Lembergs: ''Jūtos gandarīts strādāt piezemētākā režīmā''

Intervijā viņš komentēja arī mūsu sportistu sniegumu olimpiskajās spēlēs, Ostu likuma grozījumu negatīvās sekas, daudzdzīvokļu māju plānoto būvniecību Saules ielā u. c. aktualitātes.

Aizvadītas olimpiskās spēles, kurās piedalījās arī ventspilnieki. Kā vērtējat mūsu sportistu sniegumu?

– Es domāju, ventspilnieki bija izcili – gan Lasmanis, gan Zēbolds, kurš finālā bija astotais, gan Rūta Kate Lasmane. Suharevs pēc viņa rezultātiem trijniekā varēja būt, bet – trauma ir trauma. Protams, medaļa vienmēr ir patīkami, bet sports ir sports. Mēs varam būt ārkārtīgi lepni par sportistiem, kas ir mūsu nelielajā pilsētā. Kad mēs pirms 24 gadiem atklājām skeitparku, olimpietim [Zēboldam] bija viens gads. Tad, protams, nevienam prātā neienāca, ka tāds sporta veids būs olimpiskajās spēlēs, bet nu mūsu olimpietis ir pasaules astotniekā. Man ir patiess prieks, ka pasaules labākie atlēti dzīvo starp mums.

Latvijas delegācija neizcīnīja nevienu medaļu. Vai pie vainas ir nepietiekamais valsts finansējums sportam?

– Naudas vienmēr būs par maz. Es domāju, ka salīdzinoši Latvija jau krietni finansē sportu, bet sporta pedagogu un treneru darbs gan netiek pienācīgi novērtēts. Sportiskie rezultāti ir tādi, kādi ir treneri. Piemēram, mūsu Andruškēvičs svarcelšanā uz katrām olimpiskajām spēlēm aizved sportistu vai pat sportistus, kas iekļūst pasaules desmit labāko atlētu vidū. Ja ir izcils treneris, būs izcili sportiskie rezultāti, jo viņš atradīs talantu, ko iespējams izkopt līdz visaugstākajam līmenim. Lai olimpiādē būtu augstā vietā, visu izšķir sīkumi, nianses, ko tikai izcils treneris redz un prot izkopt. Principā man grūti pateikt, kurā sporta veidā Latvijā ir slikta materiāli tehniskā bāze treniņiem. Ja salīdzinām ar 1980. gadu, kad Dainis Kūla kļuva par olimpisko čempionu... Drīz būs 30 gadi, kopš Ventspilī izveidojām Olimpisko centru – pirmo Latvijā. Kas te pirms tam bija? Nekā nebija. Viss ir treneros!

Nākamais gads ir pašvaldību vēlēšanu gads. Kādas ir jūsu prognozes, vai saglabāsies līdzšinējais mērs vai notiks izmaiņas, un vai vispār mums ir mēra kandidāts?

– Šī gada maijā bija man svinīgs brīdis. Tika pavilkta svītra, ja tā drīkst izteikties, Lemberga laikam, brīdī, kad nodeva ekspluatācijā brīvdabas muzeja jauno ēku. Pirms tam nodeva Gāliņciema bibliotēku, VIZIUM un rodeļu trasi. Tie visi ir agrāk sākti projekti. Protams, es kā deputāts cenšos uzraudzīt procesu. Es piedalos personīgi arī divās komisijās un vadu Sociālo jautājumu komiteju. Bet komandai, kas vada pilsētu, jāmainās, un skaidrs, ka partija Latvijai un Ventspilij startēs pašvaldību vēlēšanās. Kas būs sarakstā, to lems valde un vērtēs sapulce. Tam vēl ir mazliet laiks. Es jūtos gandarīts, ka varu strādāt piezemētākā režīmā, kādā neesmu dzīvojis 35 gadus. Man aug puika, un es viņam varu veltīt laiku – atšķirībā no pirmajiem diviem bērniem, kur es biju astoņos darbā un desmitos vakarā mājās, bez brīvdienām un svētku dienām, un garākais atvaļinājums varēja būt maksimums viena nedēļa, un arī tad tu nedrīksti atslēgties, tāpēc ka pilsēta ir dzīvs organisms. Bet nu – izaicinājumi ir, tā ka vadībai būs ko darīt.

