Intervija ar Aivaru Lembergu. Saglabāt valstiskumu

Vai ir cerība, ka jaunā valdība uz Ventspili skatīsies stratēģiski, nevis ar politisku greizsirdību, kā līdzšinējā Kariņa valdība?

– No iepriekšējās valdības, kuru veidoja piecas partijas, trīs ir ārpus Saeimas. Arī Nacionālajai apvienībai būtiski ir krities atbalsts vēlētāju vidū. Faktiski, arī Jaunajai Vienotībai būtu bijušas problēmas pārvarēt 5 procentu barjeru, bet viņus glāba Putins ar iebrukumu Ukrainā. Uz apdraudējuma runu fona daļa vēlētāju palika pie tiem, kas ir pie varas. Kariņam un ārlietu ministram Rinkēvičam katru dienu būtu jāsūta kartiņas Putinam pateicībā par to, ka viņus vēlētāji neaizslaucīja mēslainē.

Protams, ka tas, kā Kariņa valdība rīkojās aizvadītajos četros gados, lūdzot ASV ieviest sankcijas pret Latvijas valsti, ir unikāli. Citu tādu gadījumu pasaulē nav. Tieslietu ministrs sūdzējās citu valstu valdībām par savu valsti, par savu parlamentu un par savu tautu! Vēlētāji šādai darbībai vērtējumu deva, parādot Bordānam sarkano kartiņu.

Jau Kučinskis sāka politiku, ka Latvija starptautiskajā darba dalīšanā nepiedalās, pārdodot transporta pakalpojumus internacionālā kravu plūsmā austrumi–rietumi, rietumi–austrumi. Šo politiku vēl daudz izteiktāk un skaidrāk definēja Kariņa valdība. Tagad valdības veidošanā lomu spēlē arī liepājnieki un miljonārs, jaunais oligarhs Uldis Pīlēns, tāpēc – varbūt šoreiz Kariņa politika nebūs tik izteikti naidīga jautājumā par Latvijas vietu starptautiskajā darba dalīšanā transporta jomā. Lielas ilūzijas gan neloloju, jo gan Kariņš, gan Rinkēvičs, gan Jaunās Vienotības līderis Ašeradens ir strādājuši, lai saglabātu savus ministru krēslus, nedomāju, ka varētu notikt kādas nobīdes viņu pieejā un domāšanā. Taču viņi sevi māna, uzskatot, ka vēlētāju uzticību viņiem ir dāvājis viņu sniegums, viņu darbs. Es vēlreiz atkārtoju – vēlētāju uzticību viņiem dāvājis ir Vladimirs Vladimirovičs Putins ar savu ārkārtīgi avantūristisko ārpolitiku.

Ventspilij ir jāturpina cīnīties par savu vietu zem saules. Man ir patiess prieks un gandarījums, ka 90. gadu beigās es biju tas, kas uzstāja, ka Ventspilī, paralēli transporta nozarei, ir jāattīsta apstrādājošā rūpniecība. Tas līdzsvaroja mantoto vienas – transporta – nozares dominanti. Ja mēs to nebūtu darījuši šos gandrīz 20 gadus, tad šobrīd būtu krahs.

Lai arī juridiski Ventspils brīvostas pārvalde vēl nav likvidēta, faktiski tas jau ir noticis, jo viņi nedarbojas vairs kā reģionālās attīstības dzinējspēks. Kristovskis kā brīvostas valdes vadītājs darbojas pret Ventspils attīstību – piemēram, brīvosta atteicās no jaunas rūpnieciskās ēkas būvniecības projekta, kurā jau bija iedalīti 1,5 miljoni Eiropas Savienības dāvātas naudas! Tā ir milzīga problēma.

Vai ostu reforma varētu tikt pārskatīta?

– Šobrīd Apvienotajā sarakstā Zaļā partija ir tā, kuras deputāti kopā ar citiem uzrakstīja iesniegumu Satversmes tiesai, ka šī reforma neatbilst Satversmei. Tāpat arī to parakstīja Liepājas partijas deputāts Kučinskis. Mainīt pozīciju būtu dīvaini. Viņi uzskatīja, ka reforma ir nepareiza. Tagad mainījies ir vien tas, ka viņiem spīd kādi amati. Jautājums ir, vai viņi savus principus nodos ministru krēslu vai, piemēram, Tavara gadījumā, frakcijas vadītāja amata dēļ. Tomēr jau redzam, ka viņu retorika mainās no reforma nav pareiza uz reforma jāuzlabo, turklāt jāuzlabo nevis attiecībā uz visiem, bet tikai uz Rīgu, uz Ventspili – ne. Kad būs valdības deklarācija, redzēsim, kas par šo tēmu būs ierakstīts. Kariņš kā premjers bija šo neveiksmīgo reformu simbols. Redzēsim, vai kažoku mainīs Kariņš, Jaunā Vienotība un Nacionālā apvienība vai arī Zaļā partija un Liepājas partija. Vienam no viņiem jānodemostrē hameleonisks salto mortale cirka numurs. Redzēsim.

