Lai pilsētas bērniem un jauniešiem būtu pēc iespējas plašākas sportošanas iespējas, Ventspils pašvaldība finansē ne tikai savā paspārnē esošo sporta skolu Spars, kas nodrošina treniņus 10 sporta veidos, bet finansiāli atbalsta arī teju 20 privātus sporta klubus, kuros darbojas vairāk nekā pusotrs tūkstotis audzēkņu.
Latvijā, tostarp arī Ventspilī, bērnu un jauniešu sports attīstās divos virzienos – sporta skolās un sporta klubos. Ventspils domes Izglītības pārvaldes sporta skola Spars ir pašvaldības dibināta iestāde, kas strādā pēc licencētām programmām un ko vada sporta speciālisti ar atbilstošu augstāko pedagoģisko izglītību. Sporta skolā šajā mācību gadā tiek īstenotas programmas 10 sporta viedos: basketbolā, smaiļošanā un kanoe airēšanā, vieglatlētikā, peldēšanā, sporta vingrošanā, džudo, šorttrekā, šaušanā, BMX un svarcelšanā. Patlaban sporta skolā trenējas 1100 audzēkņi.
Tikmēr otrajā sporta attīstības virzienā strādā sporta klubi, kurus nodibinājušas privātpersonas un interešu grupas. Pašvaldība, izprotot, ka arī šajos klubos trenējas mūsu pašu Ventspils bērni, sniedz šiem klubiem finansiālu atbalstu. Klubs var saņemt pašvaldības finansējumu, ja bērnus trenē pēc licencētām programmām interešu izglītības līmenī, treniņu darbs notiek pašvaldības sporta bāzēs un tas atbilst vēl citiem kritērijiem.
Kā stāsta Ventspils domes Sporta pārvaldes vadītāja Daina Paipala, ar katru gadu klubu pieprasījums pēc pašvaldības atbalsta kļūst arvien lielāks. Šajā gadā pašvaldības finansējums piešķirts teju 20 sporta klubiem, tai skaitā Ventspils Augstskolas un Ventspils Tehnikuma sporta klubiem, kuros darbojas vairāk nekā 1500 bērnu un jauniešu.
Katram sporta veidam ir atšķirīgas izmaksas, tādēļ piešķirtais finansējums visiem sporta klubiem nav vienāds. Piemēram, klubiem, kuri nodarbojas ar ledus sporta veidiem – hokeju un daiļslidošanu –, izmaksas ir krietni lielākas, tādēļ attiecīgi lielāks ir arī tiem piešķirtais finansējums.
Tāpat finansējuma lielums ir atkarīgs no bērnu skaita. Piemēram, bērnu un jaunatnes futbola klubā Olimpiskā cerība trenējas 195 bērni un jaunieši. Lai arī šī sporta veida izmaksas uz vienu bērnu ir mazākas, tomēr lielā audzēkņu skaita dēļ šis klubs saņem salīdzinoši lielāku finansējumu nekā citi.
Klubiem piešķirtais pašvaldības finansējums pamatā ir sporta bāzu nomas izdevumu apmaksai. «Tas nozīmē, ka bērni un jaunieši var nākt uz mūsu sporta bāzēm un nodarboties ar sevi interesējošo sporta veidu. Turklāt esam teju vienīgie Latvijā, kas arī Ventspils Augstskolas studentiem nodrošina iespējas nodarboties ar sportu. Šogad ļoti aktīvi ārpusstundu darbu ir uzsācis arī Ventspils Tehnikums. Šo abu izglītības iestāžu audzēkņiem ir iespēja nodarboties ar basketbolu, peldēšanu, futbolu, volejbolu, slidošanu un citiem sporta veidiem,» atklāj Paipala.
Ir sporta klubi, kuri prasmīgu vadītāju vadībā spēj ne tikai nodrošināt ikdienas treniņus, bet arī sasniedz atzīstamus rezultātus valsts un starptautiskā līmenī. Tāds ir virves vilkšanas klubs Velkonis, kas šogad atzīmēs 20. jubilejas gadu. Kluba dalībnieki ir 47-kārtēji Latvijas čempioni, 4-kārtēji pasaules čempioni un 2-kārtēji Eiropas čempioni. Tikmēr motoklubs Rodeo komandu vērtējumā ir vairākkārtēji Latvijas čempioni un aktīvi iesaistās nozīmīgu sporta sacensību un pasākumu organizēšanā.