Bet vai ir kāds, kas mērķtiecīgi iet uz šo amatu, vai šobrīd vēl ne?

– Šobrīd vēl īsti tāda runa nav bijusi. Jūs pareizi, pēc manām domām, uzstādāt jautājumu. Visu izšķir pirmā persona – mērs. Un ir ārkārtīgi svarīgi, cik viņam ir plaša domāšana, kā viņš redz laukumu, kā viņš prot uzklāt galdu, dzīvot un strādāt politiskajā virtuvē, kur diezgan bieži ir arī nepatīkamas smakas, bet svarīgs jau ir rezultāts. Bet es netaisos iet, kā teikt, pensijā. Nē. Ja partija Latvijai un Ventspilij turpinās būt pie varas un es būšu arī atbalstīts kaut kādā veidā no vēlētāju puses, es to procesu uzraudzīšu, un es esmu diezgan neērts tajā ziņā.

Valdība ir atbalstījusi Satiksmes ministrijas sagatavotos noteikumus, lai ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu īstenotu videi draudzīgas infrastruktūras attīstību Ventspils un Liepājas ostās. Vai šis finansējums palīdzēs ostai atgūties?

– Atgādināšu – 2019. gadā Kariņa, Bordāna un Linkaita valdība caur Saeimu izgrūda likumu, ar kuru Ventspils un Rīgas pašvaldības tika izmestas no brīvostu valdēm, un tās turpināja vadīt tikai valsts virzīti partiju pārstāvji. Ventspilī ne formāli kā vietnieks, bet faktiski reāli ostu sāka vadīt Ģirts Valdis Kristovskis. Mana dziļākā pārliecība ir, ka rīdzinieki mums laimi nenesīs un to nenesīs ne Maskava, ne arī Berlīne. Tikai mēs paši varam atnest sev laimi, godprātīgi, aktīvi, radoši strādājot. Rīdzinieki salaida visu pilnīgā grīstē. Pēc būtības viņu darbība bija virzīta, lai likvidētu ostu – gan Ventspils, gan Rīgas, gan tranzītu, gan Latvijas dzelzceļu. Cik tas apzināti, cik aiz nemākulības, neprasmes – kāda tam nozīme? Svarīgs ir rezultāts. 2019. gadā kravu apgrozījums Ventspils ostā bija pāri 20 miljoniem tonnu, pagājušajā gadā – mazliet pāri 10 miljoniem. Šogad būs ap astoņiem miljoniem. Brīvostas pārvaldes ienākumi vien ir apmēram par 15 miljoniem mazāki. Ventspils domes budžeta ieņēmumi ir būtiski mazāki. Latvijas dzelzceļam šogad kopējo dotāciju no valsts budžeta vajadzēs apmēram 100 miljonus. Sliedes uz Ventspili rūsē. Tas ir absolūtās vadības bezatbildības, nemākulības, organizatoriskā talanta neesamības rezultāts, un to ļoti spilgti redz Rīgas ostā un Ventspils ostā jo īpaši. Tā ir milzīga kaitniecība, to izdarīja Latvijas valdība, mūsu pašu politiķi. Struktūru AS Ventas osta taču uzturēja no Brīvostas pārvaldes līdzekļiem. Cik tur ir izniekoti miljoni pilnīgi nevajadzīgai struktūras uzturēšanai! Izlieto ūdeni sasmelt vairs nevar. Mēs bijām vienojušies un jau bija arī atbalstīti no Finanšu ministrijas trīs miljoni jaunas rūpnieciskās ēkas būvniecībai. Viņi atteicās no trim miljoniem Eiropas Savienības naudas dāvinājuma. Vai prātam ir aptverama tāda darbība? Tā ka diemžēl tur labu ziņu nav.

Nesen Latvijā plosījās vētra. Par laimi, mūsu pusē iztika bez lieliem postījumiem. Kā vērtējat valsts sniegto atbalstu šādās situācijās?

