņems. Tādā veidā ieekonomē 10 miljonus eiro, atņemot visnabadzīgākajiem. Jūs visi maksājat sociālo nodokli, lai saņemtu pensiju, un maksājat arī pensiju otrajam līmenim. Tagad daļu pensiju otrā līmeņa [iemaksas likmes] noņem nost [pārnesot to uz pensiju pirmo līmeni], lai valsts budžetā dabūtu papildinājumu – 150 miljonus eiro. Jūsu nākotnes pensija nākamgad tiek apēsta. Tiek paziņots, ka tas ir pagaidām. Es ļoti labi zinu, ka tas, kas ir pagaidām, ir uz mūžu. Situācija ir katastrofāli slikta, jo Latvija ir atbalstījusi tik kaitīgas sankcijas pati pret sevi, ko pēc Latvijas lūguma ieviesušas ES un ASV, ka tas žņaudz nost Latvijas tautas saimniecību. Krievijai 2023. gadā jeb otrajā sankciju gadā attīstība bija 3,2%, bet tie, kas ieviesuši sankcijas, ir zem Krievijas attīstības. Sankciju politika nāvīgi sit pa pašu sankciju ieviesēju tautas saimniecību. Amerikāņi dara gudri – viņi ievieš ekonomisko sankciju paketi, bet pēc tam izdod atļauju, ka sankciju aptur, jo tā ir kaitīga viņu ekonomikai. Piemērs – tas pats [mangāna] rūdas tranzīta aizliegums. Kas no tā zaudēja? Latvija nesaņem kādus 20 miljonus eiro nodokļos, bet rūdu pārkrauj Krievijas ostas un gruzīni. Pret ko ir sankcijas? Pret Latviju. Kas tās ieviesa? ES pēc Latvijas iniciatīvas. To, ko es runāju, ne no viena nedzirdēsiet. Tāpēc, ka apkārt ir meli, meli un tikai meli, bet patiesība ir ārkārtīgi skaudra. Gudrais nešauj sev kājā.

Vēl viena lieta – mums trīs gadus stāstīja, tagad tas ir mazliet pieklusis, ka tūlīt, tūlīt Krievija karos ar Latviju un līdz ar to NATO karos ar Krieviju Latvijas teritorijā. Kāds tam ir rezultāts? Vai kāds investēs 200 km attālumā no Krievijas robežas, kurā tūlīt karos Krievija ar NATO Latvijas teritorijā? Es zinu cilvēkus, ģimenes, kas pārdod savus īpašumus un brauc prom no Latvijas. Man ir lielas acis, es prasu: ko jūs darāt, kāpēc? Tie ir jauni cilvēki, bērni knapi iet skolā. Jaunās mājvietas valodu un kultūru nezina. Viņi saka: mēs negribam būt valstī, kuras teritorijā būs karš. Šai propagandai ir ļoti smagas sekas, arī tautsaimniecībā un cilvēkresursos. Tāda ir skaudrā patiesība.

Kādi procesi pasaules politikā šobrīd var kaitēt arī Latvijai?

– Latvijai visvairāk kaitē jebkurš konflikts Eiropā. Karš Ukrainā ir absolūti pret Latvijas interesēm. Latvijas galvenā interese ir, lai tas tiek atrisināts sarunu ceļā un karš Ukrainā beidzas.

Vai ASV prezidenta vēlēšanu rezultāts neietekmēs Latviju?

– Trampu mēs jau pazīstam. Viņš saprot drēbi. Ķīnas attīstība ir divreiz straujāka nekā ASV. Ja tā turpināsies, Ķīna apsteigs ASV un būs galvenā pasaules ekonomika, ar laiku – arī militārā jomā. Līdz ar to Tramps, kad četrus gadus bija prezidents, piegrieza skrūves Ķīnai. Detaļas, kā viņš to darīs, nezinu, bet tas, ka viņš to darīs, ir par 200%. Tramps pateica: gribat, lai ASV jūs aizsargā? Laipni lūdzu! Bet uz katru dolāru, ko ASV tērē Eiropas aizsardzībai, jums jāsamaksā ASV 1,5 dolāri. Miljardu iztērē, pusotru miljardu samaksā, bet par velti mēs jūs neaizsargāsim. Ko jūs viņam varat pārmest? Viņš saka: Amerika pirmajā vietā. Bet kā interesēm tad viņam jābūt pirmajā vietā, ja ne Amerikas? Runājot par Demokrātu partiju – viņi tagad ir bijuši pie varas četrus gadus un jūs redzat, kā tur iet.

Tuvojas valsts svētki. Kādu redzat Latvijas nākotni?

– Ja tad, kad es balsoju par Latvijas neatkarību, kāds man būtu teicis, ka mūsu attīstības dinamika būs šāda, es teiktu, ka viņš ir Interfrontes propagandists. Bet kāpēc ir tāds rezultāts? Tāpēc, ka nav vadītāja. Bet mans novēlējums svētkos – mums ir sava valsts, un, ja mums ir problēmas, tās esam radījuši mēs paši un tikai mēs paši tās varam atrisināt. Neviens mūsu vietā to neizdarīs. Tāpēc es novēlu visiem nākamajā valsts dzīves gadā būt gudrākiem, tai skaitā balsojot.