Stingri apņēmies godam pildīt pienākumus

Viņš uzskata, ka vadītājam ir jābūt autoritātei, bet skolas direktoram jāstrādā saskaņā ar izglītības sistēmu valstī, pilsētā un skolā.

Trīs mēnešu laikā Ventspils 2. vidusskolas direktors Jānis Jēgers paguvis iepazīt savu darbavietu, savus amata pienākumus un izvirzījis galvenos jautājumus, kas viņam jārisina. Jau oktobrī jauno direktoru sagaida skolas akreditācija. «Vadības darbs prasa daudz nervu, lielu koncentrēšanos un atbildību,» skaidro Jēgers, kurš iepriekš bijis fizikas skolotājs Rīgas 13. vidusskolā un šobrīd apzinās, ka neliela, ar likumu atļautā fizikas skolotāja slodzes daļa, iespējams, tomēr būs jāuzņemas. Šobrīd skolā aktuāla ir tikai matemātikas skolotāja vakance, bet ir vairāki pedagogi, kuri labprāt dotos pelnītā atpūtā, tādēļ direktoram jārisina personāla atjaunošanas jautājums. Pašlaik lielas pārmaiņas skolas darbībā Jēgers neplāno ieviest. Arī skolas izstrādātās vērtības, viņaprāt, ir tai atbilstošas. «Valsts politika nosaka, ka mums ir vienota skola un skolas savā starpā var atšķirties ar specializāciju, ir daudznacionālas skolas, kuras tomēr ievērojami neatšķiras no citām skolām. Tās atšķiras tikai ar programmas realizācijas virzieniem.»

Īss dosjē

Jēgera dzimtā pilsēta ir iedzīvotāju skaita ziņā Latvijas mazākā pilsēta Durbe, kur viņš uzaudzis un mācījies. Turklāt Durbē viņš paguvis mācīties visus divpadsmit gadus, jo tad tur vēl bijusi vidusskola. Kopš bērnības dzīvojis lauku mājā kopā ar vecākiem, vecvecākiem, brāli un māsu. Tad devies uz Liepāju studēt, kur vispirms Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Liepājas nodaļā ieguvis pirmā līmeņa augstāko izglītību kā inženieris ekonomists. Pēc tam toreizējā Liepājas Pedagoģijas akadēmijā ieguvis pedagoģijas maģistra grādu. Paralēli maģistrantūras studijām strādājis par ekonomikas profesora asistentu. Šī darba pieredze gan izvērtusies citādāka, nekā sākumā iecerēts, jo divas dienas pirms studiju sākuma viņš uzzinājis, ka profesora augstskolā faktiski nav un Jēgeram pašam būs jāiet auditorijā un jāvada studentiem lekcijas. Vēlāk viņš mācījis arī RTU tehnikuma audzēkņus. Ap 2015. gadu atgriezies tolaik jau Liepājas Universitātē, lai studētu mehatroniku, un ieguva profesionālo bakalaura grādu mehatronikā.

Ģimenes apstākļu dēļ Jēgers pārcēlies uz Pierīgu, kur kādu laiku iesaistījies sievas uzņēmumā, kas darbojas ar ponijiem. Bijis bērna kopšanas atvaļinājumā. «Pedagoģija gan vienmēr bijusi mana sirdslieta. Tādēļ izdomāju, ka vajadzētu strādāt skolā.» Tā Jēgers pieteicies Rīgas 13. vidusskolā fizikas pedagoga vakancei, kur mācījis fiziku, līdz izlēmis pārcelties ar ģimeni uz Ventspili.

