Nepieredzētu izaicinājumu pilns laiks

Bēgļu krīze

«Pagājušais gads bija jaunu, nepieredzētu izaicinājumu pilns,» vērtē Ventspils Pašvaldības policijas priekšnieks Ojārs Rudzītis, skaidrojot, ka tas galvenokārt saistīts ar Krievijas izraisīto karu Ukrainā. «Mēs nekad iepriekš nebijām saskārušies ar bēgļu krīzi.» Pirmie bēgļi no Ukrainas Ventspilī ieradās jau 25. februārī, līdz ar to Ventspils Pašvaldības policija bijusi viena no pirmajām iestādēm Latvijā, kam nācās risināt ar bēgļu krīzi saistītus jautājumus. «Mēs jau iepriekš pašvaldībā bijām vienojušies, kāda būs mūsu rīcība, kā mēs bēgļus uzņemsim, zinājām, kur izmitināsim, līdz ar to Pašvaldības policija bija jau gatava un zināja, kā rīkoties,» skaidro Rudzītis. «Mūsu pašvaldības izveidotais modelis bēgļu uzņemšanā, manuprāt, ir labs un uz cilvēkiem vērsts. Man pašam nav pieņemams tas, kā sākotnēji bēgļu uzņemšana tika realizēta galvaspilsētā. Nevar būt tā, ka koordinācijas centrs vakarā tiek aizslēgts un uz ielas paliek rinda ar cilvēkiem – lielākoties mātes ar bērniem. Tāpēc rūpējāmies, lai cilvēkiem iesākumā ir kur apmesties, kur pārnakšņot, lai viņi ir paēduši, un tikai pēc tam tiek kārtotas formalitātes. Ņemot vērā policijas profesionālo rīcību jau pirmajā krīzes situācijā, pašvaldība uzticēja mums arī tālāko koordinēšanu.»

Līdz šim Ventspilī reģistrēti 1076 Ukrainas civiliedzīvotāji, vidēji dienā – trīs patvēruma meklētāji. Ir bijušas dienas, pārsvarā marta sākumā, kad Pašvaldības policija reģistrējusi pat 20 cilvēkus. Pašlaik Ventspilī trīs bēgļu izmitināšanas vietās – Ventspils Augstskolas dienesta viesnīcā, Piejūras kempingā un Saules kvartālā (privātais uzņēmējs) – izmitināti 196 Ukrainas civiliedzīvotāji. Citur pilsētā dzīvo 397 Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri mitinās pie radiem, draugiem, vai paši īrē mājokli. Lielākoties cilvēki dažādu apsvērumu dēļ izvēlas dzīvot pilsētā. Ventspils novadā pašlaik mitinās 44 Ukrainas valstspiederīgie.

Krievijas izraisītais karš Ukrainā licis arī Ventspils pašvaldībai izvērtēt savu gatavību X stundai, tādēļ Pašvaldības policijai tika uzdots organizēt dīzeļdegvielas rezervju iepirkumu. «Neatkarīgi no tā, kas notiek ar materiālajām rezervēm valstī, mēs esam gatavi paši sevi nodrošināt,» skaidro policijas priekšnieks.

Mērķis nav sodīt

«Rūpes par iedzīvotāju drošību vienmēr ir, bija un būs Pašvaldības policijas prioritāte,» apliecina priekšnieka vietniece Dace Andersone. Pagājušajā gadā Pašvaldības policija ir izbraukusi uz 3757 izsaukumiem (vidēji tie ir 10 izsaukumi diennaktī). Caurmērā uz izsaukumiem izbraukts 3–5 minūšu laikā. «Mums ir uzstādījums, ka laikam no izsaukuma līdz policistu ierašanās brīdim nevajadzētu būtu ilgākam par 7 minūtēm,» viņa skaidro, «turklāt saskaitījām tikai piecus izsaukumus, kas tas bijis ilgāks par 7 minūtēm. Tie bijuši specifiski gadījumi, kad, piemēram, saņemts ziņojums par beigtu roni Staldzenes pludmalē un pašiem šis mirušais dzīvnieks ir jāatrod.» Fiksēti arī izsaukumi, uz kuriem tuvākā policijas ekipāža ieradusies minūtes laikā. Operativitātei policijas darbā ir liela nozīme, lai atklātu pārkāpumu, lai to novērstu un lai aizturētu pārkāpēju vai noziedznieku. «Iedzīvotāji arvien vairāk pie mums vēršas arī tādos gadījumos, kad varbūt vajadzētu vērsties Valsts policijā, secinājusi Andersone. «Es domāju, ka viens no iemesliem ir tas, ka viņi paļaujas uz mūsu ātro reaģēšanas spēju.»

