Rada vietu, kas patīk pašiem

Kopš rudens uzņēmums klientus uzņem jaunā, lielākā mājvietā – Ostas ielā 55, kur, dārzā baudot maltīti, var priecāties arī par krāšņajām rudens lapām.

Abi ir ventspilnieki, atgriezušies dzimtenē kovida laikā pēc ilgākas prombūtnes Londonā. Leldei nav formālas pavāra izglītības, bet gadu gaitā hobijs pāraudzis profesijā. Viņa gan ir mācījusies pie pavāriem un arī izgājusi dažādus kursus, daudz pētījusi un eksperimentējusi, līdz nonākusi līdz savai lietai. Pirms sava uzņēmuma izveides Lelde strādāja Dzintarjūrā, kur izveidoja ēdināšanas konceptu un cepa picas. Taču ar laiku sapratusi, ka grib strādāt pati.

Ēdiens dārzā

«Atverot savu uzņēmumu, es vispār vairāk domāju par ēdienu, kas ir ātri, ērti pagatavojams, vairāk līdzņemšanai un kas ir sabiedrībai pieejams arī izmaksu ziņā. Skatījos, kas tāds vairāk pieejams un varētu šeit aiziet. Citās Eiropas valstīs sendviči – tā ir lieta, visur tie ir pieejami. Latvijā sendviču kultūra nav aizgājusi,» stāsta Lelde. Ēdienkarte ir gana vienkārša – līdzās picām un sendvičiem šobrīd piedāvā arī fritētas picas. Leldes picas mīkla ir ļoti gaisīga un viegla, jo to raudzē 72 stundas ar aukstās raudzēšanas metodi.

Zarāni ēdiena gatavošanai iegādājušies jau aprīkotu furgoniņu, kurā ielikuši tikai vēl picas krāsni. Virtuve furgoniņā šķiet ļoti maza, taču Lelde norāda, ka, piemēram, Itālijā daudzās ēdinātavās saimnieko vēl mazākās telpās. Pārtikas un veterinārā dienesta prasības apgūt Leldei nebija grūti, jo sastapusies ar ļoti atsaucīgiem darbiniekiem. Izvēlējušies dārza konceptu – ēdiens tiek servēts pie galdiņiem dārzā, kas ļauj, piemēram, vecākiem baudīt maltīti, kamēr bērni var skraidīt vai spēlēt futbolu. Mārcis saka: «Mēs ar māsu nenācām ar lielām ambīcijām. Mēs gribējām atvērt kaut ko priekš sevis, lai var visa ģimene nākt pie mums atpūsties, lai mēs varam citiem radīt prieku.»

Vasarā darbojušies Mazajā Puķu ielā jeb, kā dažkārt dzirdējuši, kaut kur nekurienē, taču tas nav traucējis piesaistīt klientus. «Domājām, vasarā pamēģināsim, paskatīsimies, kā ies. Vienu dienu sapratām, ka sēta ir pilna, mēs esam divi, pasūtījumu siena visa noklāta, ko tālāk darīt? Tad bija zvans ģimenei – kurš šodien nestrādā? Pēc tam pieņēmām arī darbinieci,» atceras Lelde.

Ja sezonas sākumā vairāk baudījuši ventspilnieku atbalstu, tad vasarā vairāk apkalpojuši tūristus. Lelde novērojusi, ka palīdzējis labais reitings Google, jo tūristi tieši pēc tā vadās. «Tas ievilināja tieši tūristus tajā mazajā ieliņā, kur domājām, ka tūristi nenāks. Sevišķi lietuviešu tūristu bija daudz,» stāsta Lelde, kliedējot mītu, ka lietuviešu tūristi ēdinātavas neapmeklē. «Man visi teica – lietuvieši noteikti neēdīs jūsu picas. Bet mums vasarā 80% no klientiem bija lietuvieši. Visi bija stāvā sajūsmā, viņi mums Google ir salikuši ļoti labas atsauksmes.»