– Pirmkārt jau viss ir jāapdrošina. Ventspils pašvaldība sen savus īpašumus apdrošina. Kad slimnīcas ēku sapostīja vētra, nekādu zaudējumu nebija. Ja paļaujas, ka nekas nevar notikt, tad, protams, krīzes brīdī ir problēma. Protams, cilvēkam, kuram mājoklis ir sagrauts, ir jāpalīdz. Tur nevar būt tā: ja neesi apdrošināts, tad dzīvo uz ielas. Bet, runājot par lietavām, kad kādā ielā veidojas dīķis, tur ir pilnīgi cita vaina. Gūlijas visu laiku jāuztur perfektā stāvoklī. Lietusūdens kanalizācijai jābūt iztīrītai, jo, ja puse aizsērējusi un gūlijā sakritušas lapas un nopļautā zāle, tad viss ūdens ir uz ielas. Tajā, ka slīka Rīga un Jelgava, lielākā daļa vainas jāuzņemas tiem, kas neapsaimnieko lietusūdens kanalizāciju. Applūdusī iela Ventspilī, Lielajā prospektā, arī norāda, ka nebija viss iztīrīts kā pienākas.

Noskaidrots būvnieks, kas Saules ielā 122 būvēs divas daudzdzīvokļu mājas, kurās uz dzīvokļiem varēs pretendēt iedzīvotāji, kuru bruto ienākumi nepārsniedz konkrētus sliekšņus. Kā vērtējat šādu mājokļu būvniecību?

– Sociālismā izpildkomiteja, ko tagad sauktu par pašvaldību, bija vienīgais daudzdzīvokļu māju pasūtītājs pilsētā. Es biju cerējis, ka Latvija ir atvadījusies no sociālisma. Tūlīt būs 35 neatkarības gadi, taču modificētā veidā tiek uzlikts šāds PSRS modelis daudzdzīvokļu māju būvniecībā. Noteikumi, ka, ja laikā uzbūvē, tad 30% no kredīta tiek atlaisti, protams, ir interesanti. Aprēķini rāda, ka tie ir pieņemami un izdevīgi. Lai cik tas nebūtu paradoksāli, pēc būtības pašvaldība pēc vairāk nekā 30 gadu pārtraukuma būs daudzdzīvokļu mājas būvniecības pasūtītājs. Tā ka: labdien – esam atgriezušies Padomju sociālistisko republiku savienībā. Nezinu – raudāt vai smieties.

Bet vai, jūsuprāt, šie dzīvokļi būs pieprasīti?

– Īres maksa tur sanāk konkurētspējīga, zemāka nekā šobrīd ir tirgū. Bet vai tas cilvēks būs zem tā iztikas sliekšņa? Ja viņš saņem mazāk, vai viņš varēs to īres maksājumu nomaksāt? To dzīve rādīs. Vārdu sakot, dzīvokļus būvēs tiem, kuriem nav naudas.

Kā vērtējat situāciju Ventspilī ar bumbu patvertņu ierīkošanu daudzstāvu māju pagrabos?

– Latvijas valdība divus gadus runā, ka jābūvē patvertnes. Cik patvertnes Latvijā ir uzbūvētas? Necik. Tukša salmu kulšana. Pie tam visas daudzdzīvokļu mājas ir privātas, līdz ar to jābūt atbalsta programmai, ja vēlas, lai ierīkotu bumbu patvertnes. Piemēram, ja šajās divās mājās, ko būvēs Saules ielā, ir jābūt patvertnei, tad mājas izmaksas sadārdzinās par apmēram 15% jeb 800 tūkstošiem, un līdz ar to tas vairs nebūs lēts īres nams. Vai arī tad valstij jādotē. Kuras daudzdzīvokļu mājas īpašnieki var uztaisīt bumbu patvertni no sava pagraba? Ir jābūt rezerves izejai, gaisa ventilācijas sistēmai, labierīcībām, ūdenim, kanalizācijai. Tas viss maksā naudu. Kad Rīgas priekšnieki sāk runāt šīs gudrās lietas, lai viņi pastāsta šīs nianses.

Kāds ir jūsu novēlējums, sagaidot jauno mācību gadu?

– Novēlu visiem vecākiem svētku dienā būt kopā ar bērniem un atrast laiku pasekot līdzi, kā viņi mācās. Mācību programma tagad ir tāda, ka vecākiem grūti palīdzēt, bet sekot līdzi var. Lai ir labs kontakts gan ar bērniem, gan ar skolu, un lai pedagogi atrod katrā skolēnā talantu, ko izkopt, un lai mums būtu pēc iespējas vairāk ekselences jebkurā skolā!