Kopumā pērn Pašvaldības policija konstatējusi 7445 pārkāpumus, kas ir nedaudz mazāk kā 2021. gadā. Andersone to skaidro ar pandēmijas ierobežojumiem. Vēl joprojām visbiežākais pārkāpumu skaits saistīts ar ceļu satiksmes noteikumu uzraudzības jomu. Audzis pārkāpumu skaits par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu publiskā vietā vai par atrašanos publiskā vietā tādā reibuma stāvoklī, kas traucē sabiedrisko kārtību. Bijis arī vairāk naktsmiera traucētāju. 13 procentos pārkāpumu uzsākta administratīvā lietvedība, savukārt 6463 gadījumos izteikti mutiski aizrādījumi. «Pašvaldības policijas mērķis nav cilvēkus sodīt, bet gan uzraudzīt sabiedrisko kārtību,» uzsver Andersone. To palīdz nodrošināt arī pilsētā izvietotās videonovērošanas kameras, kuru šobrīd ir vairāk nekā simts. Tomēr vēl joprojām visbiežāk pārkāpumi tiek konstatēti tieši patruļu laikā.

Pērn par dažādiem pārkāpumiem aizturētas 404 personas, no tām 100 bijušas nepilngadīgas, t. sk. 40 nepilngadīgie atradušies dzērumā, savukārt pilngadīgās personas 164 bijušas tik smagā alkohola reibumā, ka bijusi nepieciešama policistu palīdzība, lai tiktu mājās. Lielākoties šie mājās nogādāties cilvēki pamodināti dažādās pilsētas vietās: uz ielām, parkos, reizēm arī grāvjos, reāli apdraudot savu dzīvību, it īpaši ziemā, kad sala laikā nosalšanas risks ir ļoti augsts. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nedaudz palielinājies to personu skaits, kas aizturētas narkotisko vielu reibumā (18). Aizturēti arī 28 autovadītāji, kas pie stūres sēdušies alkohola reibumā. Pērn aizturēti arī pieci velosipēdisti, kuri bijuši alkohola ietekmē. Par šiem pārkāpumiem nekavējoties informēta Valsts policija. Pavisam 2022. gadā uz notikuma vietu Valsts policiju vajadzējis izsaukt 78 reizes saistībā ar satiksmes noteikumu pārkāpumiem . Savukārt Valsts policija pagājušajā gadā lūgusi Pašvaldības policijas palīdzību 499 izsaukumos, kas ir par 200 vairāk nekā 2021. gadā. Aizturētas arī 32 meklēšanā izsludinātas personas, kas nodotas Valsts policijas darbiniekiem.

Pašvaldības policija sadarbojas arī ar citām iestādēm un dienestiem. Par dažādām pilsētā novērotām situācijām (nolūzuši koki, sadūmojums, bojājumi ēku konstrukcijā u. tml.) pērn citām iestādēm ziņots 660 gadījumos.