Ceļš uz Ventspili

Jēgers ar ģimeni ļoti ilgstoši un mērķtiecīgi meklējis vietu, kur vēlētos veidot savu ģimenes ligzdu. Mantotais īpašums Pierīgā, kur ģimene dzīvojusi un darbojusies, viņus īsti nav apmierinājis. «Rīgā naudu var nopelnīt, bet intensīvā cilvēku un automašīnu kustība ļoti nogurdina. Kaut kur aizbēgt un pabūt mierā īsti nav iespējams.» Iesākumā meklējuši lauku māju, bet laika gaitā iecere mazliet mainījusies, un pirms gada iegādājušies īpašumu Ventspilī. Septembrī, tikko pēc vasaras atvaļinājuma atgriezies skolā, Jēgers sapratis, ka pienācis laiks pārmaiņām. «Jaunā Skola 2030 programma prasa no pedagoga tādu kā sistēmisku pieeju. Un man radās iespaids, ka es nevaru pietiekami radoši strādāt. Apsēdos, izvērtēju savas spējas un zināšanas, savu potenciālu, pieredzi un sāku pētīt vakances jau šajā pilsētā.» Solim pieteikties Ventspils 2. vidusskolas vakancei viņu iedrošinājusi sieva un kolēģi. «Man pašam gan nav pārāk augstu sevi cildinošas pieejas, bet citi laikam mani redz kaut kā savādāk.» Pēdējā brīdī viņš pieteicies konkursam un to izturējis. Jēgeru ģimenes abi dēli pabeiguši mācību semestri Rīgas 13. vidusskolā, un visa ģimene līdz ar jauno semestri pārcēlusies uz Ventspili. Arī tagad dēli mācās skolā, kur strādā viņu tēvs. Viņu ģimenē bērnu izglītības, arī interešu izglītības jautājumi vienmēr bijuši tēta kompetencē, bet skolā gan viņš uzticas kolēģiem.

Jauna vide, jauni pienākumi

Ventspils 2. vidusskola realizē septiņas izglītības programmas, piecas no tām ir speciālās pamatizglītības programmas bērniem ar valodas, mācīšanās un garīgās attīstības traucējumiem. Trīs skolas programmas paredzētas arī mazākumtautību bērniem. Līdz ar to skolai ļoti svarīgi, lai netrūktu atbalsta personāla. «Pašlaik mums atbalsta personāls ir noformēts. Ilgāku laiku mums nebija skolas psihologa, bet tagad mums tāds ir. Man ir izdevies ļoti labi sastrādāties ar speciālo pedagogu un sociālo pedagogu. Līdz šim visus jautājumus mums ir kopā izdevies atrisināt ātri un efektīvi.» Lēmumu pieņemšanā direktors rēķinās ar valstī, pašvaldībā un skolā izstrādātajiem noteikumiem un ir nonācis pie secinājuma, ka iestāžu vadītājiem un Izglītības pārvaldei, risinot problēmas, ir jāapmainās ar viedokļiem un tikai tad jāpieņem lēmums. Skolas vidē direktoram ir jābūt autoritātei. «Uzskatu, ka vadītājam ir jābūt stingrai personībai un viņam jābūt autoritātei. Tādam, kura teikto izpilda.» Strādājot šajā skolā, Jēgers nejūt, ka skolēni viņu kā īpaši pārbaudītu vai izaicinātu, turklāt laika gaitā pārliecinājies, ka skolēni pedagogus izaicina arvien retāk. «Rīgā varēja just, ka skolēni pedagogu drīzāk izaicina zināšanu aspektā, jo tur skolēni bija ļoti erudīti. Savukārt, strādājot Liepājā, viņi vairāk pārbaudīja manu emocionālo noturību. Šeit skolēni mani vēl nav pārbaudījuši.»

Jautāts, vai jaunajā amatā Jēgers atrod radošumu, kura viņam pietrūcis iepriekš, viņš, mazliet apdomājies, saka: «Šobrīd drīzāk ir tā, ka nav tādas izteiktas sistēmiskas pieejas. Vairāk nepieciešami oriģināli risinājumi. Ir daudz tādu jautājumu, kur nepieciešams vispirms rast dziļu, dažkārt pat filozofisku atbildi sevī, lai pēc tam to īstenotu darbos.» Kā vienu no galvenajiem mērķiem viņš šobrīd sev izvirzījis uzlabot skolotāju emocionālo pašsajūtu. «Skolotāji šobrīd dažādu iemeslu dēļ ir diezgan neaizsargāti. Mans mērķis ir panākt, lai viņi būtu priecīgi un apmierināti ar savu dzīvi, lai viņi apzinātos, kāpēc ir šajā skolā un ko šeit dara. Esmu apņēmies pildīt savus amata pienākumus, un izpildīt tos godam!»