Par Ventspils pašvaldības sabiedriskās teritorijas sniega tīrīšanas un zāles pļaušanas “tradīcijām”, jeb par ilggadējo verdzību.
Runāsim šeit par Ventspils saistošajiem noteikumiem, kuri ir pretrunā pašvaldību likumam, kurā noteikts, ka finansiāli pašvaldības teritorijas kopšanu nodrošina pašvaldība un pēc būtības cilvēku vajag ne tikai nodrošināt ar nepieciešamo inventāru, bet arī samaksāt viņam par viņa paveikto darbu. Runāsim arī par verdzību, respektīvi par komunistiskās domāšanas sekām, jo tiek izmantoti tie paši paņēmieni, lai cilveks būtu spiests strādāt sabiedrības labā bez atlīdzības.
Komentāri (59)
Pašvaldību likumā skaidri un gaiši noradīts kopjamo teritoriju finansēšanas avots - finansiāli pašvaldības teritorijas kopšanu nodrošina pašvaldība, bet saistošajos noteikumos par to vairs nav ne viena vārda! Pēc būtības cilvēku vajag ne tikai nodrošināt ar nepieciešamo inventāru, bet arī samaksāt viņam par viņa paveikto darbu. Ļoti dīvaini interpretē saistošajos noteikumos savu LĪDZDALĪBU pašvaldība, šeit redzamas pazīmes tam, kā izkrāpt no cilvēkiem naudu, jo saistošajos noteikumos nav skaidri noteikts, kurš to visu finansiāli nodrošina! Saistošie noteikumi pēc būtības pieprasa no cilvēka tikai darbu, bet par nodrošinājumu un finansēšanu klusē.
Varbūt tad deputāti, Domes vadība un būvniecības inspekcija paši tad arī finansēs domes darbību un strādās sabiedrības labā bez samaksas, pie tam katru dienu bez atpūtas, bez atvaļinājuma un bez tiesībām brīvi pārvietoties nepieciešamības gadījumā, un visu nepieciešamo darbam iegādāsies par saviem personīgajiem līdzekļiem! Starpība taču ir redzama - tagad viņi visi strādā sabiedrības labā par samaksu un ar visām Darba likumā noteiktajām tiesībām, bet mēs strādājam bez visa iepriekšminētā un papildus vēl paši par to maksājam!
Paskaidrojuma raksts - Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes 2024. gada 20. jūnija saistošajiem noteikumiem Nr. 12 "Par teritoriju un būvju uzturēšanu Ventspils valstspilsētas pašvaldībā" - Noteikumi paredz arī personu pienākumu uzturēt īpašumam piegulošu, publiskā lietošanā nodotu Pašvaldības teritoriju.
Tātad jebkurš šajā teritorijā var mēslot, bet tev nepārtraukti jāstāv ar slotu klāt. Šeit ir tas absurds, ka publisko teritoriju lieto visi, bet jāuztur tev. Bet situācija ne ar ko neatšķiras no tāda piemēra, kad cilvēks uztur un rūpējas par savu sievu, bet viņa sievu „lieto” visa sabiedrība, un šie „lietotāji” noteikti būs ļoti, ļoti apmierināti. Tādu situāciju varētu nosaukt par mau...bu, kuru tu esi spiests atbalstīt vai naivi brīvprātīgi atbalsti. Jebkurā variantā tu izskaties kā muļķis, kuru izmanto citi.
Kāds spēcīgs jurists varētu par šo sagatavot kolektīvu prasību tiesā. Ja kas tāds notiek, esmu ar mieru pievienoties. Jābeidz žēloties forumā un jāsāk kaut kas darīt. Apnīk pašvaldības pēdēja laika neizdarības un kāpšana cilvēkiem uz galvas.
Es parakstītos. Neesmu pret ka man jāsakopj teritorija ap savu īpašumu un es to daru, bet tas ka mani par to var sodīt, par to ka nedrīkstu saslimt, nedrīkstu nebūt mājās, jo varu saņemt sodu, tā ir absurda un pilnīgi noteikti ne uz demokrātijas principiem balstīta attieksme. Megatonnas pieminētā verdzība visprecīzāk šo definē.
Mega. Piekrītu uz izceļu šeit vēl vienu nejaucību. Kāds N, pārkāpjot AL un saistošos tīši pieirš to teritoriju, kuru tev jākopj. Soda Tevi. Kāpēc? Ne jau Tu to pieūkoji. Sods taču jāsaņem tam, kurš to izdarījis. Un šim mērķim arī ir tie PPolicisti.
Nu jā, par sniegu- reiz kādas KF pilsētas mērs teica- kas izbēra, lai pats savāc :) Tur bija nežēlīgi sasnidzis.