Laba sezona

«Glābšanas dienests pludmales sezonu var novērtēt tikai divējādi – ir vai nu slikti, vai labi. Un labi ir tikai tad, ja nav bojāgājušo,» skaidro vecākais inspektors Guntis Kupčus. «Pagājušajā gadā mūsu uzraudzītajā teritorijā nebija neviena noslīkušā.» Zilā karoga pludmalē pagājušajā sezonā fiksēto pārkāpumu skaits bijis līdzīgs iepriekšējam. Visaktuālākais jautājums pludmalē vēl aizvien ir bērnu uzraudzība – pērn konstatēti 356 šādi pārkāpumi. Vēl arvien bieži pludmale tiek piegružota, nereti pludmalē tiek smēķēts (299 aizrādījumi). Lai arī Zilā karoga pludmalē atsevišķi ir ierīkota teritorija pastaigām ar suņiem, konstatēts diezgan daudz mājdzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpumu – kopumā izteikti 304 aizrādījumi. 11 personām tika sniegta palīdzība uz ūdens. «Arī pludmales glābšanas dienesta darbā būtiski ir profilaktiskie darbi. Ļoti svarīgi, lai glābēji ne tikai sēž glābšanas tornī, bet arī patrulē pa pludmali, skatās un – galvenais – veic informatīvo darbu, runā ar cilvēkiem un skaidro,» norāda Kupčus.

Jauno sezonu glābšanas dienests sagaidīs ar būtiskiem papildinājumiem materiāli tehniskajā jomā. Proti, Pludmales glābšanas dienestam beidzot būs kvalitatīvi izremontēta, energoefektīva ēka ar saules paneļiem uz jumta tās apgādei ar elektroenerģiju. Glābšanas dienests ticis arī pie jaunas motorizētas laivas. Savukārt maluzvejniecības apkarošanas speciālisti šosezon tikuši pie jauniem darba tērpiem.

Pašvaldības policija maluzvejniecības pārkāpumus visu gadu uzrauga trīs vietās pilsētas administratīvajā teritorijā: Būšnieku ezerā, Ventas baseinā un Baltijas jūras piekrastē. Pagājušajā gadā maluzvejniecības pārkāpumu skaits bijis līdzīgs tam, kāds bija iepriekšējos gados. Kopumā izņemti 22 tīkli ar kopējo garumu 1380 m. Izņemti arī 10 murdi un vēl dažādi bez uzraudzības atstāti zvejas rīki. «Tīklos atrastās zivis laižam atpakaļ ūdenī. Lielākoties tīklus pamanām, kad tie ir ielikti salīdzinoši nesen,» skaidro Kupčus. Garākais pērn izvilktais tīkls bijis aptuveni 200 metru garš. Prāvais tīkls izņemts Ventā, Tērauda ielas galā.

Sadarbība ir svarīga

«Ventspils Pašvaldības policija Latvijā ir vienīgā, kurai deleģēts pienākums veikt bērnu likumpārkāpumu profilaksi. Citās pašvaldībās šos pienākumus veic Sociālais dienests vai bāriņtiesas darbinieks, norāda Inga Ābiķe, vecākā inspektore, kas Ventspils Pašvaldības policijā pārrauga nepilngadīgo personu likumpārkāpumu profilakses jomu. Arī šajā jomā, konstatējot pārkāpumus, bieži tiek izteikti mutiski aizrādījumi. Līdzīgi kā iepriekš, arī pagājušajā gadā būtiski palielinājies konstatēto administratīvo pārkāpumu skaits saistībā ar smēķēšanu, tai skaitā arī par elektronisko smēķēšanas ierīču lietošanu. Pērn pašvaldības Administratīvajā komisijā pavisam skatītas 74 Pašvaldības policijas inspektoru uzsāktās administratīvo pārkāpumu lietas par dažādiem likumpārkāpumiem, kur iesaistītas nepilngadīgas personas. Pieaugusi arī alkohola lietošana nepilngadīgo vidū. 25 bērni saistībā ar alkohola lietošanu Pašvaldības policijas redzeslokā pagājušajā gadā nonākuši pirmo reizi, turklāt pieci no tiem vēl nebija sasnieguši 14 gadu vecumu, līdz ar to vēl nav saucami pie administratīvās atbildības. Viņiem piemēroti audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi. Visas šīs ar nepilngadīgo administratīvajiem pārkāpumiem saistītās lietas tiek izskatītas pašvaldības Administratīvajā komisijā. No 37 uzvedības sociālās korekcijas programmām, kas pērn uzsāktas, apmēram pusē gadījumu komisija lēmusi par dalību sociālās korekcijas programmā, kuru Pašvaldības policija katram nepilngadīgajam izstrādā individuāli. «Reizēm arī paši vecāki nāk un lūdz policijai iesaistīties un iekārtot bērnam šādu profilakses lietas,» norāda Ābiķe, kura skaidro, ka likumu pārkāpj arī bērni un jaunieši ar šķietami priekšzīmīgu uzvedību un labām sekmēm. Bieži vien – draugu ietekmē. Policijai bērnu likumpārkāpumu jautājumos ļoti svarīga ir sadarbība ar ģimeni, skolu, Sociālo dienestu, Pusaudžu resursu centru un citām iestādēm.

