Terminālim draud darbības apturēšana

«Visi dokumenti ir nosūtīti Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, lai saskaņotu amonjaka atlikuma izvešanu uz Lietuvu,» informē SIA Ventamonjaks valdes loceklis Dmitrijs Vihovaņecs. Valsts vides dienests (VVD) sankcijām pakļautajam uzņēmumam uzdevis līdz 2022. gada 31. decembrim atbrīvot termināli no amonjaka tehnoloģiskā atlikuma un apstādināt termināļa ekspluatāciju. Iepriekš, šī gada maijā, no termināļa tika izvestas 37 000 tonnas amonjaka, kas skaitījās komerciālā krava. Kopš tā laika jaunas kravas terminālī netiek pieņemtas. Tomēr, kamēr rezervuāros tiek uzglabāts tā sauktais amonjaka tehnoloģiskais atlikums – vairāk nekā 3000 tonnu –, kas ir Ventamonjaka īpašums, terminālis turpina funkcionēt.

Kravas īpašnieks atradis pircēju atlikušajam amonjakam – Lietuvas uzņēmumu Lifosa, kas ir viens no lielākajiem minerālmēslu ražotājiem Austrumeiropā. Ražošanā kā izejvielu izmanto tajā skaitā arī amonjaku. «Neviens neizrādīja vēlmi ar kuģi izvest tik nelielu daudzumu amonjaka. Taču amonjaka atlikumu var izvest pa dzelzceļu. Lietuvieši ir gatavi pirkt šo atlikumu. No valsts institūcijām gaidām atļauju šim darījumam,» piebilda Vihovaņecs. Pēc visa spriežot, atļauju amonjaka atlikuma izvešanai nāksies izsniegt jau jaunajai valdībai, kuras pagaidām vēl nav. Jebkurā gadījumā atbildes uz savām vēstulēm no vairākām ministrijām un citām valsts institūcijām uzņēmums Ventamonjaks līdz šim nav saņēmis.

No Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) redakcija saņēma atbildi, ka tā risina tikai finanšu jautājumus – tādus kā sankcijām pakļautā uzņēmuma pieeja banku kontiem darbinieku algu izmaksai, sniegto pakalpojumu apmaksai u.tml. Satiksmes ministrijā informēja, ka tā neiejaucas ostas uzņēmumu darbībā. Savukārt VVD skaidroja: «Ņemot vērā, ka, pēc VVD rīcībā esošās informācijas, terminālī vēl atrodas aptuveni 3000 tonnas sašķidrinātā amonjaka tehnoloģisko atlikumu un uzņēmums līdz šim brīdim nav radis juridisku risinājumu tālākai tā darbībai, VVD izdotais lēmums ir spēkā esošs un nav pamata to pārskatīt. VVD sagaida, ka tiks pildīti izdotā lēmuma nosacījumi. Ja lēmums netiks izpildīts, VVD uzsāks piespiedu izpildes procedūru.»

Juridiskie risinājumi SIA Ventamonjaks darbības turpināšanai, ko min VVD, varētu izpausties akcionāru maiņā. Jau rakstījām, ka Ventamonjaka patiesajam labuma guvējam – Krievijas koncerna Uralhim vadītājam miljardierim Dmitrijam Mazepinam – piemērotas sankcijas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Pēc Vihovaņeca sniegtās informācijas, Uralhim pieder 55% Ventamonjaka akciju, bet pārējo 45% kapitāldaļu turētāju ir Latvijas akcionāri.

Iepriekš tika ziņots par SIA Ventamonjaks mēģinājumiem Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā pārreģistrēties ar citiem akcionāriem. Tomēr līdz šim šis jautājums nav atrisināts. Ventspils domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš iespējamo termināļa apturēšanu nosaucis par vissliktāko scenāriju, jo tas apdraud aptuveni 40 darba vietas tikai šajā uzņēmumā vien un vēl vairākus desmitus darbavietu uzņēmumā VK Terminal Services, kas nodrošina aprīkojuma darbību Ventamonjaka terminālī.

Pēc Vihovaņeca teiktā, Ventamonjaks valsts institūcijām nosūtījis savus priekšlikumus, tajā skaitā saistībā ar termināļa turpmāko darbību. «Esam gatavi pieņemt importa amonjaku no jūras un pārkraut to dzelzceļa cisternās, lai terminālis varētu arī turpmāk turpināt darbu valsts kontrolē,» skaidroja Vihovaņecs. Importēto amonjaku varētu piegādāt tam pašam Lietuvas uzņēmumam Lifosa. Kā norāda Vihovaņecs, lietuvieši ir ieinteresēti šādā sadarbībā un ir vērsušies pēc atbalsta savas valsts valdībā. Ventamonjaka pārstāvis nosauca iespējamās valstis, no kurām varētu importēt amonjaku – Trinidāda, Maroka, Kanāda, ASV. Runa varētu būt par amonjaka piegādēm nelielos apjomos Ventspilī un tālāku tā nosūtīšanu uz Lietuvu – no 7 līdz 15 tūkstošiem tonnu mēnesī. Tas nodrošinātu noslodzi aptuveni 10% apmērā no Ventamonjaka termināļa jaudas, jo terminālis spēj pārkraut līdz pusotram miljonam tonnu amonjaka gadā. Bet, pēc Vihovaņeca teiktā, šajā situācijā svarīgāk ir tas, lai terminālis varētu turpināt darbu un saglabātu darba vietas.

Cerības atstāj arī SIA VK Terminal Services valdes priekšsēdētāja Naura Kozlova komentārs: «Attiecībā uz SIA Ventamonjaks, šobrīd ir uzrunātas vairākas iestādes, toskait Ekonomikas ministrija, Ārlietu ministrija, FKTK, Tieslietu ministrija, un norisinās darbs, lai meklētu risinājumus iespējamam regulējumam, kas pieļautu šī unikālā infrastruktūras objekta ekspluatāciju arī turpmāk, novēršot finanšu vai citu aktīvu nonākšanu sankcionētu personu rīcībā.»