Ar piemājas teritorijas piecūkošanu saskaros pastāvīgi - man tā ir publiskā izsmēķu izgāztuve. Attiecīgi - es pļauju pašvaldības zāli, man bezgala atbildīgajam pilsonim ir ar likumu obligātais bio konteiners kurā šo zāli saberu un tur mūždien nonāk arī zālē esošie izsmēķi, un protams esmu atkal tas vainīgais iedzīvotājs kurš jāsoda - Labiekārtošanas kobināts ir tiesīgs ņemt no manis pilno samaksu kā par nešķirotiem atkritumiem jo bio konteinera saturā nonāk izsmēķi. Es protams kā pamuļķis eju regulāri ar maisiņu rokā un lasu šos izsmēķus no pašvaldības teritorijas, jo man tācu ir privatmāja un oficiāli esmu pašvaldības bezatlīdzības vergs, bet tas apjoms ko garamgājēji piemēslo ir tāds ka ir nereāli to zālāju iztīrīt tik perfekti lai bio atkritumos tiešam nonāktu tikai bio atkritumi.
Pieguļošajā teritorijā tad es drīkstu arī krūmus apcirpt un kokus nozāģēt, kuri apdraud manu privātīpašumu ( māja, transports) neatliekamā situācijā, kad koks gatavojas krist un bojāt manu īpašumu, piemēram, tuvojoties vētrai. Ja tādā gadījumā man uzliks sodu par koka nozāģēšanu, tad iztiesāšu no pašvaldības pēdējās parpalas un noalgošu valsts dārgāko advokātu. Kā tad ar tiesiskās paļāvības principu? Pienākumi man ir uz pieguļošo teritoriju un tiesības nav? Šādi neies krastā. Jo šis viss man sāk pieriebties. Un iesaku uz pašvaldības vēlēšanām balsot tā lai šie kangari vairs netiktu pie varas. Nost ar šiem kaitniekiem. Pilsētai vajag jaunus cilvēkus ar cita veida domāšanu.
Valsts probācijas dienests - Sabiedriskais darbs ir viens no sabiedrībā izciešamajiem kriminālsodiem, kuru persona izcieš no mācībām vai pamatdarba brīvajā laikā savas dzīvesvietas apvidū, bez atlīdzības veicot sabiedriski derīgu darbu.
Pēc būtības mūsu pilsētā privātīpašnieki pielīdzināti kriminālnoziedziniekiem.
Brīvprātīgais darbs ir sociāli derīga darba veikšana bez atlīdzības. Brīvprātīgais darbs ir viena no vistiešākajām, visvairāk izplatītajām un daudzveidīgākajām pilsoniskās līdzdalības formām. Brīvprātīgo darbu Latvijā regulē galvenokārt Brīvprātīgā darba likums.
Brīvprātīgā darba likums LR ir spēkā no 01.01.2016. Brīvprātīgais darbs ir organizēts un uz labas gribas pamata veikts fiziskās personas fizisks vai intelektuāls bezatlīdzības darbs sabiedrības labā. Bet ja runa ir par sodīšanu attiecībā uz darbu, uz kuru persona nav brīvprātīgi pieteikusies, tad tas ir piespiedu darbs! Un tāda darba uzspiešana uztverama par sodu cilvēkam. Brīvprātīgā darba organizētāja un brīvprātīgā darba veicēja tiesiskās attiecības tiek nodibinātas, kad brīvprātīgā darba organizētājs un brīvprātīgā darba veicējs ir vienojušies par veicamā darba apjomu, izpildes kārtību un termiņu, kā arī brīvprātīgā darba veicējs ir iepazīstināts ar saviem pienākumiem un tiesībām. Līgumu par brīvprātīgo darbu slēdz rakstveidā, kad to pieprasa viena no pusēm; kad ir paredzēts brīvprātīgā darba veicējam segt ar brīvprātīgo darbu saistītos izdevumus.
Brīvprātīgā darba organizētājam ir pienākums: nodrošināt tādus brīvprātīgā darba apstākļus, lai brīvprātīgā darba veicējs varētu izpildīt viņam noteiktos darba uzdevumus, segt brīvprātīgā darba veicējam ar brīvprātīgā darba veikšanu saistītos izdevumus.
Ir zināms - pušu darījuma attiecības regulē noslēgtais līgums! Mūsu gadījumā netiek noslēgts un savstarpēji parakstīts nekāds dokuments, kur pašvaldība nodod citai personai „brīvprātīgai” uzkopšanai publisko pašvaldības teritoriju, kur būtu oficiāli dokumentāli apstiprinātas kopjamās teritorijas robežas, kur atrunātas darba veicēja tiesības un izdevumu kompensācijas! Pat pašvaldības sētnieks paraksta līgumu, kur viņam nosaka darba apjomu un kopjamo teritoriju, un viņa tiesības!