Izmantos pašu saražoto elektroenerģiju

Kopš pagājušās nedēļas abas saules paneļu stacijas – Dzintaru ielā 52a un Talsu ielā 65 – darbojas testa režīmā. «Lai arī pagaidām vēl testa režīmā, stacijas jau ražo elektroenerģiju,» informēja pašvaldības SIA Ūdeka valdes priekšsēdētājs Edgars Daugelis. Pašlaik jaunās iekārtas tiek regulētas un sagatavotas nodošanai ekspluatācijā.

Pirms gada Ūdeka sāka darbu pie saules paneļu staciju būvniecības projekta izstrādes, cerot, ka tuvākajā laikā tiks atvērta finansiālā atbalsta programma ūdenssaimniecības iekārtu energoefektivitātes paaugstināšanai. Šī gada sākumā bija gatavas saules paneļu staciju projekta aplēses. Tobrīd jau bija pieejams arī Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums, sedzot 85% no projekta izmaksām.

Īstenojot šo projektu, ne tikai izbūvētas saules paneļu stacijas, bet arī nomainītas iekārtas, kas kanalizācijas notekūdeņu attīrīšanas procesā patērē vairāk elektroenerģijas, – divi kanalizācijas sūkņi galvenajā sūkņu stacijā Muitas ielā un gaisa pūtēji notekūdeņu attīrīšanas ietaisēs. Sūkņu stacijā Muitas ielā nonāk kanalizācijas notekūdeņi no visas pilsētas un no turienes tālāk tiek padoti uz attīrīšanas ietaisēm. Arī gaisa pūtēji pilda svarīgu funkciju kanalizācijas notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas tehnoloģiskajā procesā – tie nodrošina gaisa padevi secīgi četros aerotankos, kur aktīvās dūņas noārda visas piesārņojošās vielas. «Bez gaisa padeves aktīvās dūņas pēc četrām stundām sāk atmirt un bioloģiskais attīrīšanas process apstājas,» skaidro Daugelis. Jaunie gaisa pūtēji patērē mazāk elektrības, bet tiem ir lielāka gaisa padeves jauda. «Tas nozīmē, ka mēs varēsim ietaupīt eleketroenerģiju. To pašu var teikt par jaunajiem sūkņiem,» rezumē Daugelis.

Abas saules paneļu elektrostacijas paredzētas elektroenerģijas ražošanai paša uzņēmuma vajadzībām. «Pārdot elektrību mēs nevaram,» stāsta valdes priekšsēdētājs. Ar saules paneļiem darbināmo elektrostaciju jauda ļauj saražot 15% no visas elektroenerģijas, kas nepieciešama attīrīšanas ietaišu darbības nodrošināšanai, un tikpat lielu īpatsvaru no elektroenerģijas, ko izmanto dzeramā ūdens atdzelzošanas stacijā un Ūdekas administratīvajā ēkā. «Ceram, ka vasarā spēsim sevi pilnībā nodrošināt ar nepieciešamo elektroenerģiju un to nevajadzēs pirkt,» pieļauj Daugelis.

Ūdekas lēmums par iekārtu energoefektivitātes paaugstināšanu izrādījies visai tālredzīgs, ņemot vērā pašreizējās elektrības cenas. «Pirms gada mēs nezinājām, ka Ukrainā sāksies karš un uzlēks elektroenerģijas cenas,» secina Daugelis, piebilstot, ka ideju par saules paneļu staciju būvniecību viņš lolojis jau sen, gaidot, kad tam būs pieejams ES finansējums.

Saules paneļu staciju nodošana ekspluatācijā notiek uz vairākkārtēja elektroenerģijas cenu pieauguma fona. «Pateicoties centralizētajam iepirkumam, ko veica pilsētas pašvaldība, mēs noslēdzām līgumu par pazeminātu cenu – 20 centiem par elektroenerģijas kilovatstundu. Kolēģi Rīgā, Liepājā un citās pilsētās elektroenerģiju pērk par biržas cenu, kas ir trīs četras reizes augstāka nekā mums,» stāsta Daugelis.

Saules paneļu staciju būvniecība un energoietilpīgu iekārtu nomaiņa pret ekonomiskākām paaugstinās visa kanalizācijas notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģiskā procesa energoefektivitāti. Pēc uzņēmuma aprēķiniem, elektroenerģijas ietaupījums no iekārtu nomaiņas gadā būs 14% jeb 15 000 eiro. Ūdekas valdes priekšsēdētājs vērš uzmanību, ka kanalizācijas notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas process ir daudzkārt sarežģītāks nekā dzeramā ūdens ražošana. Nepārtrauktu kanalizācijas notekūdeņu attīrīšanu nodrošina 24 sūkņu stacijas. Notekūdeņu attīrīšana ar bioloģisko metodi, izmantojot aktīvās dūņas, notiek attīrīšanas ietaisēs. Pēc attīrīšanas tīro ūdeni ielaiž Baltijas jūrā. Daži speciālisti apgalvo, ka šo ūdeni pēc attīrīšanas varot pat dzert.

Ilggadējais attīrīšanas ietaišu vadītājs Dzintars Kļava stāsta, ka lielā darba pieredze sarežģīto tehnoloģisko procesu padara vienkāršu un saprotamu. «Galvenais – attīrīt notekūdeņus līdz tīram ūdenim, ko var ielaist jūrā,» viņš saka. Par savu darbu vadītājs stāsta aizrautīgi, iepazīstinot apmeklētājus ar baktēriju, kuras attīra kanalizācijas notekūdeņus, pasauli. «Pareizai baktēriju barošanai nepieciešams precīzs skābekļa daudzums ūdenī – ne vairāk kā 3 miligrami uz litru,» skaidro vadītājs. Ja skābekļa daudzums pārsniedz normu, baktērijas pārsātinās un kūtri attīra notekūdeņus. Ja skābekļa līmenis ir zemāks par normu, baktērijas var aiziet bojā. Dzintars Kļava stāsta, ka laikos, kad Ventspilī darbojās pārtikas rūpniecības uzņēmumi – gaļas kombināts, piena kombināts, maizes kombināts – bioloģisko attīrīšanas ietaišu rīcībā bija līdz 16 baktēriju veidiem. Tagad saglabājušies tikai tie baktēriju veidi, kas spēj pielāgoties jebkuriem apstākļiem. Aktīvo dūņu stāvoklis ir atkarīgs arī no laikapstākļiem.

Attīrīšanas ietaišu precīzu darbību katrā maiņā nodrošina pieci cilvēki. Divi no viņiem seko līdzi sūkņu staciju darbībai un parasti mēdz būt izbraukumos pilsētā. Uz vietas strādā vadītājs, operators un laborants. Pašlaik attīrīšanas ietaišu nelielais kolektīvs strādā pie jauno iekārtu regulēšanas.

Pašvaldības SIA Ūdeka energoefektivitātes paaugstināšana
Projekta kopējās izmaksas – 531 059 eiro.
ERAF finansējums – 85% jeb 373 058 eiro.
Ūdekas finansējums – 158 000 eiro.
Saules paneļu staciju jauda: Talsu ielā 65 – 0,072 MW, Dzintaru ielā 52a – 0,165 MW.
Kopējais elektroenerģijas ražošanas apjoms ar saules enerģiju – 0,237 MW gadā.
Elektroenerģijas ietaupījums – 15% vai 27 000 eiro gadā.
Ietaupījums no iekārtu nomaiņas pret viedām un ekonomiskām iekārtām – 14% elektroenerģijas un 15 000 eiro gadā.