Ielu tīrāmo mašīnu ražotājas SIA "Bucher Municipal" apgrozījums pagājušajā gadā bija 83,011 miljoni eiro, kas ir par 29,4% lielāks nekā 2021. gadā, savukārt kompānijas peļņa bija 886 038 eiro, kas ir 2,9 reizes mazāka nekā 2021. gadā, liecina "Firmas.lv" informācija.
1. jūnijā, valdība atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas virzītos priekšlikumus par naudas balvu piešķiršanu dubultā apmērā Latvijas hokeja izlasei un Latvijas Hokeja federācijai par izciliem sasniegumiem, izcīnot bronzas medaļas 2023. gada Pasaules čempionātā hokejā.
Sveču ražotājs SIA "Diana sveces" pagājušajā gadā strādāja ar 17,619 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 49,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga 2,4 reizes un bija 3,39 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.
Tiek strādāts, lai valsts budžetu pārkārotu par labu veselības aprūpes sistēmai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" teica Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Augsto tehnoloģiju uzņēmuma "HansaMatrix" koncerns šā gada pirmajā ceturksnī sasniedzis vēsturiski augstāko ceturkšņa pārdošanas apjomu - 9,635 miljonus eiro, kas ir 60% pieaugums pret 2022. gada pirmo ceturksni, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" par 2023. gada pirmā ceturkšņa konsolidēto starpperioda finanšu pārskatu.
Vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērniem, kuri strādā tikai vasaras brīvlaikā, vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.
Valdība lēma, ka no 1. aprīļa tiks paaugstināta darba samaksa ārstniecības iestādēs strādājošajiem, kam šogad papildus tiek novirzīti 41,5 miljoni eiro.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", lai atceltu normu, kas nosaka, ka saimnieciskās darbības veicējiem ir jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumi par attiecīgo gadu.
Valsts prezidents Egils Levits otrdien izsludinājis Saeimā pieņemto 2023. gada valsts budžetu, atzīstot, ka tas nav nevainojams, bet tajā ir mēģināts saprātīgi sabalansēt valsts iespējas, vajadzības un vēlmes.
Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem. Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.
Saeimā kopā ar 2023. gada budžetu atgriezīsies leģendārais ādas koferītis. Līdz ar to valdība deputātu vērtējumam nodos skaitliski lielāko valsts budžetu Latvijas vēsturē. Izdevumi plānoti 14,7 miljardu eiro apjomā, bet ieņēmumi lēsti par diviem miljardiem mazāki. Tas nozīmē, ka plānots naudu aizņemties.
Valdība otrdien atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam", kurā 2023. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.
Valdība ārkārtas sēdē apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) apkopoto un sagatavoto 2023. gada valsts budžeta piedāvājumu jaunām valdības prioritātēm un programmām.
Mainīt nodokļus jau šogad būtu pilnīgi negodīgi, atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Premjers atklāja, ka par finanšu ministra Arvila Ašeradena aktualizēto nodokļu sistēmas revīziju diskusiju vēl nav bijis, janvāra beigās paredzēta tikšanās ar sadarbības partneriem, lai sāktu runāt par to, kas darāms, lai uzlabotu nodokļu sistēmu.
Latvija starptautiskajos finanšu tirgos aizņēmusies 750 miljonus eiro, liecina Valsts kases publiskotā informācija.