Kariņam nesokas valdības veidošanas sarunas nedz ar Uldi Pīlēnu, nedz Edvardu Smiltēnu.

– Smiltēns aizgāja no Vienotības ar milzīgu skandālu. Viņš bija tas, kurš ar savu iekšējo šķeltniecisko darbību gandrīz noveda pie tā, ka Vienotība izkrita no Saeimas. Viņiem bija 23 vietas, bet iepriekšējā sasaukumā tikai astoņas. Smiltēnam, kurš gribēja būt Vienotības līderis, loģiski, ir rūgtums un lielas psiholoģiskas problēmas pret Jauno Vienotību. Viņš, neapšaubāmi, būs daudz grūtāks pasažieris nekā Pīlēns. Taču ar Pīlēnu ir cita problēma. Viņš nav politiķis. Viņš ir jaunizceptais oligarhs. Viņš nav nevienā partijā, nav nedz vadītājs, nedz valdes loceklis, nav pat ierindas biedrs. Viņš nav ievēlēts par deputātu ne Eiroparlamentā, ne Saeimā, ne arī kādā pilsētā vai novadā. Viņš ir vienas sabiedriskas organizācijas vadītājs, kura izveidota ir šī gada jūlijā. Tas ir apmēram kā makšķernieku vai mednieku biedrības vadītājs, bet ir arī daudz ietekmīgākas organizācijas – pensionāru biedrība, piemēram. Tā ka viņš ir privātpersona, fiziska persona, kurai nav nekādas pārstāvības tiesības darboties politikā. Pīlēns ir cilvēks no ielas, kurš nez kāpēc runā 15 deputātu vārdā. Kariņš jau paziņoja, ka viņš runās tikai ar ievēlētajiem... Es gribu redzēt viņa konsekvences arī šajā ziņā, jo tādā gadījumā tūlīt būs jāizvēlas 14 ministri no 54 ievēlētajiem koalīcijas deputātiem! Ir dzirdēts, ka Čakša būšot izglītības un zinātnes ministre...

Nacionālajai apvienībai šobrīd plānoti aizsardzības, kultūras, satiksmes un ekonomikas ministru amati. Kā vērtējat to, ka visas tādas nosacīti, bet tomēr vieglās ministrijas?

– Grūti pateikt. Satiksmei kā nozarei Latvijā šobrīd ir ļoti smagi laiki. Dzelzceļš vēl pavisam nesen bija plaukstošs un perspektīvs, bet tagad tas nevar pastāvēt bez nodokļu maksātāju ikgadējas dotācijas. Arī airBaltic ir faktiski bankrotējis un dzīvo tikai uz valsts budžeta dotāciju. Tāpat arī situācija ar pasažieru pārvadājumiem – uzvar konkursos, bet saistības masveidā netiek pildītas. Cilvēki atnāk uz pieturu, bet autobusa – nav! Mantojums no četru gadu Kariņa–Bordāna valdības ir ārkārtīgi smags. Taču Nacionālā apvienība ir pieredzējusi partija, domāju, viņi izairēs. Viņiem ir cita problēma – viņi kļūst aizvien mazāk atšķirīgi no citiem politiskiem spēkiem. Ja viņi tā turpinās, viņus gaida tāda pati skuju taka kā Konservatīvo partiju, Kaimiņa partiju un Attīstībai/Par!. Domāju, ka varbūt viņi to arī saprot un, iespējams, koriģēs savu politiku.

Vai, jūsuprāt, šajā Saeimas sastāvā būtu iespējama arī cita koalīcija?

– Protams! Visas runas par sarkanajām līnijām... Tās ir savilktas ar vienu domu – lai it kā nebūtu alternatīvu. Šobrīd sarkanās līnijas ir tā savilktas, lai koalīcija varētu sastāvēt tikai no trim politiskajiem spēkiem. Kam tas ir izdevīgi? Tiem trijiem.

Tikko partija Latvijai un Ventspilij parakstīja sadarbības līgumu ar Zaļo un Zemnieku savienību uz nākamajiem četriem gadiem. Mūsu partijai ir bijis sadarbības līgums ar viņiem dažādos laikos. Kas ir mainījies? Mana kā Latvijai un Ventspilij līdera pozīcija nav mainījusies. Zaļo un Zemnieku savienība ir darbojusies valdībā kopā ar Vienotību, Nacionālo apvienību, ar Zaļo partiju un Liepājas partiju no Apvienotā saraksta, arī ar Šleseru kā līderi. Ne ar vienu līdz šim valdības veidošanā nav sadarbojušies Progresīvie un Rosļikovs.

Latvijas sabiedriskie mediji priekšvēlēšanu laikā izteikti strādāja Jaunās Vienotības labā. Sorosa laiki mediju vidē ir iestājušies?