Modri un uzmanīgi

Parasti no rīta, maiņu uzsākot, apspriežamies savā starpā un ar policijas vadību par uzdevumiem un notikumiem, kas plānoti pilsētā. Tiek sadalīti uzdevumi, arī patruļekipāžām,» stāsta Edmunds Andrups, Dežūru nodaļas vecākais inspektors. Dienas gaitā veicamo uzdevumu plāns nemitīgi tiek papildināts. «Apsekojot pilsētu, uzmanību pievēršam gan karstākajiem punktiem – no rīta tas ir metadona kabinets, vakarpusē patversme –, gan skatāmies visapkārt. Kad saņemam no dežūrdaļas informāciju, izbraucam uz izsaukumiem. To, kas ir mūsu kompetencē, risinām uz vietas, bet tajos jautājumos, kas nav – iesaistām citus dienestus. Informējam, sagaidām viņus ierodamies,» patrulējošo policijas darbinieku ikdienu ieskicē Andrups. Visvairāk darba policistiem ir nedēļas nogalēs un dienās, kad pilsētā notiek kādi izklaides pasākumi. Ikdienā īpaša uzmanība tiek pievērsta arī skolu apkārtnēm un vietām, kur tiek realizēta interešu izglītība. Policijas rīcībā ir trīs operatīvie transportlīdzekļi, un katrs no tiem gadā nobrauc nedaudz vairāk nekā 100 tūkstošus kilometru. Pagājušā gadā Pašvaldības policija nomainīja vienu no patruļmašīnām, savukārt šogad plāno pret jaunām nomainīt pārējās divas.

Lūdz būt saprotošiem

Ukrainas civiliedzīvotāju koordinatore Ventspilī Irina Hubarčuka šeit ir no pagājušā gada marta, un Ventspils Pašvaldības policija ar viņu noslēgusi darba līgumu. «Neticami, ka tūliņ būs gads kopš iebrukuma. Karš turpinās un katrs turpina cīnīties savā frontē, kā vien var. Es šo darbu uzsāku sirds vadīta, un pirmie divi mēneši pagāja strādājot un rūpējoties par šeit atbraukušajiem 24/7 režīmā,» teic Hubarčuka, atzīstot, ka ikviens, nonākot viņas apstākļos, rīkotos līdzīgi. Viņa stāsta, ka kopš pirmās dienas Ventspilī rūpējusies par ikvienu Ukrainas kara bēgli kā par savu tuvinieku. Šim darbam palīdz ne tikai pašas pieredzētais, bet, protams, arī «dzimtās valodas faktors». Ukrainietes apņēmību, spējas un prasmes novērtējusi arī pašvaldība. «Lielākā daļa šeit atbraukuši ar domu – tas tikai pagaidām –, bet saprotot, ka karš nebeidzas un mājās vēl atgriezties nevar, nonākuši pie diezgan pamatīgām bezcerības izjūtām un depresijas,» stāsta koordinatore, kura gan šeit jau izmitinātajiem, gan tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri atbrauc tagad, palīdz risināt dažādus ar sadzīvi saistītus jautājumus un koordinē sadarbību ar dažādām iestādēm. 24. februārī ukraiņu kopiena gatavojas pie Ventspils Augstskolas dienesta viesnīcas, kas nevienam vien šeit atbraukušajam kalpojusi par pirmo pajumti, rīkot piemiņas pasākumu. «Ikviens, kurš vēlas, varēs atnākt, iedegt svecīti,» aicina Hubarčuka.