Valdība Saeimas vērtēšanai nodod budžetu

Otrdienas valdības sēdē Krišjāņa Kariņa Ministru kabinets apstiprināja budžeta projektu 2023. gadam, bet šodien finanšu ministrs Arvils Ašeradens turpinās tradīciju, kas bija pārtraukta pandēmijas laikā. Brūnajā ādas koferītī budžeta un tā pavadošā likumprojektu pakete tiks nogādāta Saeimā, kur deputāti varēs iesniegt savus priekšlikumus un novērtēt valdības darbu, lai lemtu – atbalstīt to vai nē. Tomēr nojaušams, ka koalīcijā par budžetu panākta salīdzinoši liela vienprātība un domstarpību jautājumi ir tikai daži. Premjerministrs Kariņš valdības sēdē uzslavēja visus, kuri pie budžeta strādājuši, tai skaitā valdības sabiedriskos partnerus, un uzsvēra, ka «budžets ir liels, tik liels budžets Latvijā vēl nekad nav bijis.» Ja salīdzina ar 2022. gadu, izdevumi plānoti par vairāk nekā diviem miljardiem eiro lielāki. Taču budžets plānots ar deficītu, tā apjoms ir 4,2% no iekšzemes kopprodukta, kas ir 1,77 miljardi eiro. Vienlaikus valdības vadītājs uzsver, ka šāds deficīts ir nevis vēlme dzīvot pāri saviem līdzekļiem, bet saistīts ar ieguldījumu valsts drošībā. Par 200 miljoniem plānots iegādāties pretgaisa aizsardzības sistēmu, veikt robežas nostiprināšanu, kā arī turpināt atbalsta pasākumus energokrīzes apstākļos. Jāpiebilst, ka par energoatbalstu valdība vienojusies tikai gada pirmajai pusei, norādot, ka situācija jau šobrīd ir stabilizējusies. Ja būs vajadzība, valdība par to lems gada vidū.

Kariņš arī budžeta apstiprināšanas sēdē valdībā vairākkārt uzsvēra plaši pieminēto ekonomikas transformāciju. Tikmēr no vairākiem ekspertiem un sabiedrības jau izskanējusi kritika, ka budžets no ekonomikas transformācijas budžeta ir pārtapis par aizsardzības budžetu, kurā nav saskatāmas skaidras pazīmes, kas vestu Latviju ekonomiskās izaugsmes virzienā. Latvijas Darba devēju konfederācija norāda, ka, lai arī pozitīvi vērtējams, ka šogad nav plānots nodokļu pieaugums, uzņēmēji tomēr gaida nodokļu reformu, kas uzlabotu valsts konkurētspēju vismaz Baltijas mērogā. Kariņš gan norādīja, ka arī jau augstāk minētās pretgaisa aizsardzības sistēmas uzskatāmas par ieguldījumu ekonomikā, jo ar tām valsts kļūs drošāka. Tas piesaistīšot investorus Latvijai.

Tāpat Kariņš valdības sēdē lika noprast, ka izglītības nozare savu maksimumu attiecībā uz pedagogu algām no šīs valdības ir sasniegusi un tālākais atkarīgs no pašvaldībām, kuras nav pildījušas savu apņemšanos sakārtot skolu tīklu. «Mēs tagad esam tajā ceļa posmā, kur ir palikusi vairs tikai viena izvēle – ir tagad jāsakārto sistēma. Mēs nevaram kā valsts vairs atļauties šādā sistēmā likt un likt naudu, » uzskata premjers.

Diskusija par skolu tīkla optimizāciju izvērtās kā atbilde uz Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītājsa Ingas Vanagas norādi, ka valdība nav izpildījusi streika vienošanos un algu pieaugums nākamajam gadam nav iekļauts vidēja termiņa budžetā. Līdz ar netiek izslēgta streika iespējamība tuvākajā laikā. Taču no valdības puses tiek nepārprotami norādīts, ka tad, ja skolotāji arī turpmāk grib algu pielikumu, pašvaldībām ir jāslēdz skolas – mazāk skolu, lielākas algas nākotnē.

Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminiskis ministriem uzsvēra, ka, lai arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens akcentē, ka pašvaldībām atvēlētais finansējuma apjoms šogad ir būtiski lielāks nekā iepriekš, to apēd inflācija un papildus izmaksas. «Šis pieaugums, pēc mūsu aplēsēm, nesegs tos pieaugošos izdevumus, kas saistīti gan ar augstajām energoresursu cenām, gan būtiski vairāk līdzekļi ir jānovirza pašvaldību iestāžu uzturēšanai, gan sociālajai jomai – ne tikai pabalstiem, bet arī sociālās aprūpes un sociālās reabilitācijas institūciju uzturēšanai.» Arī minimālās algas pieaugumam, kredītprocentu likmju kāpumam, pirmsskolas pedagogu ikmēneša minimālās likmes paaugstinājumam esot ietekme uz pašvaldību izdevumiem. Tāpat LPS vadītājs uzsver, ka pašvaldību budžetiem slogs šogad pieaug, lai nodrošinātu kolektīvu dalību Dziesmu svētkos. Tāpat nav skaidrs, kādu finanšu ietekmi atstās jaunās autonomās funkcijas, kuras par pienākumu pašvaldībām uzliek jaunais Pašvaldību likums. Turklāt LPS aizvien uzstāj, lai tām no iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvēlētu lielāku procentu apjomu nekā šobrīd. Savukārt valdība pašvaldību pārstāvim pretī lika argumentu, ka turpmāk nepieciešams pārskatīt esošo pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu, nenoliedzot plānu to mainīt. Slogs uz Rīgas un Pierīgas pašvaldībām valdības ieskatā šobrīd ir pārāk liels. Taču Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks valdības sēdē lika noprast, ka nākotnē vēlētos, lai ne tikai pašvaldības savstarpēji sadala finanšu slogu no attīstītākajām uz tām, kurām klājas grūtāk, bet reģionālajā finanšu izlīdzināšanā mērķtiecīgi iesaistās arī valsts ar savu budžetu. Sprindžuka ieskatā esošā izlīdzināšanas sistēma ir novecojusi.

Arī Veselības ministre Līga Meņģelsone valdības sēdē uzsvēra, ka, neskatoties uz faktu, ka veselības nozarei 2023. gada budžetā papildus atvēlēti aptuveni 80 miljoni eiro, tas ir nepietiekami un tikai nedaudz atrisina pašas degošākās problēmas onkoloģijā un medicīniskā personāla trūkumā. Ministre uzsver, ka par vienu sāpju punktu vispār nav izdevies panākt vienošanos ar valsts maka turētājiem. «Pandēmija ir vēl vairāk saasinājusi daudzas problēmas, un tās visas birst pār mediķu galdiem,» norāda veselības ministre. Tādēļ kā vienu no risinājumiem viņa redz trešā darbinieka, kas varētu būt bez medicīniskās izglītības, apmaksu ģimenes ārstu praksēs. Tas ļautu ārstam vairāk pievērsties pacientiem un palīdzētu novērst tos gadījumus, kad cilvēki nonāk stacionāros, kaut gan būtu varējuši savlaicīgi palīdzību saņemt pie ģimenes ārsta. Taču arī veselības aprūpes sistēmai, tāpat kā ar izglītības nozarei, ministru prezidents Kariņš norāda uz nepieciešamību transformēties, sakārtojot veselības aprūpes iestāžu tīklu.