Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, ar kuriem plānots noteikt, ka skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves. Kā informē Saeimas Preses dienestā, ja skolēns atteiksies no krievu valodas apguves līdz šī gada 21. jūnijam, tad citu svešvalodu varēs apgūt jau no jaunā mācību gada.
4.-8. klases skolēnus, kuri būs atteikušies no krievu valodas apguves vēl šajā mācību gadā, varēs pārcelt nākamajā klasē bez vērtējuma priekšmetā par otro svešvalodu. Savukārt tiem, kuri šogad beigs 9. klasi, pamatizglītības sekmju izrakstā norādīs vērtējumu, kas būs iegūts no iepriekšējos mācību gados šajā priekšmetā iegūtā vidējā vērtējuma.
Atteikties no krievu valodas apguves varēs rakstveidā skolēna vecāki, un izglītības iestādes vadītājam par to būs jāinformē iestādes dibinātājs, kuram būs jānodrošina iespēja apgūt citu svešvalodu.
Likumprojekta mērķis ir īstenot pāreju uz otro svešvalodu skolās kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, uzsver likumprojekta autori. Pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā mainījusies arī sabiedrības attieksme pret Krieviju kopumā, tostarp vēlme apgūt krievu valodu, par ko liecina arī vecāku iesniegumi Izglītības un zinātnes ministrijai un skolām ar aicinājumu skolās kā otro svešvalodu nodrošināt kādu no Eiropas Savienības valodām.
Līdz šim kā otrā svešvaloda Latvijas izglītības iestādēs visbiežāk tika apgūta krievu valoda, tai seko vācu un angļu valoda, teikts anotācijā.
Lai nodrošinātu iespēju kā otro svešvalodu piedāvāt kādu no Eiropas Savienības valodām, skolas varēs slēgt arī savstarpēju līgumu ar citu skolu par mācību priekšmetu īstenošanu.
Savukārt skolēniem, kuri līdz 2025./2026. mācību gadam būs uzsākuši krievu valodas kā otrās svešvalodas apguvi, būs iespēja to turpināt līdz 9. klases beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2029./2030. gada beigām.
Tāpat grozījumi paredz likumā citastarp nostiprināt to, ka vidējās izglītības programmās tiek iekļauta valsts aizsardzības mācība. To varēs īstenot ārpus izglītojamajiem noteiktās mācību stundu slodzes, un par tās apguvi netiks likta atzīme - mācību sasniegumu vērtēs aprakstoši, nosakot apguves līmeni.
Komentāri (4)
Tō ir rihtig.
Būt vaidziks mācit Vāc valod.Var penākt tō Dien,ka Lielvācij mōdisies Ceturto reiz un Pasaul būs nodrebet.Le zinat.
Aber tōs Lielkriev /Mogōļtatār Māt vārds,maķ-peremaķ tāpat būs emācities.
Baronkungam jāiet uz skolu mācīt vāciski - jo skolotāju trūkums
Krisk kundz.
Pa liēl nožēlošan,man Vāc valod pa šiem gadiem ir stiper "ierūsejus",aiz tō,ka maz tiek brūķet.Tā varet notikt jeb kuram,le zinat.Tad manam būt papriekš jaiet akal atjauninat sav zinašan Krājum ekš kādiem Kursiem.Tad tō Liet varet iet.
Labvakar,mazais Draudzin :))))))))))))https://www.facebook.com/aldis.jeskins/videos/1078033693493618 .Tad vác valod nahren nevienam nav vajadzig,ja nu vienig faterlande kur to lieto( Latvij ir spoguls tikai mazins).Tad labak ir jamacas portugal vai aráb valods,tás pasaule daudz izplatitaks.Kriev valodai ari nav nekád vain,vismaz saprot ko kaimins runa(Belarus un Krievijs robezs ir tur kur vins i un tur ari paliks),tápat ari ukrain parsvara runa krievisk(negribot Irelande var noklausities vin saruns,ka vin doma ka apkartejie nesaprot vins un tas ir lot atskirig,kad cilvek runa zinot ka vins saprot).Maziem Draudziniem,viel pardomam :))))))))) https://www.facebook.com/reel/1828765360950561