Iepriekš minētās dotācijas treniņu procesa nodrošināšanai nav vienīgais, ko klubiem piešķir pašvaldība. Budžetā ir iedalīts papildu finansējums arī konkrētu pasākumu un sporta sacensību organizēšanai, ko saņem gan iepriekš minētie aptuveni 20 atbalstītie bērnu un jauniešu sporta klubi, gan arī citas sporta organizācijas. Tāpat klubiem ir iespēja piedalīties ikgadējā sporta projektu konkursā. Tādējādi tie var piesaistīt papildu pašvaldības finansējumu lielāka vai mazāka mēroga sacensību sarīkošanai Ventspilī. Katrs šajā konkursā startējošais projekts var saņemt līdzfinansējumu līdz 1000 latiem.
Pašvaldība atbalsta arī Ventspils veterānu sporta klubu, nodrošinot iespējas kluba dalībniekiem trenēties mūsu pilsētas sporta bāzēs, kā arī piedalīties Latvijas pašvaldību sporta veterānu–senioru sporta spēlēs.
Ir arī sporta klubi, kuri iztiek saviem spēkiem, nepretendē uz pašvaldības finansējumu un spēj pastāvēt paši, kā arī ar savu darbību ir nodrošinājuši darba vietas, piemēram, aerobikas klubs A klase, kas piedāvā sporta nodarbības profesionālu treneru vadībā.
Jeļena Rižika, daiļslidošanas kluba Ventspils trenere
– Mūsu klubu ļoti apmierina produktīvā sadarbība ar pilsētas pašvaldību. Ja pašvaldība mums finansiāli nepalīdzētu, mēs nevarētu pastāvēt, nemaz nerunājot par attīstību. Daiļslidošana ir ļoti dārgs ledus sporta veids, un izmaksas mums ir lielas. Pateicoties pašvaldības atbalstam, Ventspils bērnu vecākiem mēnesī ir jāmaksā aptuveni septiņas reizes mazāk nekā Rīgā, kur pašvaldība daiļslidošanas klubu neatbalsta. No pašvaldības puses vienmēr saņemam pretimnākšanu, ja mums nepieciešamas papildu ledus stundas. Tiek atbalstīta arī jebkura līmeņa sacensību rīkošana. Pateicoties šim atbalstam, mēs varam izaudzināt labus sportistus, kuri panākumus gūst arī starptautiskajā arēnā.
Aleksandrs Kohans, futbola kluba Ventspils olimpiskā cerība direktors
– Pašvaldības atbalsts ir ļoti nozīmīgs. Pats svarīgākais, ka pašvaldība, ieguldot bērnos naudu, viņiem nodrošina veselību veicinošus apstākļus un atrauj no negatīvām darbībām. Pateicoties pašvaldības finansējumam, mūsu kluba jaunie sportisti var braukt uz sacensībām, nometnēm, izmantot sporta bāzes – futbola un sporta laukumus, trenažieru zāli un peldbaseinu. Varam ar desmit komandām piedalīties Latvijas Jaunatnes futbola čempionātā. Svarīgi, ka šis finansējums ir katru gadu, tādējādi klubs var būt drošs, ka minimālās pamatvajadzības būs nodrošinātas, un pārējam atliek vien piesaistīt sponsoru naudu. Tas ļauj 195 mūsu bērniem pilnvērtīgi nodarboties ar sportu.
Oļegs Sorokins, hokeja kluba Venta 2002 treneris
– Ventspils pašvaldībai pilnīgi noteikti ir jāizsaka atzinība, ka tā piešķir tik lielu naudu bērnu un jauniešu sporta attīstībai pilsētā. Arī hokeja klubs nav izņēmums. Turklāt ar katru gadu pašvaldības atbalsts klubam tiek palielināts, jo mēs attīstāmies, ir vairāk audzēkņu, šobrīd – ap 150. Arī šogad saņēmām lielāku finansējumu nekā pagājušajā gadā. Viss ledus laiks mums no pašvaldības tiek dotēts, arī Olimpiskais centrs mums dod dažas papildu ledus stundas nedēļā. Pašvaldība finansē transportu uz sacensībām, treneru atalgojumu. Protams, vienmēr jau gribas vairāk, taču pamatvajadzības tiek nodrošinātas. Ir arī vecāku līdzmaksājumums, taču, salīdzinot ar Rīgu, tas ir daudz mazāks.
Komentāri (0)