25. janvārī plkst.13.00 Ventspils Augstskolas bibliotēkā būs iespējams klātienē tikties ar vairākiem aktīvistiem, kas dažādos veidos palīdz Ukrainai kopš Krievijas sāktā pilna mēroga kara. Pasākuma mērķis ir radīt iespēju dalīties pieredzē par brīvprātīgo darbu, finansējuma piesaisti, sadarbības partneru izvēli un citiem praktiski noderīgiem jautājumiem.
Otrdien, 19. novembrī, aprit 1000 dienas kopš Krievijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā, kas sākās 2022. gada 24. februārī. Šajā zīmīgajā dienā Ventspilī notiks vairākas aktivitātes, lai paustu atbalstu Ukrainai un pieminētu karā kritušos.
Valsts drošības dienests (VDD) aicina Latvijas iedzīvotājus gaidāmajās skolēnu rudens brīvdienās neceļot uz Krieviju vai Baltkrieviju un brīdina par augstajiem izlūkošanas un vervēšanas riskiem šo valstu teritorijā.
Jāatceļ visi Ukrainai noteiktie ierobežojumi izmantot ieročus pret likumīgiem militāriem mērķiem, mikroblogošanas vietnē "X" norādīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Pirmdien masīvajā Krievijas raķešu apšaudē Kijivā, Kijivas apgabalā un Dņipropetrovskas apgabalā nogalināts vismaz 31 cilvēks, bet 126 guvuši ievainojumus.
No jaunā mācību gada, šā gada 1. septembri visiem obligātās izglītības vecumu sasniegušiem nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem ir piešķirts pagaidu aizsardzības statuss, būs pienākums iegūt obligāto izglītību Latvijā reģistrētā izglītības iestādēs klātienē.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno noteikt obligātu prasību no nākamā mācību gada visiem Ukrainas bēgļu bērniem apmeklēt Latvijas izglītības iestādes, informē IZM.
Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, ar kuriem plānots noteikt, ka skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves. Kā informē Saeimas Preses dienestā, ja skolēns atteiksies no krievu valodas apguves līdz šī gada 21. jūnijam, tad citu svešvalodu varēs apgūt jau no jaunā mācību gada.
Valdība otrdien sēdes slēgtajā daļā pārrunāja iespējas Latvijas ostu darbības turpmākai pārorientēšanai no Krievijas un Baltkrievijas, pavēstīja Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji.
Eiropas Komisija (EK) nolēmusi ierobežot Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu apriti Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgū, ieviešot ļoti augstus importa tarifus Krievijas graudiem, eļļassēklām un noteiktiem lopbarības produktiem, ziņo ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) pēc tikšanās ar Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvjiem nolēmis aicināt Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) sasaukt Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdi, lai pārrunātu aktuālo situāciju tranzīta nozarē.
Partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ziņu portālam ventasbalss.lv komentējot savu sociālajos tīklos pausto aicinājumu Latvijas valdībai, vēlreiz uzsver: "Vai jūs gribat, lai Latvijas teritorijā karo Krievija ar NATO? Es negribu. Lielākā māka ir nevis iesaistīties karā, bet izvairīties no kara."
"Pēdējo nedēļu pūš austrumu vējš un es ar šausmām domāju, kas notiks ar Latviju, jo mēs visi elpojam vēju, kas nāk no Krievijas!" ironizē Lembergs un uzsver: "Latvija pēdējos divos trijos gados ir pieņēmusi lērumu neizsvērtu lēmumu, kas nodara lielu kaitējumu Latvijas tautai!"
Latvijas Stividorkompāniju asociācija (LSA) aicina izvērtēt preču sarakstu, kas Krievijai tiek piegādāts caur Eiropas Savienības (ES) valstīm, tostarp Latviju, sacīja LSA pārstāvji.
Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai, un kopš pagājušā gada daļa piegāžu veiktas caur Sillamē ostu, kuras operatorkompānijā puse pieder bijušajam Igaunijas premjerministram Tītam Vehi, kā arī caur Latviju, vēsta laikraksts "Postimees".
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, aizliedzot Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importu.
