Ministru kabinets apstiprinājis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto Plastmasu saturošu izstrādājumu likumprojektu, kura mērķis ir mazināt plastmasas izstrādājumu ietekmi uz vidi un cilvēka veselību, kā arī veicinātu aprites ekonomiku.
Normatīvajam regulējumam paredzēts stāties spēkā 3. jūlijā. Ministrs Artūrs Toms Plešs skaidro, ka viena no graujošākajām globālajām problēmām ir jūras piesārņojums ar plastmasu, turklāt 70% no tā veido tieši vienreizlietojamie plastmasas priekšmeti un zvejas rīki. Īstenojot jaunā likuma prasības, plastmasas atkritumu apjoms Latvijā samazināsies par aptuveni 40 tonnām gadā.
Jaunais regulējums paredz aizliegt vairāku vienreizlietojamu plastmasu saturošu izstrādājumu tirdzniecību, to piedāvāšanu patērētājam bezmaksas, noteikt pārstrādātā materiāla obligāto minimālo īpatsvaru dzērienu un citos iepakojumos. Tāpat regulējums paredz prasības dzērienu iepakojuma ar vāciņiem un korķīšiem dizainam un pienākumu marķēt vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus. Likumprojektā arī noteikta ražotāju atbildība par to, kā tiek apsaimniekoti no mitrajām salvetēm, baloniem, tabakas izstrādājumiem ar filtriem un tabakas filtriem, kā arī plastmasu saturošiem zvejas rīkiem radītie atkritumi. Noteikta arī prasība nodrošināt dzērienu iepakojuma dalītu vākšanu.
Likumprojekts attiecas uz tiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kam jau ir pieejamas dabai draudzīgākas alternatīvas, piemēram, vates kociņi, plastmasas galda piederumi un šķīvji, dzērienu salmiņi, maisāmkociņi, balonu kociņi, putuplasta polistirola pārtikas un dzērienu iepakojums, kā arī no oksonoārdāmas plastmasas ražoti izstrādājumi. Savukārt glāzes vēl šobrīd netiek aizliegtas, bet jāveic pasākumi, lai samazinātu to patēriņu. Pienākums samazināt patēriņu un veidot ražotāju atbildības sistēmas attiecas arī uz plastmasu saturošiem zvejas rīkiem.
Ar šo likumprojektu Latvija pārņem Eiropas Savienības direktīvas prasības samazināt konkrētu plastmasas izstrādājumu un zvejas rīku patēriņu un to ietekmi uz vidi, kā arī prasību šādu izstrādājumu atkritumu apsaimniekošanas attīstība un pilnveidošanai. Šī pieeja ir viens no pasākumiem pārejai uz aprites ekonomikas modeli. Direktīvas normas Latvijai ir jāpārņem līdz šā gada 2.jūlijam.
Likumprojektā noteiktais neattiecas uz eksportam ārpus ES kopējā tirgus paredzētiem izstrādājumiem un produktu daļām, kas nepieciešamas eksportam paredzētu izstrādājumu ražošanai.
Komentāri (11)
Kur ir depozītu sistēma? U
Nākamgad februārī startēs
Tipa - ārpus ES piedraņķēt var droši.
Pārsmējos_ aizliegt plastmasas korkīšus.
Kā ir ar plastmasas iepakojumiem? Piekrītu, ka vakuuma iepakojumā gaļai ir garāks realizācijas termiņš. Taču var uz veikalu atvest tik daudz gaļas cik pārdod teiksim divu dienu laikā.
Es gribu nopirkt svaigo gaļu , nevis uz kaut kādiem ķīmiskiem paklājiniem
Citēju: Ministrs Artūrs Toms Plešs skaidro, ka viena no graujošākajām globālajām problēmām ir jūras piesārņojums ar plastmasu, turklāt 70% no tā veido tieši vienreizlietojamie plastmasas priekšmeti un zvejas rīki.
Tikai šis jaunēklis aizmirsa pateikt, ka Eiropa šī piesārnojuma radīšana ir vainīga vismazāk, bet kādam (ES) jābūt lielākam katolim par Romas pāvestu!
Sranski, biški kļūdijies - ...kādam (Latvijā) jābūt ...
Vispār es nekad nekļūdos, labi- ļoti reti!:)
Man patika viens raidījums par plastmasas trauku tēmu- viesi stāsta, ka tagad šo trauku nebūšot, tos aizstās ar bioplastmasu, bet kāda laikā tā sadalīsies neesot izpētīts un tas bio esot tīri nosacīti piekabināts klāt!
21. "zinātnes" gadsimta indeve - neviens neko nezina.:)
Vakcīnas arī špricē, bet neviens nezina vai tās ko palīdzēs, vai arī ātrāk kapā novedīs?
plastmasa ļoti daudz-un vispār kur tad bez tās-tik daudz.as ražošanās nemaz neiztikt. vaina cilvēku galvās-nemetiet dabā...daudzko var šķirot..pārējo miskastēs.tikai vakcīnas pret cilvēku cūkosanās nav un nekad nebūs..bērnudārzos gan māca baigi labās lietas..tādad cerība uz jauno paaudzi...
Dēļ cūkām cietīs visi. Tepat Ventspils kāpās varētu savākt pilnu bagāžnieku atkritumu