No vasaras īpaši atmiņā palikusi izbraukuma tirdzniecība Piektdienas vakara pastaigā, kad klienti garā rindā gaidījuši savu kārtu. Nācies pat braukt pakaļ produktiem uz noliktavu. Mārcis teic, ka abus nebiedē garas darba stundas – tas esot gan Londonas rūdījums, gan gēnos, jo opis arī mēdzis ļoti daudz strādāt.

Baudīt zelta rudeni

Rudenī darbību pārcēluši uz jauno vietu, ko Lelde izraudzījusies tāpēc, ka viņai ļoti patikusi ēka un dārzs, kas ir trīsreiz lielāks nekā tur, kur strādājuši iepriekš. Mājiņā šobrīd ir remonts. Bijis plānots, ka tur būs kafejnīca, taču nav iespējams nodrošināt vides pieejamību, tāpēc būs tikai ceptuve, bet augšstāvā – neliela svinību zāle. Ceptuve nepieciešama, lai ziemā nav jāgatavo furgoniņā. Ņemot vērā šīs vasaras pieredzi, skaidrs, ka nākamvasar noderēs tas, ka būs vairāk nekā viena krāsns. Zarāniem ir plāns ziemai, bet tā īstenošanai ir vajadzīgs laiks, tāpēc neko vairāk viņi neatklāj. Pagaidām uzņēmums nepiedāvā piegādi mājās, jo Zarāniem šķiet, ka Ventspils nav tik liela, lai neatbrauktu pakaļ pasūtījumam. Taču, iespējams, ziemā piegādes tomēr nodrošinās.

Jaunajā vietā darbojoties, Zarāni piefiksējuši, ka garām visu laiku staigā cilvēki un arī tūristi joprojām Ventspilī ir. Līdzās ēdienam šeit var baudīt zelta rudeni. «Kad pirmās lapas sakrita, es tās sagrābu uz šo pusi un domāju savākt. Bet tās tik skaisti izskatījās, ka izdomāju lapas atstāt un paskatīties, kāda būs reakcija. Un tiešām – cilvēki nāca un spēlējās ar lapām, priecājās,» stāsta Lelde.

Mārcis norada, ka darbību pārāk izvērst nevēlas – tad zudīs kontrole: «Tas ir trakākais – saņemt sliktas atsauksmes, kad pats neesi bijis klāt.» Viņš uzsver, ka māsai ir ļoti svarīga katras izceptās picas kvalitāte. «Mazākā kļūda – un viņa metīs to ārā, nevis dos klientam. Saprotams, ka neviens darbinieks tā nedarīs. Viņš to dos klientam tādu, kāda tā ir, jo tas nav viegls process – to izcept.» Lelde piebilst – labāk lai ir lielāks gaidīšanas laiks, bet lai kvalitāte nepazūd: «Ja piedeg, tad pārtaisi, un klients ēdīs kvalitatīvu produktu. Par to es līdz beigām iestāšos. Es uzskatu – lai vadītu ēdināšanas uzņēmumu, pašam īpašniekam ir uzņēmumā jāstrādā, ir jābūt virtuvē. Viens no priekšnosacījumiem – ka tu saproti kaut ko no ēdiena. Daudzi pieļauj kļūdu, ka ēdināšanas uzņēmumu vada cilvēks, kas no tā neko nesaprot. Un tad viņi gaida lielus panākumus. Bet kā tev var būt panākumi jomā, kur tev nav nojausmas, kā tam ir jābūt?» Ir skaidrs, ka nākamgad noteikti vajadzēs vēl vienu pavāru. Tādu atrast Ventspilī esot liela problēma. «Nav grūti maksāt vairāk, bet cilvēkam vispirms sevi jāpierāda. Tu nevari atnākt un uzreiz prasīt lielu naudu,» norāda Mārcis. Nākotnē viņš raugās pozitīvi, jo māsai esot daudz ideju. «Londona iemāca izdzīvot, tev nav bail no nekā.»