Sāk atjaunot valsts nozīmes arhitektūras pieminekli

Ēkas īpašnieka SIA Realto Dea pārstāve Inese Krasovska Ventas Balsij pastāstīja, ka izdevies piesaistīt finansējumu no Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes, kas ļāvis sākt senās koka ēkas atjaunošanu. Uzņēmums gan iegulda savus līdzekļus, gan turpinās piesaistīt līdzekļus, lai Vecpilsētas ēku kompleksu pamazām atjaunotu. Norisinās pārrunas ar iespējamu nomnieku, kas ļautu atjaunot un apdzīvot agrākās boulinga un restorāna telpas. Tāpat Krasovska norādīja, ka uzņēmums vēlas attīstīt arī kvartāla iekšpagalmu un jau šogad piedāvāt interesentiem rīkot tur gadatirgu. Būvdarbus veic SIA Pilsbūve, kam ir liela pieredze restaurācijas darbu veikšanā, bet autoruzraudzību nodrošina SIA Arhitektoniskās izpētes grupa, kas izstrādājusi īpašuma restaurācijas-renovācijas koncepciju.

Pilsētas galvenās arhitektes vietniece vēsturiskās pilsētvides jautājumos Inga Apmane Ventas Balsij apstiprināja, ka šobrīd vērtīgajā ēkā Tirgus laukumā 1, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, norisinās ārsienu konservācijas darbi, lai glābtu sliktā stāvoklī esošās konstrukcijas. Demontēts arī celtniecības siets, kas ilgus gadus nosedza vēsturiskās ēkas fasādes.

Ēku Tirgus laukumā 1 uzskata par vienu no vecākajām koka ēkām Latvijā. Tā celta 17. gadsimta pirmajā pusē kā koka dzīvojamā māja. 18. gadsimtā uzbūvētas pārējās šī kvartāla celtnes. Ēkas arhitektūra pirmo reizi profesionāli izvērtēta pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā Ritas Zandbergas pētījumā par Ventspils vēsturiskā centra attīstību, kad arī atklāta ēkas ievērojamā nozīme. Tuvāka arhitektoniski mākslinieciskā analīze veikta deviņdesmito gadu otrajā pusē, kad ēku komplekss pārgāja privātīpašumā un bija iecerēta ēkas atjaunošana.

2006. gadā izstrādāta ēkas restaurācijas-renovācijas koncepcija, tāpat izvērtēts ēkas tehniskais stāvoklis, veikta ģeotehniskā un arhitektoniski mākslinieciskā izpēte. Jau 2006. gadā secināts, ka ēkas tehniskais stāvoklis ir kritisks. Ēkā ir virkne arhitektoniski un mākslinieciski nozīmīgu elementu.

«Ēka ieņem ievērojamu vietu Latvijas arhitektūras pieminekļu vidū. Kā pilsētas koka dzīvojamā māja tā ir unikāls 17.–18. gadsimta (manierisma un baroka laikmeta) būvmākslas piemineklis gan sava vecuma, gan māksliniecisko kvalitāšu dēļ. Ēka uzskatāma par vienu no senākajiem Latvijas koka arhitektūras paraugiem. Neraugoties uz salīdzinoši slikto tehnisko stāvokli, tās nozīme liek darīt visu saglabāšanai un atjaunošanai iespējamo,» ēkas restaurācijas-renovācijas koncepcijā norāda tās autors, arhitektūras doktors, viens no vadošajiem pētniekiem arhitektoniski mākslinieciskās izpētes jomā Ilmārs Dirveiks. Koncepcijā arī norādīts, ka pieminekļa kultūrvēsturiskā nozīme uzliek īpašu atbildību atjaunošanas projekta kvalitātei.

To, cik būtiski būtu steidzami glābt šo vērtīgo, unikālo ēku, sarunā ar Ventas Balsi pērn rudenī norādīja arī arhitekts Pēteris Blūms. «Domāju, ka valsts līmenī ir jāpaceļ problēma, vai vispār Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde līdz galam apzinās to, cik vērtīga šī māja ir un ka tā iet bojā. Šobrīd tā ir viena no visaugstākajām riska pakāpēm, vispār domājot par kultūras mantojumu Latvijā, tas ir milzīgs apdraudējums,» sacīja Blūms.

Inga Apmane norāda, ka ēkas īpašniekam ir iespēja startēt dažādos projektu konkursos – gan Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē, gan Valsts kultūrkapitāla fondā, gan arī pašvaldībā –, lai ēkas, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, atjaunošanai piesaistītu līdzfinansējumu.