– Jā, pilnīgi. Latvijā nekādu sabiedrisko mediju nav. Ir valdībai piederoša, valdības finansēta un Kariņa valdības saturiski noteikta televīzija, radio un portāls. Ir sperts vēl lielāks solis – valdība, dodot dotācijas pareizajiem medijiem, kontrolē arī tā saucamos privātos plašsaziņas līdzekļus. Tie paliek privāti, bet saturs tiek veidots tāds, kādu vajag Kariņa valdībai, jo virs viņiem visu laiku ir Dāmokla zobens – ja nerakstīs pareizi, nedabūs miljonus no Sabiedrības integrācijas fonda, kas strādā Kultūras ministrijas paspārnē. Par pašpietiekamiem medijiem Latvijā šobrīd var runāt tikai kā par, piemēram, atsevišķu cilvēku veidotiem kontiem sociālajos tīklos. Es teiktu, ka tas šo te totalitāro, staļinisko informatīvo telpu patīkami atšķaida. Par laimi, sociālo tīklu vidi ir ļoti grūti ierobežot, taču zem izkārtnes cīņa ar viltus ziņām tiek mēģināts arī tas. Viņu mērķis ir pakļaut visus sorosistu vadītam, vienotam mediju kontroles centram. Krievijā mediju telpu nosaka prezidents ar savu administrāciju, pie mums – Džordža Sorosa tīkls. Ir definēti politiķi, par kuriem vai nu nebūs informācijas, vai būs tikai negatīva un viņus pašus nepielaidīs pie sava viedokļa paušanas. Priekšvēlēšanu laikā saskaitījām, ka tā sauktajos sabiedriskajos medijos uz deviņiem valdošās koalīcijas viedokļu paudējiem ir viens no kādas opozīcijas partijas! Deviņi pret vienu. Protams, padomju laikā bija desmit pret nulli! Sliktāk nav, bet – vai tas atbilst Satversmei un demokrātiskas iekārtas principiem?! Noteikti nē! Turklāt pareizos sorosistu žurnālistus vara pat nekautrējas apbērt ar ordeņiem un medaļām. To izmainīt nebūs vienkārši.

Partija Latvijai un Ventspilij ir parakstījusi sadarbības līgumu ar Zaļo un Zemnieku savienību un turpinās cīņu pret amerikānisko kursu Latvijā?

– Līgumu esam tikko parakstījuši, publiskosim to. Tagadējā Zaļo un Zemnieku savienības frakcija ir pārdzīvojusi tā saucamo labo darbu čempionu reiboni, kas beidzās ar lielu fiasko 2018. gada Saeimas vēlēšanās. Labo darbu čempiona tur vairāk neviena nav. Ir spēcīga frakcija, ir gudri cilvēki. Ir sintēze starp iesācējiem un deputātiem ar lielu politisko pieredzi. Kurss ir vienkāršs – saglabāt Latvijas valstiskumu ne tikai de jure, bet arī de facto. Latvijas nacionāla valsts var pastāvēt tikai tik, cik ir nacionālā buržuāzija. Pēdējos četrus gadus ir bijuši izteikti centieni to likvidēt, nav bijusi vēlme nacionālo buržuāziju aizstāvēt pret citu valstu buržuju uzbrukumiem. Zaļo un Zemnieku savienības uzdevums šajā sasaukumā ir rūpēties, lai Latvija neizšķīst rasolā, kuru sauc par globalizācijas burbuli. Latvijai jāmācās no amerikāņiem – Latvijas tautas intereses pāri visam.

Vai ar globalizācijas procesiem varētu būt saistīts arī lēmums veidot vēl vienu – Klimata un enerģētikas – ministriju?

– Lai cik tas nebūtu smieklīgi, Kariņa esošā valdība savā valdības deklarācijā ierakstīja, ka ir jāsamazina ministriju skaits. Un tagad atjauninātā Kariņa valdība rada vēl vienu ministriju bez jebkādas vajadzības! Enerģētikas ministrija bija Godmaņa laikos, bet turpmāk par šo tautsaimniecības apakšnozari līdz šim ir atbildējusi Ekonomikas ministrija. Tāpat ir ar klimatu. Tagad katru gadu pieaugs saules aktivitāte, ko darīs Klimata ministrija, lai to mazinātu? Vai – enerģijas plūsma starpzvaigžņu telpā, zemeslodes kodola vai mantijas darbība, tektonisko plātņu kustība, mežu ugunsgrēki Austrālijā, Ziemeļamerikā, Sibīrijā, Spānijā, Itālijā, Grieķijā – kā šī ministrija to visu plāno ietekmēt? Jaunā ministrija ir jautājums par to, kura politiskā partija sadalīs naudu saviem stipendiātiem. Šajā gadījumā – Jaunā Vienotība vienkārši nekaunīgi atņem resursus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Ekonomikas ministrijai jeb Nacionālajai apvienībai un Apvienotajam sarakstam. Viss. Tam nav nekāda sakara ne ar enerģētiku, ne ar klimatu, vidi. Tie ir centieni piesegt mantrausību ar skaļiem saukļiem, uzskatot, ka tauta ir dumja. Tauta nav dumja! Tauta visu saprot.