Atspēkojums par izplatītajiem apgalvojumiem

Apgalvojums

Atspēkojums

[...] Pirmais trauksmes zvanu iezvanīja Transneftj. Tas paziņo, ka nepieciešama cauruļu dārga rekonstrukcija. Viņš nevēlas, lai visu peļņas krējumu nosmeļ starpniekfirma.

Tāpēc Transņeftj gribēja OFICIĀLI ienākt Ventspils ostā, nopirkt daļu Ventspils naftas kapitāldaļu, nemaksāt paaugstinātus tarifus starpniekfirmām un pašiem piedalīties kravu pārkraušanā.

Lembergs paņirgājās par Transņeftj piedāvājumu teikdams, ka Ventspils osta ir labākā un bez Ventspils Transņeftj cietīs lielus zaudējumus.

2003.gadā Transņeftj pārtrauc naftas piegādi pa cauruļvadu.

Kravu plūsma uz Baltijas valstu ostām, tai skaitā, Ventspils ostu būtiski samazinājās Krievijas ostu un transporta neatkarības veicināšanas rezultātā. Jau 1992. gadā Krievijā pēc prezidenta B. Jeļcina rīkojuma tika izstrādāta Krievijas tirdzniecības flotes atdzimšanas programma 1993.–2000. gadam, kuras mērķis bija pārorientēt visas kravas uz savām ostām, kā arī nodrošināt to pārvadājumus ar Krievijas floti.

Kopš šī gadsimta sākuma Krievija ir attīstījusi savas Baltijas jūras ostas Sanktpēterburgā, Ustjlugā un Primorskā un tas būtiski ietekmējis kravu plūsmu caur ostām Baltijas valstīs. Ventspili, kas bija izteikti specializējusies naftas un naftas produktu pārkraušanā, ievērojami ietekmēja Primorskas ostas attīstība. Primorskas ostas izbūves pirmā kārta tika pabeigta 2001.gadā un līdz ar to naftas eksports no Krievijas pa jūru tika pārslēgts uz Primorsku. Savukārt, dīzeļdegvielas caurule uz Ventspils ostu darbojas joprojām. Šobrīd Krievija caur Primorskas ostu rietumu virzienā transportē ap 78 miljoniem tonnu kravu gadā.

Lai pārliecinātu Krievijas kravu eksportētājus par Ventspils ostas konkurētspēju un priekšrocībām, Ventspils brīvostas pārvalde savulaik ir izmantojusi dažādus instrumentus, tostarp staptautisku konsultantu palīdzību.

Naftas vads deva iespēju ostai pārkraut 18 miljonus jēlnaftas tonnu gadā. Katras tonnas peļņa bija 10 dolāri. Gadā tie ir 180 miljoni dolāru! Tātad 17 gadu laikā cauruļvads stāv tukšs un valsts, pilsēta ir zaudējusi 2 300 000 000 €. Ko tas nozīmēja Ventspils pilsētai? Tie ir 34 Ventspils pilsētas budžeti... 63 500 eiro katram ventspilniekam...

Naftas cauruļvada jauda ir 15 miljonu tonnas gadā. 10 dolāri par tonnu ir nevis peļņa, bet gan ienākumi un šī nauda pieder uzņēmumiem. Ne pirms 1991.gada, ne arī vēlāk šī nauda netika dalīta iedzīvotājiem.

[...] Pēc šādas rīcības Baltkrievijas vēstnieks atklāti pateica: kamēr Ventspilī saimnieko Lembergs, kravas no Baltkrievijas Ventspils ostai neredzēt.

Jāvērtē ir fakti. Baltkrievijas kravas caur Ventspils ostu visus šos gadus ir gājušas un joprojām tiek transportētas 3 līdz 4 miljonu tonnu gadā.